Latvijā lielākā daļa bēgļu – sievietes un bērni
ANO Bēgļu aģentūras Ukrainas Reģionālā bēgļu rīcības plāna mērķis ir papildināt valdības vadīto atbildes reakciju uz bēgļu no Ukrainas vajadzībām un izaicinājumiem, kā arī palīdzēt rast finansējumu nevalstiskajām organizācijām, lai tās attiecīgi spētu izpildīt savus mērķus un vajadzības.
Pērn kā aktīvi pagaidu aizsardzības saņēmēji bija reģistrēti aptuveni 47 000 bēgļu no Ukrainas, 33 000 bija pieteikušies palīdzības saņemšanai pašvaldībās. Šis skaits ir aptuveni 1,8% no Latvijas iedzīvotājiem.
Turklāt līdz pagājušā gada decembrim teju 101 000 Ukrainas iedzīvotāju šķērsojuši Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai dotos uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai arī dotos atpakaļ uz Ukrainu. Plānā uzsvērts, ka šī bēgļu grupa var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc nepieciešams nodrošināt neatliekamākās vajadzības, kas ir, piemēram, ūdens, siltas drēbes, sanitārās telpas.
Savukārt šogad paredz, ka palīdzība būs nepieciešama aptuveni 50 000 bēgļu.
Plānā skaidrots, ka lielākā daļa Ukrainas bēgļu ir sievietes (48%) un bērni (27%), tāpēc jāpalielina informētība par bērnu aizsardzības jautājumiem un ar dzimumu saistītās vardarbības riskiem. Tāpat sievietēm ar bērniem bieži vien trūkst iespējas strādāt un piekļūt darba tirgum.
Tāpat plānā atzīmēts, ka bēgļu vidū pastāv arī problēmas ar mājokli. Lielākas mājokļa iespējas ir mazāk apdzīvotajās teritorijās, taču šajās teritorijās ir salīdzinoši mazākas darba un sabiedriskā transporta iespējas. Pašvaldībās, kuras var piedāvāt pastāvīgāka mājokļa iespējas, bieži vien vajadzīgi dārgi remontdarbi.
Pašlaik tikai 39% no visiem reģistrētajiem Ukrainas bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem mācās vietējās skolās Latvijā, bet pārējie bērni, iespējams, apgūst tiešsaistes izglītību, ko nodrošina Ukrainas skolas. Plānā uzsvērts, ka skolas vecuma bērni ir jāatbalsta latviešu valodas apguvē, lai viņi varētu efektīvāk iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.
Tāpat arī daudzi ukraiņi – vairāk nekā 90 000 – izmantoja Latviju kā tranzītvalsti.
Latvijā palīdzību vēlas sniegt 17 organizācijas
Latvijas valdība ir atvēlējusi 70 miljonus eiro ukraiņu atbalstam, sniedzot atbalstu arī turpmāk, bet arī Latvijas Reģionālais bēgļu rīcības plāns ir vērsts uz veiksmīgu iekļaušanu, risinot bēgļu vajadzības, pievēršot uzmanību visneaizsargātākajām grupām.
Ņemot vērā bēgļu grupas sastāvu, liela daļa aizsardzības programmu izstrādātas, pievēršot uzmanību sieviešu un bērnu vajadzībām, kā arī risinot ģimenes nošķiršanas sekas, tostarp izmantojot garīgās veselības un psihosociālā atbalsta intervences.
Latvijā starp 17 rīcības plāna partneriem ir dažādas nevalstiskās organizācijas, kas jau līdz šim ir palīdzējušas ukraiņiem, piemēram, "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Patvērums "Drošā māja"", centrs "Marta", biedrība "Tavi draugi" un daudzas citas.
Arī aktivitātes, kam šo finansējumu organizācijas tērētu, ir ļoti dažādas – psiholoģiskais atbalsts, pētījumu veikšana, valodu kursi, stipendiju fondi jauniešiem, palīdzības stendi un daudz kas cits.
Viena no finansējuma pieprasītājām ir biedrība "Tavi draugi".
Biedrības vadītājs Uldis Noviks stāstīja, ka "viens ir tas, ko mēs darām līdz šim – nodrošinām humanitāro palīdzību ukraiņiem uz vietas Latvijā, kā arī koordinējam viņu atrašanos šeit, mēģinām izprast viņu vajadzības, šobrīd cenšamies profilēt ukraiņu nepieciešamības, – ko viņi dara, kāda ir viņu situācija, kur viņi dzīvo, gribam saprast reģionālo situāciju. Mēs gribētu turpināt arī robežprojektu. Protams, turpināsim darīt to, ko esam darījuši līdz šim."
"Centra Marta" politikas koordinatore Beata Jonīte skaidroja, ka, saņemot finansējumu, centrs plāno realizēt projektu, kas saistīts ar seksuālās ekspluatācijas un aizskaršanas novēršanu nevalstiskajā sektorā.
"Tas projekts, uz ko mēs šobrīd esam iesnieguši pieprasījumi, ir finansējums tam, lai mēs varētu veikt plašas apmācības, seminārus, un arī izstrādāt iekšējās drošības vadlīnijas un iekšējos drošības materiālus dažādiem nevalstiskajiem spēlētājiem, kas tieši strādā ar patvēruma meklētājiem," stāstīja Jonīte.
Savukārt biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala norādīja, ka, saņemot finansējumu, organizācijas palīdzība būtu saistīta ar mājokļa nodrošināšanu, proti, iespēju saņemt naudu pirmajam depozītam.
"Šobrīd mēs redzam, ka joprojām vairāk nekā 3 tūkstoši Ukrainas bēgļu dzīvo dažādās izmitināšanas vietās Latvijā, kas sākotnēji, protams, bija ļoti svarīgi, lai visiem cilvēkiem, ja tā var teikt, virs galvas būtu jums, taču mēs redzam, ka ir daudz cilvēku, kuriem ir izaicinājums atrast naudu, lai varētu sākt īrēt savu mājokli," pauda Jākobsone-Gavala.
Dalība plānā negarantē finansējumu
Dalība plānā vai aicinājums to izmantot negarantē finansējumu. Tāpēc tas, cik organizācijas šogad iegūs naudu, tostarp, kuras tās būs – atkarīgs no tā, kam konkrēti ziedotāji izvēlēsies ziedot.
ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vadītāja Annika Sandlunda skaidroja, ka pērn no lūgtajiem 12 miljoniem ASV dolāru, Latvija saņēma tikai 3 miljonus.
"Reģionālā bēgļu rīcības plāna mērķis ir parādīt ziedotājiem, ko dara dažādas organizācijas. Mēs, kā ANO Bēgļu aģentūra, protams, arī cenšamies piesaistīt līdzekļus, bet mēs redzam no pērnā gada, ka no prasītā saņēmām tikai 25%, līdz ar to arī organizācijām pašām būs jāvāc nauda. Taču mēs būtu it īpaši priecīgi, ja mazās organizācijas vai tās, kas atrodas tiešā bēgļu vadībā, saņemtu finansējumu," sacīja Annika Sandlunda.
Pērn Reģionālā bēgļu rīcības plāna partneri Latvijā atbalstīja un sniedza palīdzību aptuveni 23 000 ukraiņu bēgļiem, strādājot pie tā, lai viņi varētu iekļauties valsts atbalsta sistēmā. Šī palīdzība ietvēra pārtiku, ziemas apģērbu, higiēnas komplektus un nepārtikas preces, skaidru naudu un humāno transportu.
Reģionālais bēgļu rīcības plāns Ukrainai ietver 11 valstis – Baltkrieviju, Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju. Prioritārās jomas ir aizsardzība, izglītība, veselība un uzturs, iztikas līdzekļi un sociālekonomiskā iekļaušana un pamatvajadzības.
