Vismaz 34 deputāti, vismaz 154 241 vēlētājs
Ja likumprojektu pakotni, kas paredz Latvijā ieviest jaunu juridisku institūtu – partnerību – izdosies pieņemt parlamentā, desmit dienu laikā vismaz trešdaļa Saeimas deputātu var pieprasīt apturēt likuma izsludināšanu, un Valsts prezidentam tas ir jādara. Tad likumu (likumus) nodod parakstu vākšanai – ja divu mēnešu laikā izdodas savākt vismaz desmito daļu vēlētāju parakstus, tas jānodod tautas nobalsošanai. Ja neizdodas savākt nepieciešamo parakstu skaitu, likums pēc divu mēnešu beigām ir publicējams un stāsies spēkā.
Tātad, ir nepieciešami vismaz 34 Saeimas deputātu paraksti, lai likumu vismaz uz pāris mēnešiem apturētu. Savukārt, lai sarīkotu referendumu, par to ir jāparakstās vismaz 154 241 balstiesīgajam.
Ja tautas nobalsošana notiks, likumu var atcelt, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu. 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 368 balsstiesīgo, tātad puse ir 458 184.
Jānodod sabiedrības vērtējumam
To, ka varētu lūgt prezidentu apturēt likumu stāšanos spēkā, publiski jau paudis opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers. LPV pārstāve Līga Krapāne LSM.lv norādīja, ka konkrētas sarunas ar citu frakciju pārstāvjiem par šo jautājumu vēl nav bijušas, taču "Latvija pirmajā vietā" ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai savāktu nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu skaitu.
"Kā liecināja vakardienas [2. novembra] Saeimas balsojums, opozīcijai ir vairāk nekā 34 balsis," norādīja Krapāne.
Arī "Apvienotā saraksta" deputāts Edvards Smiltēns, atbildot uz LSM.lv jautājumu, vai frakcija varētu organizēt vai piedalīties Saeimas deputātu parakstu savākšanā, pauda, ka šis jautājums būtu nododams tautas nobalsošanai. Frakcija par šo jautājumu lems trešdien, 8. novembrī. "Bet mērķis ir tomēr iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā," akcentēja Smiltēns.
Nacionālās apvienības pārstāvji gan bija izvairīgāki, atbildot uz jautājumu par iespējamu atbalstu idejai lūgt prezidentu apturēt likumu stāšanos spēkā. "Lēmumu neesam pieņēmuši," noteica Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Dombrava.
"Esam iesnieguši priekšlikumus likumā.
Daudz ir atkarīgs no tā, vai koalīcija piekritīs labojumiem vai virzīs uz priekšu daudziem nepieņemamus grozījumus.
Tajā brīdī arī būtu jālemj par tālāko rīcību," skaidroja Dombrava.
Konceptuāli iebilda 35–40 deputātu
Saeimas balsojumi par kopumā astoņu likumu grozījumiem liecina, ka pret tiem ir vidēji 35–40 deputāti. Pret ir visi opozīcijā esošie politiskie spēki, kā arī neatkarīgā deputāte Glorija Grevcova.
Matemātiski rēķinot, 34 deputātu parakstus iespējams savākt dažādos veidos, tostarp iztiekot bez, piemēram, Nacionālās apvienības 13 deputātu plašās frakcijas, ja parakstās visa pārējā opozīcija – 14 "Apvienotā saraksta" deputāti, 10 no "Stabilitātei!", 8 no "Latvijai pirmajā vietā" un divi pie frakcijām nepiederošie deputāti. Jāpiebilst, ka neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs balso kā koalīcija, arī šajā jautājumā.
KONTEKSTS:
Pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši astoņi mēģinājumi atrisināt neprecēto pāru statusu, taču vairākas iniciatīvas un piedāvātie likumi Saeimā neguva atbalstu.
Taču šogad vasarā, veidojot Evikas Siliņas valdību, kurā ir "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie", šie politiskie spēki apņēmās līdz gada beigām pieņemt neprecēto pāru kopdzīves regulējumu, un 30. oktobrī Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā grozījumus astoņos likumos, kas paredz ieviest partnerības institūtu.
Zvērināts advokāts Edgars Pastars gan iepriekš skaidroja, ka šīs likumu izmaiņas risinātu neprecētu pāru "degošākās" problēmas, bet ne jautājumus, kas skar mantiskās attiecības, mantojumus, imigrācijas jautājumus vai bērnu tiesības. Bet kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš pieļāva, ka regulējuma nepilnību dēļ arī pēc partnerības institūta ieviešanas būtu jāturpina darbs pie nākamajām likumu izmaiņām, bet tikmēr viendzimuma pāri turpinās tiesāties.
