Saeimai ir jāpieņem lēmums par jauna finansējuma modeļa ieviešanu, lai no 2025. gada varētu apvienot sabiedriskos medijus – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. Šo lēmumu mudina pieņemt līdz septembrim.
Latvijas Radio galvenā redaktore neprognozēja, vai 2025. gada janvārī sabiedriskie mediji būs apvienoti, jo jautājums par sabiedrisko mediju finansējumu ir ļoti sarežģīts.
"Pa vidu ir ļoti sarežģītais finansējuma jautājums, jo tur nekādu lielo progresu neredzam. Es patiešām neredzu politisko gribu to neatkarīgo, jauno finansēšanas modeli Latvijā pieņemt un ieviest.
Tas pat nav tā, ka es to neredzu, jo politiķi jau paši ļoti skaidri pasaka, ka viņi nevēlas to darīt. Un tas ir ļoti slikti," sacīja Brauna.
Viņa atzina, ka finansējums ir vienīgais veids, kā uz sabiedriskajiem medijiem izpaužas politiskā ietekme. "Katru gadu esam atkarīgi no tā, ko budžeta veidošanas laikā valdība un Saeima mums piešķir. Tas ir pavisam tiešs veids, kā viņi ietekmē mūsu darbību," skaidroja Latvijas Radio galvenā redaktore.
Viņa akcentēja, ka pārliecinoši atbalsta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, jo robežas starp abiem ir izzudušas, bet viedokļi par to Latvijas Radio daloties.
"Saturs šobrīd ir multimediāls, tās robežas starp radio un televīziju ir izzudušas. Šādos apstākļos nav jēgas sabiedriskajiem medijiem art katram savu lauciņu, jo tas lauciņš jau sen ir krietni lielāks. Kopā tur var izdarīt daudz vairāk un vajag izdarīt daudz vairāk," norādīja Brauna.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
