Septembra sākumā NVA bija reģistrējušies 6674 bezdarbnieki ar invaliditāti. Lai gan šogad gandrīz 2,6 tūkstošiem cilvēku ar veselības problēmām ir izdevies atrast darbu, viņu vidū daudzi ir arī ilgstošie bezdarbnieki, kas darbu nevar atrast pat trīs gadus. Par NVA populārāko pasākumu – subsidētajām darbavietām, kas paredzētas cilvēkiem ar invaliditāti, stāsta Nodarbinātības pasākumu departamenta direktora vietniece Vineta Leončika: "Darba devējs var saņemt finansējumu gan sava darbinieka darba algai, gan darba vadītāja atlīdzībai, gan darba vietas pielāgošanai. Arī apmaksājam veselības pārbaudes, ir pieejams arī surdotulka vai ergoterapeita pakalpojums.
Protams, starp darba devējiem ir šie stereotipi, ka noteikti cilvēks slimos vai vēl būs citādas problēmas, bet šobrīd tieši darbaspēka trūkuma dēļ darba devēji ir daudz atvērtāki un varbūt tādā veidā lauž stereotipus, kas viņiem ir par šādu cilvēku nodarbināšanu."
Protams, ne visi cilvēki ar invaliditāti ir reģistrējušies NVA. Kad Ievas Rosnes dēls, kam ir invaliditāte, pēc skolas pabeigšanas nevarēja atrast darbu, Ieva izveidoja darba meklēšanas platformu internetā "Faveo", kur, aizpildot anketu, vieglāk satikties darba devējiem un cilvēkiem ar veselības problēmām.
"Cilvēkam ir iemaņas, ir prasmes, bet sava veselības stāvokļa dēļ viņš nevar iekļauties darba tirgū. Bet viņš vēlas strādāt, viņš vienkārši vēlas būt piederīgs un grib būt sabiedrībā. Šobrīd jau ir tāda sociālā izolācija, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nav nekādu veidu, kā gūt papildu ienākumus, daudziem pabalsti ir vienīgais, un šie pabalsti ir simt vai daži simti eiro," norāda Ieva Rosne. "Un otra puse – es esmu aptaujājusi daudzus uzņēmējus, kuriem darbaspēka problemātika ir ārkārtīgi, ārkārtīgi aktuāla. Tirdzniecības un rūpniecības kamera man laipni piekrita palīdzēt un iesaistīties arī šajā procesā, informējot gan par tādu platformu, gan arī aicinot uzņēmējus sadarboties."
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča vērtē, ka pasākumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai Latvijā ir, bet tie nav līdz galam pārdomāti. Viņa vērtē, ka atrast darbu ir vienkāršāk, ja ir vieglāka invaliditāte un labāka izglītība, bet noteicošais joprojām ir darba devēja labā griba.
"Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātais pakalpojums – subsidētā darbavieta – var ilgt ne vairāk kā divus gadus un, ja viņš divus gadus ir varējis strādāt mazāk, lēnāk ne tāpēc, ka slims, ne tāpēc, ka slinks, bet tādēļ, ka invaliditāte, tad pēc šiem diviem gadiem patiesībā jau nekas nebūs mainījies.
Tādēļ ir jārunā aizvien vairāk un vairāk par to, kā mēs varētu atbalstīt darba devējus, lai viņiem nenāktos zaudēt ienākumus, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti," skaidro Gunta Anča.
Viņa arī stāsta, ka citās valstīs izveidota īpaša kvotu sistēmu un tas nozīmē, ka katrs darba devējs pieņem darbā noteiktu procentu jeb noteiktu skaitu cilvēku ar invaliditāti: "Darba devēji dodas meklēt cilvēku ar invaliditāti, jo tas viņam ir svarīgi, lai varētu aizpildīt šo kvotu. Savukārt mēs uzskatām, ka šim procesam ir jābūt ļoti iekļaujošam un ka būtu labi, ja, piemēram, "CV-online" darba devējs dotos meklēt sekretāri un tad starp šīm sekretārēm, kuras ir pieteikušās, viņam būtu iespēja izvēlēties arī kādu, kam ir invaliditāte. Bet uz to mēs droši vien vēl tikai ejam."
Protams, cilvēkus ar veselības problēmām nevar nodarbināt visās nozarēs, bet, domājot par viesstrādnieku ievešanu, vērts apsvērt arī iespēju dot darbu cilvēkiem ar invaliditāti.
