Latgalē dzīvo gandrīz puse reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti (precizēts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.

Latgalē 46% bezdarbnieku ir ar invaliditāti
00:00 / 05:30
Lejuplādēt

Valdis Laganovskis ir invalīdu biedrības "Impulss" vadītājs. Nevalstiskā organizācija darbojas Rēzeknē un apvieno cilvēkus ar kustību traucējumiem. Atbildot uz jautājumu, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, Laganovskis norādīja, ka ir dažādas situācijas, proti, tas ir atkarīgs arī no paša cilvēka vēlmes un pārliecības par saviem spēkiem.

"Agrāk par cilvēkiem ar invaliditāti dzirdēja maz, vairāk viņi sēdēja pa mājām un viņi nebija sociāli integrēti, bet tagad cilvēks ar invaliditāti nav vairs atdalīts no sabiedrības, un līdz ar to ļoti daudzi ir, kas mūsu biedrībā strādā, ir pašnodarbinātie. Biedrībā ir, kas daudzus gadus strādā bankā. Tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs konkurēt attiecīgā darba tirgū, viņš ir nepieciešams darbinieks, līdz ar to viņš turpina to darbu," stāstīja  Laganovskis.

Precizējums

LSM.lv precizē virsrakstu un pirmo rindkopu, ka Latgalē dzīvo 46% no visiem Latvijā reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti, nevis, kā rakstīts iepriekš, ka Latgalē 46% bezdarbnieku ir ar invaliditāti. Atvainojamies par kļūdu!

Tomēr nākas saskarties arī ar to, ka darba devēji darbiniekus ar invaliditāti nevēlas redzēt savā kolektīvā. "Dažkārt, jā, sastopamies, ka darba devējs, ja viņš izdzird, ka cilvēks ir ar invaliditāti, un, ja viņam ir, kā pateikt, aizspriedumi, viņš cenšas izvairīties no tādiem cilvēkiem," atzina biedrības "Impulss" vadītājs.

Trūkstot arī izpratnes par to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, un ne visi darba devēji ir gatavi pielāgoties.

"Ja es sēžu ratiņos, man dienā ir nepieciešams vismaz pusstundu, stundu izstiept mugurkaulu, lai tālāk varu darboties. Vai katrs darba devējs to sapratīs, ka kaut kur ofisā nepieciešams dīvāns, lai varētu izstiepties un tālāk turpināt savu darbu," sprieda Laganovskis.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) šobrīd reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem personas ar invaliditāti tuvu pie 7000, kas ir 13,9% no kopējā bezdarbnieku skaita, un šis īpatsvars gadu no gada ir līdzīgs, norādīja NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika.

"Latgales reģionā kopumā personas ar invaliditāti reģistrēto bezdarbnieku vidū ir visvairāk. Un pēc šī brīža datiem tās ir 3211 personas ar invaliditāti. Kopumā tie ir 46% no visiem bezdarbniekiem ar invaliditāti," stāstīja Leončika.

Lielākoties NVA klienti ar invaliditāti ir pirmspensijas vecumā, izglītība – profesionālā vai vispārējā vidējā. Aptuveni piektā daļa uzskaitē ir ilgāk par trim gadiem. Un, ilgstoši nestrādājot, ir arvien grūtāk atkal iekļauties darba tirgū. Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Leončika minēja dažus no pieprasītākajiem aģentūras organizētajiem pasākumiem, kurus izmanto bezdarbnieki ar invaliditāti.

"Kā daži no šiem pasākumiem, ko labprāt izmanto klienti ar invaliditāti, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi, un tieši arī Latgales reģionā ļoti liels personu ar invaliditāti īpatsvars iesaistās šajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kas ir vienkārši pagaidu darbi pašvaldībā. Un tad ir pasākums – subsidētās darbavietas personām ar invaliditāti, tās ir darbavietas pie uzņēmējiem. Šogad Latgales reģionā 283 personas ar invaliditāti ir šādā veidā uzsākušas darbu," klāstīja NVA pārstāve.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce atzina, ka problēmu iemesli, kādēļ cilvēki ar invaliditāti nevar atrast darbu, ir saistīti ar stereotipiem gan no darba devēju puses, izvairoties no šādiem darbiniekiem, gan arī no pašu darba ņēmēju puses, kuri pret sevi ir ļoti paškritiski, baidoties, vai tiešām darba pienākumus varēs veikt.

"Daudzi darba devēji joprojām ir ar pārliecību, – ja pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti, tad viņu ir ļoti grūti atlaist. Bet nu jau pāris gadus Darba likumā ir veikti grozījumi, un šī pozitīvā diskriminācija, kas bija iepriekš iestrādāta Darba likumā, vairs nepastāv.

Un otrs ir tas, ka mums, protams, arī vides pieejamība, ar to domājot ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi vai dzirdes traucējumi, mums joprojām ir nosacīti bērna autiņos. Mēs tikai tagad sākam tā nopietni tam pievērsties un domāt, ka tam arī būtu jābūt," sacīja Pūce.

Šogad deviņos mēnešos Latvijā kopumā darbu ir atraduši vairāk nekā 3000 NVA klientu ar invaliditāti. Latgalē, kur bezdarba līmenis ir augstāks, darba devējiem ir lielākas brīvā darba spēka izvēles iespējas, līdz ar to personām ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, salīdzinot ar reģioniem, kur bezdarbs ir mazāks, atzina NVA, arī uzsverot, ka kopumā darba devējiem izpratne par cilvēkiem ar invaliditāti palielinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti