Aptuveni 500 gadus vecais graudberzis ir senākais priekšmets, ko var apskatīt Cīravas Senlietu krātuvē. Tajā 20 gadus atrodas vietējo iedzīvotāju dāvinātās vēstures liecības – darbarīki, fotogrāfijas, grāmatas.
"Tā ir tā mūsu vēsture. Tas ir jau apkopots. Tas ir milzīgs darbs, ko nevar aizstāt. Tās lietas, kas ir sanestas, tādas lietas vairāk neražo," sacīja Cīravas Senlietu krātuves vadītāja Santa Mavijčuka.
"Ja tās aizvedīs citur, vai un kā tās tur būs un kur būs. Principā tās vairs neredzēs. Cīrava tās vairs neredzēs. Mēs nepiekāpsimies. Mums ir savs muzejs, un tam mums ir jābūt Cīravā," pauda cīravnieks Aivars.
Senlietu krātuvi mēneša laikā apmeklējot vidēji 20 cilvēki, neskaitot skolēnu grupas, kurām tā tiek piedāvāta kā palīglīdzeklis mācību procesā.
"Tieši Senlietu krātuve ir tā vieta, kur atvest bērnus, pastāstīt par šī novada un tieši par Cīravas vēsturi. Parādīt senus darbarīkus, un vienmēr darbinieki ir ļoti atsaucīgi un kopā ar skolotājiem ir izveidojuši tādas ļoti interesantas stundas, par ko mēs šobrīd arī lasām jaunajās izglītības nostādnēs par kompetenču izglītību," klāstīja cīravniece, skolotāja Vita Valdmane.
Dienvidkurzemes novadā ir vairākas senlietu krātuves – cita lielāka, cita mazāka, un, kā norādīja pašvaldībā, to stāvoklis ir atšķirīgs.
Pēc audita veikšanas nolemts veidot vienotu, centralizētu senlietu krātuvi, lai visi eksponāti būtu sakārtoti vienkopus Virgas muižā un apmeklētājiem veidotos pilnvērtīgāks priekšstats par novada vēsturi.
"Mums šajās krātuves vispār nav nekādas uzskaites, nekas pilnīgi. Neviens neko nezina, kas tur ir un kam tur jābūt faktiski. It kā šāds solis neprasa gluži tādu kā iedzīvotāju referendumu vai ko.
Mums ir viennozīmīgi skaidrs, kas šajā referendumā būtu. Bet tika veikts audits un lēmums tika balstīts uz šiem audita rezultātiem,"
norādīja Dienvdkurzemes novada Kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Linards Tiļugs.
Cīravas Senlietu krātuves uzturēšana vidēji gadā izmaksā 2000 eiro, un tajā strādāja viens darbinieks. Lēmums apvienot to ar citu pagastu ekspozīcijām, pēc domnieku teiktā, nav saistīts ar finansiāliem apsvērumiem.
"Tas savā laikā nenāca no pašvaldības puses, bet nāca tīri no iedzīvotāju puses, ka gribēja savu vēsturi apzināt, sakopot un atstāt tā kā mantojumā," piebilda Aizputes pilsētas pārvaldes vadītājs, cīravnieks Artis Čanders.
Otrdienas vakarā cīravnieki tikās ar domes pārstāvjiem, un sapulces noslēgumā izskanēja solījums tomēr atstāt ekspozīciju Cīravā. Gala lēmumu par Senlietu krātuves nākotni plānots pieņemt nākamajā domes sēdē.
