Tāpēc iedzīvotāji aicināti samazināt fiziskās āra aktivitātes, savukārt jutīgajām iedzīvotāju grupām no tām jāizvairās pilnībā.
Gaisā suspendēto cieto daļiņu PM10 jeb putekļu, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, koncentrācija deviņos rītā sasniedza 187 mikrogramus kubikmetrā Kronvalda bulvārī un 237 mikrogramus kubikmetrā Krišjāņa Valdemāra ielā.
Gaisa kvalitāte kļūst slikta, ja šis rādītājs pārsniedz 50, un īpaši slikta, ja PM10 diennakts vidējā koncentrācija pārsniedz 150 mikrogramus kubikmetrā.
Lielais gaisa piesārņojums radies no Sahāras putekļiem, kā arī no vietējiem piesārņojuma avotiem. Slikta gaisa kvalitāte ir Latvijas lielākajā daļā, it īpaši pilsētās.
Šajās dienās līdz Latvijai nonākusi gaisa masa ar Sahāras smilšu putekļiem, taču tie galvenokārt nevis rada piesārņojumu, bet uzkrāj to.
"Šī gaisa masa ir tāda, kas uzkrāj piesārņojumu pārdesmit, pārsimt metru biezā gaisa slānī šeit uz zemes, un tad mums nākas to elpot," skaidroja LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Situācija uzlabosies, vējam iegriežoties no rietumiem, dienvidrietumiem, atnesot vēsāku un tīrāku gaisu. Galvaspilsētā tas notiks otrdienas pēcpusdienā vai vēlākais – vakarā.
Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis norāda – pēdējās dienās dūmakainas debesis rada no Sahāras atnestie putekļi, bet sliktā gaisa kvalitāte uz zemes ir lielākoties visādu dārza atkritumu dedzināšanas, ugunskuru un grilu sekas. Dati rāda, ka piesārņojums strauji palielinās pēcpusdienās un vakaros.
Pēdējās dienās dūmakainas debesis rada no Sahāras atnestie putekļi, bet sliktā gaisa kvalitāte uz zemes ir lielākoties visādu dārza atkritumu dedzināšanas, ugunskuru un grilu sekas. Dati rāda, ka piesārņojums strauji palielinās pēcpusdienās un vakaros pic.twitter.com/TewhApGidR
— Toms Bricis (@boms_tricis) April 2, 2024
"Lielākā daļa piesārņojuma ir no lapu dedzināšanas, zaru dedzināšanas, atkritumu dedzināšanas dārzos, kas diemžēl notiek. Arī grilēšanas, kas brīvdienās bija ļoti daudz, un pilsētā aizvien ir netīras ielas. Kā mašīnas sāk braukāt, gaisā paceļas putekļi," skaidroja Bricis.
LVĢMC pārstāve Iveta Indriksone intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Sahāras tuksneša putekļu ietekmi Baltijā varējām sākt just jau no svētdienas. Liepājā bijuši pirmie simptomi par gaisa kvalitātes pasliktināšanos. Taču viņa uzsvēra – sliktajā gaisa kvalitātē nav vainojami tikai tuksneša putekļi, bet arī mūsu pašu radītais piesārņojums un Latvijas laikapstākļi brīvdienās – sauss laiks, saulains un lēns vējš.
Bricis pauda, ka arī piesārņojuma līkne norāda, ka gaisa kvalitāte cietusi nevis no atnestām smiltīm, bet gan no vietējo iedzīvotāju darbībām, jo piesārņojums sasniedz virsotnes pēcpusdienās un rītos, kad cilvēki ir visrosīgākie.
Uz iedzīvotāju dalību piesārņojuma radīšanā norāda arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, piebilstot, ka tas ir liels risks veselībai.
"Fiziski veseliem cilvēkiem tā ir vairāk neērtība un interesants fakts, protams, jāuztraucas cilvēkiem ar hroniskām slimībām, pamatā – plaušu un sirds asinsvadu, tiem, protams, ir visvairāk," norādīja Vanadziņš.
Viņš aicina iedzīvotājus, sevišķi hroniskos pacientus, nenodarboties ar fiziskām aktivitātēm ārpus mājas.
"Jo fiziski vairāk mēs strādājam, vairāk mēs ieelpojam, vairāk ir attiecīgi putekļu plaušās un grūtāk tikt no viņiem vaļā," skaidroja Vanadziņš.
Taču dodoties ārā, noderīgs var būt respirators. Profesors aicina arī vēl šodien nevēdināt telpas un mājās notīrīt putekļus lieku reizi, lai to būtu mazāk. Taču ar šo piesārņojuma vilni ilgi jāsadzīvo nebūs un situācija drīz uzlabosies.
Toms Bricis skaidroja, ka otrdien "tā normalizējas jau Kurzemē, un mēs to ļoti labi visi ar saviem deguniem jutīsim jau rīt, gaiss būs daudz svaigāks, aukstāks, mitrāks, pie mums būs ienākusi gaisa masa no Skandināvijas — tīra, svaiga un bez tendences uzkrāt piesārņojumu".
Viņš arī norādīja, ka Sahāras smilšu putekļu mākoņu atnākšana nav nekas neparasts un tā notiek jau sen, bet par to nav runāts. Parasti gan šie smilšu mākoņi ir augstāk atmosfērā un mēs tos varam novērot kā netīras lietavas — tādas, pēc kurām uz automašīnām paliek putekļi un apģērbs kļūst netīrs.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas novērtējumu gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai – aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.