Novembrī LTV raidījums "De facto" ziņoja, ka bijušais premjers Kariņš privātās lidmašīnas pēdējo trīs gadu laikā izmantojis 18 ārvalstu braucieniem, un par 32 lidojumiem no valsts budžeta samaksāti vairāk nekā 600 tūkstoši eiro. Par daļu reisu maksājusi Eiropas Savienība. Tā kā privātā reisa izmantošana izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā lidošana ar pasažieru reisu, vairāki Saeimas deputāti pieprasīja informāciju par to, vai šajās pašās dienās uz šiem pašiem galamērķiem lidoja arī pasažieru reisi un vai tajos bija brīvas sēdvietas. Atbildēja Polijas "LOT". Bet citi, to vidū arī "airBaltic", – neatbildēja, jo šāda informācija esot komerciāli sensitīva.
Uz citiem LTV jautājumiem nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" piekrita atbildēt tikai rakstiski, jo viņu argumenti jau esot izskanējuši.
"Dati, kas saistāmi ar biļešu rezervācijas un cenu politikas stratēģiju, ir uzņēmuma komercinformācija (..) un ir uzskatāma par komerciāli sensitīvu. (..) Tādējādi tās publiskošana var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju.
(..) Kā lasāms medijos, arī, piemēram, "Ryanair" un "Wizzair" nepublicē šāda veida komercinformāciju," norādīja "airBaltic" sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.
Vairāki deputāti šo informāciju pēc tam pieprasīja satiksmes ministram Kasparam Briškenam ("Progresīvie"), un tagad atbilde sniegta Saeimas Pieprasījumu komisijai. Taču konkrētajam dokumentam piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.
"Tad, kad viņi pie manis vērsās, es, protams, vērsos uzņēmumā un lūdzu iespēju izvērtēt to, lai šāda veida datus Saeimas deputātiem nodrošinātu kaut vai ierobežotas pieejamības formā. Līdz ar to es domāju, ka šī problēma ir atrisināta. Es pilnīgi noteikti uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir jābūt pieejamai šāda veida informācijai," sacīja Briškens.
Atsevišķos reisos – pat 100 brīvu vietu
Latvijas Televīzijas rīcībā ir dati par "airBaltic" pasažieru reisiem tajās pašās dienās un uz tiem pašiem gala mērķiem, uz kuriem devās Kariņš ar dārgāku, privāto lidmašīnu. Tie rāda, ka brīvu vietu "airBaltic" gaisa kuģos bija pietiekami daudz. Atsevišķās lidmašīnās pat vairāk nekā 100 brīvu vietu. Arī poļu uzņēmuma "LOT" reisos bija brīvas sēdvietas.
Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība"): "Tieši tā, šī informācija norāda, ka brīvas vietas bija parastajos reisos. Šobrīd tā ir pieņemta zināšanai. Cik es saprotu, Valsts kontrole arī seko līdzi šai lietai, lai noskaidrotu patiesos apstākļus un izdarītu secinājumus."
LTV: "Vai jūs pārsūtīsiet šos datus Valsts kontrolei?"
Čudars: "Valsts kontrole acīmredzot šos datus ir jau ieguvusi."
LTV: "Vai jums ir tāda informācija?"
Čudars: "Es tā ceru."
LTV: "Kāpēc paši tos neaizsūtāt?"
Čudars: "Tie ir dati, kas ir pieejami un jebkurā gadījumā arī izprasāmi nepieciešamības gadījumā."
Vērsties ne tikai Valsts kontrolē, bet arī Ģenerālprokuratūrā gatavi citi deputāti.
"Valsts kanceleja un premjere, parakstot atbildes uz mūsu neskaitāmajiem pieprasījumiem, min to, ka privāto lidmašīnu izmantošana ir bijusi pamatota, jo ir rūpīgi vērtētas alternatīvas un apstākļi. Skaidrs, ka tā nav taisnība. Paralēlie reisi ir bijuši brīvi pieejami. Aizlidojot lidmašīnai, tur ir bijušas brīvas vietas," norādīja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts").
Ko par to saka pats Krišjānis Kariņš? Vai tiešām tika vērtētas alternatīvas?
Ārlietu ministrs šodien atrodas darba vizītē Briselē. Telefona sarunai viņš nepiekrita, tomēr sniedza rakstisku komentāru:
"Ministru prezidentam ir racionāli jāizmanto laiks, lai pilnvērtīgi vadītu valdību Latvijā un aizstāvētu valsts intereses starptautiski."
Uz atkārtotu jautājumu, vai tika vērtētas alternatīvas lidot ar pasažieru reisu, atbilde nepienāca. Tikmēr Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Čudars, kas arī pārstāv "Jauno Vienotību", uz jautājumu, vai, iepazīstoties ar "airBaltic" sniegto informāciju, var secināt, ka tomēr vajadzēja braukt ar regulāro reisu, atbildēja:
"Mēs esam saņēmuši no Valsts kancelejas skaidrojumu par to, ka tas ir saistīts ar vizītes plānu, kas, protams, katrā atsevišķā gadījumā ir jāskata. Līdz ar to apgalvojums par to, ka konkrētajā gadījumā varēja izmantot regulārās satiksmes reisus, šobrīd nevar tikt izdarīts."
Jau marta sākumā ar revīzijas ziņojuma secinājumiem šajā lietā iepazīstināt sola Valsts kontrole.
KONTEKSTS:
Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 600 tūkstoši – no valsts maka, bet virs 700 tūkstošus eiro segusi Eiropas Savienība. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Kariņa lidojumi izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā, kādreizējie koalīcijas partneri –"Apvienotais saraksts" – neveiksmīgi mēģinājuši Saeimā iesniegt pieprasījumu premjerei par šo jautājumu, bet politologi uzskata – Kariņam būtu jādemisionē. Pārbaudi veic arī Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra.
Tikmēr Valsts kanceleja, reaģējot uz aso reakciju par Kariņa lidojumiem, plāno mainīt amatpersonu ceļošanas kārtību. Tikmēr pats Kariņš paziņoja, ka šī skandāla dēļ negrasās atkāpties no ārlietu ministra amata.
