Līdz ar Eiropas fondu pārejas posmu šogad bijis krietni zemāks lauksaimniecības projektu valsts līdzfinansējums un līdz ar to arī ZM kopējā budžeta summa ir mazāka. Nākamgad nozares budžets dubultots un piešķirta nauda arī papildu prioritātēm.
To plānots tērēt lauksaimniecības izglītības iestāžu infrastruktūrai, pārtikas un veterinārās uzraudzības stiprināšanai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī darbinieku algu palielināšanai nozares iestādēs.
ZM papildu prioritātēm nākamā gada budžetā piešķirti 55 miljoni eiro. No tiem 50 miljoni paredzēti ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai.
"Mūsu prioritāšu vidū ir arī dažādi jauni projekti, kuriem esam guvuši atbalstu. Tātad viens no būtiskākajiem būs Malnavas koledžas ēku apkures sistēmas nomaiņa un vairāku Lauksaimniecības universitātes kopmītņu bloku atjaunošana un restaurācija, kā arī Dārzkopības institūtam un Valsts meža dienestam plānots iepirkt jaunu tehniku," klāstīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku algu palielināšanai paredzēti trīs miljoni eiro. Tikmēr pārtikas un veterināras jomas uzraudzībai papildu ierēķināts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro - "zaļā" publiskā iepirkuma pastiprinātai kontrolei.
"Mums ir arī izdevies panākt nelielu algu pieaugumu, bet būtiskākās lietas ir "zaļā" iepirkuma pastiprināta kontrole, jo mūsu lauksaimnieki ir bažīgi par to, ka tirgū ienāk daudz poļu un lietuviešu produkcijas un mums ir nepieciešams kāpināt PVD kapacitāti, lai varam nodrošināt, ka zaļais publiskais iepirkums darbojas realitātē. Tāpat jāsakārto valsts meliorācijas sistēmas, kam arī ir paredzēta nauda. Un viennozīmīgi mums paliek tā pati nauda arī pētniecībai, kur cita starpā vajadzīgi pētījumi par fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, samazinot PVN svaigai pārtikai. Saeima ir uzdevusi Zemkopības ministrijai veikt padziļinātu izpēti par šo līdz 1. jūnijam," skaidroja Eglīts.
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas ieskatā kontroles jomā bez pieminētā prioritāri jāveicina lauksaimniecības pesticīdu lietošanas uzraudzība saimniecībās. Organizācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vēl papildināja, ka arī valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem ir jākāpina.
"To, ko Eiropas Komisija noteikusi – 15% valsts līdzfinansējumā Eiropas projektiem, to minimumu arī Latvija izpilda, bet neko vairāk. Tāpēc aicinājums būtu skatīties arī uz citām Eiropas valstīm, kas no valsts līdzfinansē krietni vairāk par minimālajiem 15%. Tāpat politiķi bieži teikuši, ka jāatbalsta bioloģiskā lauksaimniecība un "zaļais kurss", bet reāli tas līdzfinansējums samazinās. Piemēram, Somijā valsts līdzfinansējums ir krietni lielāks (pat vairāk par 50%), tad mums ar savu minimālo līdzfinansējumu Eiropas projektiem būs grūti konkurēt un izpildīt ''zaļā kursa'' mērķus," sacīja Norkārklis.
ZM vēl norādīja, ka gaidāmajā gadā palielināts valsts atbalsts subsīdijām no 9 uz 15 miljoniem eiro, kur īpašu uzmanību ciltsdarba programmā sola pievērst Āfrikas cūku mēra skartajai cūkkopības nozarei. Tāpat no trīs uz četriem miljoniem eiro palielināts valsts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem.
"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons, vērtējot jauno nozares budžetu, pārmet ministrijai diskusijas trūkumu par prioritātēm.
"Es ceru, ka tuvākajā laikā ZM aicinās pie galda nozares nevalstiskās organizācijas, lai runātu par budžetu. Mēs gribētu konceptuāli palīdzēt risināt dažādas problēmas nozarē. Mēs nerunājam tikai par atbalstu zemniekiem, bet arī par atbalstu zinātnei, tāpat svarīga kredītprocentu daļēja dzēšana par zemes kredītiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. Tāpat ir svarīgs jautājums arī par ciltsdarba atbalsta sadalījumu starp lauksaimniecības sektoriem. Mūsuprāt, ja arī ministrijai ir padomā vēl kādi atbalsta mehānismi lauksaimniekiem, tiem jābūt tendētiem tieši uz ražojošo lauksaimnieku atbalstu, nevis uz zemes īpašnieku atbalstu, kā tas ir bijis iepriekšējos gados," sacīja Trons.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks nākamā gada nozares budžetā kā būtisku izcēla Valsts meža dienesta (VMD) darbinieku atalgojuma palielināšanu un meža platību datu bāzes modernizēšanu.
"Lai arī meža īpašnieki ir tie, kurus VMD kontrolē, tomēr mēs redzam, ka šiem cilvēkiem ir jābūt motivētiem, jo tā ieinteresētība, lai kaut kas tiktu izdarīts vairāk, nav tāda, kāda tā varētu būt.
Līdz ar to noteikti jārisina dienesta darbinieku zemo algu jautājums. Otrkārt, uguns apsardzība. VMD ir sācis ieviest modernāku ugunsgrēku atklāšanas sistēmu, izmantojot videonovērošanas sistēmas. Mēs zinām, ka šobrīd tiem darbiniekiem, kam karstajās vasarās jāsēž ugunsnovērošanas torņos, protams, šis darbs ir ļoti grūts, un ir jāturpina investēt šajā attālinātās uguns apsardzības sistēmu attīstībā. Tāpat jāuzlabo meža valsts reģistrs, kur ir visi dati no mežu inventarizācijām. Arī šeit ir jāveido īpašniekiem pieejamāka datu bāze, lai tajā ir arī vieglāk autorizēties," klāstīja Muižnieks.
Arī Muižnieks sacīja, ka jāpalielina valsts līdzfinansējums Eiropas projektiem, kas mežsaimniekiem ir būtiski jaunaudžu kopšanā un neproduktīvo audžu nomaiņā, kā arī jāparedz finansējums pētniecībai, kas palīdzētu sasniegta Eiropas "zaļos" mērķus dažādās lauksaimniecības jomās.
"Ņemot vērā Eiropas "zaļo" kursu, ir ļoti būtiski investēt zinātnē, lai saprastu, kā uzvedīsies tradicionālās koku sugas, mainoties klimatam, kā atrast labākos īpatņus, kurus izmantot meža atjaunošanā. Ir ļoti daudz jautājumu, kas zinātniekiem Latvijā ir jāpēta," uzskata Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs.
Vēl no ZM budžeta aptuveni pusmiljonu eiro nākamgad plānots atvēlēt notekūdeņu monitoringam Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei.
