Zemes cenas 10 gadu laikā trīskāršojušās; cenu kāpums neapstāsies

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par 500 eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat 10 000 eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.

Zemes cenas 10 gadu laikā trīskāršojušās; cenu kāpums neapstāsies
00:00 / 04:47
Lejuplādēt

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā – Igaunijā. Tā aplēsusi "Luminor" banka. Cenu kāpumu atzina arī nekustamā īpašuma tirgus kompānija "Latio" – vidēji zeme ik gadu kļūst par desmito tiesu jeb 500 eiro dārgāka, pašlaik sasniedzot no 2000 eiro par nabadzīgākajām un grūtāk piekļūstamajām zemēm Latgalē un Vidzemē līdz 6000 un vairāk eiro par auglīgajām augsnēm Kurzemē un Zemgalē.

"Tad, kad mēs kādreiz pirkām zemi par 50 latiem par hektāru Zemgalē, tad tagad tā cena ir 10 000 eiro un vairāk, tad skaidrs, ka tā izmaiņa ir grandioza notikusi," Mārtiņš Cimermanis, Bauskas novada zemnieks un Lauku konsultāciju centra šefs, skaidroja, ka

lauksaimniecības zemes pašlaik pirkt var atļauties situētākās nozares: kartupeļu audzētāji, graudaudzētāji, bet pēdējo gadu nu jau arī lopkopji, kam uzelpot ļaujot produkcijas cenu kāpums.

"Zeme nekur nepazudīs, zemi vienmēr varēs nopirkt. Tas ir visos laikos bijis, bet tas, kas Latvijā ir izaicinājums – kredītiestādes, bankas. Agrāk tās vispār zemes pirkšanu nekreditēja un, ja kreditēja, tad uz ļoti neizdevīgiem termiņiem, ļoti īsiem. Tad, kad mēs kopā ar Zemkopības ministriju, ņemot Vācijas paraugu, caur "Altum" ieviesām zemes pirkšanas programmu, tad skaidrs, ka atdzīvojās arī komercbankas. Tas mērķis arī bija iekustināt šo Zemes kreditēšanas programmu," sacīja Cimermanis.

Viņš domā, ka pārskatāmā nākotnē zemes cenas Latvijā izlīdzināsies. 

"Luminor" bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ bankas to uzskata par labu ķīlu. Sadārdzinājumu veicina karš Ukrainā, jo tā ir liela labības eksportētāja, bet daudzos laukos ražas nebūs, tāpēc produkcijai kāps cenas, audzējot arī interesi par zemi.

Tāpat nerimstoša ir ārvalstu investoru interese pēc mūsu zemes, bet enerģijas cenu skriešana debesīs daudzus mudina meklēt zemi vēja parkiem.

Eksperti gan atturējās prognozēt cenu griestus tuvākajos gados un vai Latviju sagaida, piemēram, Vācijā šur tur vērojamais, ka labas zemes hektārs maksā pat 40 000 eiro. Sludinājumos gan arī pašlaik nereti varot vērot vēlamās, nevis reālās cenas, vērtēja biedrības "Zemnieku saeima" eksperts Mārtiņš Trons.

"Skaidrs, ka vēl aktīvi notiek tas, ka notiek aktīva nomas zemes izpirkšana. Cilvēki varbūt ilgstoši zemi ir nomājuši, un tagad banka ir gatava kreditēt vai varbūt īpašnieks ir gatavs to zemi pārdot, un notiek arī darījumi. Pēdējo divu gadu situācija valstī ir bijusi pietiekami sarežģīta arī daudziem iedzīvotājiem. Tie, kas varbūt šo zemi turēja un vēl netirgoja līdz šim, tagad varbūt kaut kāda daļa, lai tomēr gūtu papildu ieņēmumus, ir spiesta arī īpašumu pārdot (..)," teica Trons.

Latvijas divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemju arvien papildina arī no krūmiem attīrītās un ielabotās augsnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt