Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: kā 9.maiju izmantos Krievijas propaganda? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums

Šodienas jautājums: vai Krievija plāno oficiāli pieteikt karu Ukrainai? (ar surdotulkojumu)

Šodienas jautājums: vai Krievija plāno oficiāli pieteikt karu Ukrainai?

Valsts prezidents: Ziema būs smaga; pabalstus vairs nedrīkst dalīt kā ar lejkannu

Nākamā ziema saistībā ar energoresursu cenu kāpumu būs patiešām smaga, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka rēķinu apmaksai būtu jāparedz valsts atbalsts, taču tam būtu jābūt mērķētam.

Valsts prezidents raidījumā norādīja, ka energoresursu cenas tikai pieaugs, un tas notiks ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. "Nekur pasaulē nav labāk, visur tiks sadārdzināta enerģijas cena," vērtēja Levits, norādot, ka energoresursi nākamajā ziemā sadārdzināsies krietni, radot problēmas arī Latvijas ekonomikai un labklājībai.

Latvijas Valsts prezidents norādīja, ka nākamajā apkures sezonā Latvijā būtu nepieciešami mērķēti pabalsti tiem iedzīvotājiem, kam šāds atbalsts vajadzīgs visvairāk.

Taču nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bija līdz šim, norādīja Levits, sakot, ka valdība strādā pie risinājumiem.

Taujāts, vai Latvijas amatpersonas un uzņēmēji ir izdarījuši visu, lai nākamajā apkures sezonā gāzes Latvijā nepietrūktu saistībā ar Krievijas piegāžu pārtraukumu, Valsts prezidents sacīja, ka līdz rudenim pietiks ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabāto dabasgāzi. Pēc tam piegāde iespējama no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa un Igaunijā plānotā Paldisku LNG termināļa. Tāpat mūsu valdība nolēmusi Latvijā attīstīt LNG termināli.

"Valstij jāskatās, lai tiešām [gāze] mums neaptrūktu. (..) Tas viss ir jāaprēķina speciālistiem," teica Levits, norādot, ka patlaban tas arī tiek darīts.

4. maija – valsts svētku priekšvakarā jautāts par galvenajiem izaicinājumiem Latvijai, Levits sacīja, ka tie, viņaprāt, ir trīs. Pirmkārt, stingri jāiestājas par drošību Latvijā, Baltijas reģionā un Eiropā kopumā. Otrs izaicinājums ir Latvijas ekonomika, kas līdz šim ir strauji attīstījusies – tās izaugsme būs straujāka nekā rietumvalstīs, taču par to vēl ir jāpacīnās. Savukārt trešais izaicinājums ir veidot valsts nākotni, balstoties uz zinātni, jaunām tehnoloģijām un cilvēku izglītību.

"Ātrāk jāpaaugstina mūsu labklājība caur izglītību. (..) Un tur arī ir nepieciešama vesela virkne lēmumu," norādīja Valsts prezidents.

KONTEKSTS:

Līdz ar aprīļa beigām noslēdzies valsts atbalsta periods vairākiem pasākumiem, ar ko valsts kompensēja iedzīvotājiem energoresursu cenas. Galvenais atbalsta veids iedzīvotājiem elektrības rēķinu mazināšanai bija pilnībā kompensētas elektroenerģijas sadales izmaksas, kas kopumā valstij varētu būt izmaksājis nedaudz virs 140 miljoniem eiro. Rēķinus tas samazināja par aptuveni trešo daļu. 

Saņemot rēķinus par maiju, iedzīvotājiem jārēķinās ar lielākām izmaksām par elektrību. Jaunus atbalsta pasākumus valdība plāno ieviest gada otrajā pusē, un tie vairs nebūšot tik apjomīgi kā līdz šim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt