Valsts kontrole: Elektroauto uzlādes tīkls var radīt būtisku slogu valsts budžetam

Vērtējot elektrotransportlīdzekļu (ETL) uzlādes staciju tīkla pirmo sešu mēnešu darbības rezultātus, Valsts kontrole secinājusi, ka faktiski ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti ir sliktāki, nekā sākotnēji tika prognozēts – tikai 12% no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā un šīs uzlādes 90% apmērā apmaksā no valsts budžeta, informē Valsts kontrole.

ĪSUMĀ:

  • ETL uzlādes tīkla izveidei pērn izlietoti 3,3 miljoni eiro, bet uzturēšanai – 188 000 eiro.
  • Pašlaik 90% ETL uzlādes izmaksu staciju tīklā tiek finansētas no valsts budžeta.
  • Pakalpojuma pašizmaksa ir augsta, jo reģistrēto ETL skaits ir mazs, tāpat arī uzlāžu skaits staciju tīklā.
  • Ja neveicinās ETL izmantošanu, infrastruktūras uzturēšana radīs būtisku slogu valsts budžetam.
  • Satiksmes ministrs uzskata, ka šī valdība daudz vairāk pievērš uzmanību videi, tādēļ izdosies panākt, ka vairāk cilvēku lieto elektromobiļus.

2016. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāka īstenot Eiropas Savienības (ES) projektu "ETL uzlādes infrastruktūras izveidošana”, kura laikā līdz 2021. gadam Latvijā plānots uzstādīt 139 ETL ātrās uzlādes stacijas, no kurām 70 uzsāka darboties 2018. gada jūlijā.

No projekta sākuma līdz 2018. gada beigām ETL uzlādes tīkla izveidei ir izlietoti 3,3 miljoni eiro, bet ETL uzlādes tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai CSDD no valsts budžeta 2018. gadā saņēma gandrīz 188 000 eiro.

Valsts kontrole pēc revīzijas atzīst, ka ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti pirmajos sešos mēnešos norāda uz risku, ka bez papildu atbalsta pasākumiem ETL izmantošanas veicināšanai un ETL lietotāju paradumu maiņai izveidotās infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā valsts budžetam var izmaksāt dārgāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tas ilgtermiņā radīs būtisku slogu valsts budžetam.

2018. gadā vienas ETL  uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas ETL uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90% tiek finansētas no valsts budžeta.

Šo salīdzinoši augsto ETL uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto ETL skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12% no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā, norāda Valsts kontrole.

Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka absolūtais vairākums ETL vadītāju uzlādei izvēlas vietas, kas atbilst viņu ikdienas ritmam un paradumiem, nevis projekta ietvaros  uz vienotā Eiropas Savienības transporta tīkla (TEN-T) ceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās izveidotajās ETL uzlādes stacijās. Pamatā tas notiek mājās, pie iestādēm vai iepirkšanās centriem, kur jāpavada laiks, nevis dīkstāvē jāgaida, kad auto uzlādēsies. Līdz ar to veidojas augstas ETL uzlādes staciju dīkstāves izmaksas, jo uzturēšanas izmaksas (piemēram, apdrošināšanas, interneta pieslēguma, zemes nomas, elektroenerģijas pašpatēriņa, informācijas vadības sistēmas u.c. izmaksas) ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai uzlādes stacijas tiek izmantotas.

Eiropas valstīs ETL izmantošanas veicināšanai tiek sniegti dažādi valsts un pašvaldību finansēti atbalsta pasākumi. Izplatītākie ir tie, kas padara lētāku ETL iegādi (piemēram, ETL iegādes subsīdijas, ETL iegādes un ekspluatācijas nodokļu atlaides), vai sniedz ETL lietotājiem priekšrocības pilsētu infrastruktūras lietošanā (piemēram, bezmaksas stāvvietas un tiesības lietot sabiedriskā transporta joslas).

Lai gan Latvijā ETL vēl nav ļoti izplatīti (2018. gada beigās bija reģistrēti vien 460 ETL), arī mūsu valstī ETL lietotājiem ir pieejamas atsevišķas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automobiļu lietotājiem.

Piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana un nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL, piebilst Valsts kontrolē.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka valdībai izdosies panākt, ka cilvēki vairāk lieto elektromobiļus.

"Ņemot vērā, ka mūsu valdība daudz vairāk skatās uz vides jautājumu risināšanu nekā iepriekšējā, es domāju, ka mēs atradīsim veidus, kā stimulēt iedzīvotājus vairāk iegādāties elektromobiļus, tad jau arī uzlādes tīkls sāks loģiskā veidā darboties," ministrs teica intervijā Latvijas Radio.

12 komentāri
Anonīms lietotājs 24544
Jāievieš kā citās Eiropas galvaspilsētās iebraukšanu no 2022. gada tikai elektro auto ....
Jānis Volcītis
Idiotu un dalbajobu valsts struktūras un ierēdņi. 3+ ļimaki atkal kāda kabatā ieslīdēja. Kam pie velna vajag elektrolādētāju Virešos????? Alūksnē??? Savu mūžu te nevienu Tesla neesmu redzējis. Zagļu un lopu bars ne valsts pārvalde.
Jānis Bluka
Bet faktiski par to, lai šie pāris simti vizinātos savos elektroauto, maksāju es, ar saviem nodokļiem no pensijas. Lai valsts piedalītos arī šajā, vēl vienā afērā, lūdzu, organizējiet referendumu. Tad būs redzams, ko par to domā visa tauta. Es neesmu mierā, ka mana nauda tiek izmantota dažu cilvēku privātajām lietām. Un piesegties ar cīņu par zaļu dzīvi, tīru gaisu utt., kur nu vēl aplamāk, ja vispār rūpniecība kā tāda Latvijā likvidēta. Jā, "zaļu dzīvi" nodrošināt sev un vēl kādiem tur, to nu mūsu "valdīklas" (E.Veidemanes termins) gan pieprot.
Uzlādēts kanāls
Tātad jāveicina ETL skaits, lai valstij būtu mazāk jāmaksā. Pirmkārt, jāsaka, ka ar likumu noteiktā maksa 0,15€ par uzlādes minūti nekādi nav loģiska. Ja valsts vēlētos, lai cilvēks vairāk maksā par savu uzlādi, būtu cits norēķinu aprēķins. Šobrīd iznāk, ka jauniem ETL no ātrās uzlādes stacijas lādējas lētāk kā no mājas rozetes, bet vecie ETL, kas nespēj uzlādēties tik ātri par to tiek sodīti. Ja būtu maksa par patērētajām kWh nevis minūtēm, tad vismaz varētu salīdzināt izmaksas un peļņu. Šobrīd... "vienas ETL uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro", nozīmē, ka katra minūte stacijai izmaksā aptuveni 0,06 €. Lai būtu plusos, stacijai ir jābūt aizņemtai katras 3 minūtes. Otrkārt, valsts joprojām turpina subsidēt dīzeļdegvielu. Treškārt, lai dubultotu 2018. gada ETL skaita pieaugumu, vajadzētu vien 1.5 miljonu €, ja valsts līdzfinansētu 5’000 € no iegādes cenas. Salīdzinoši ar tām soda sankcijām, kas tuvojas par transporta izmešu mērķa nesasniegšanu, tas ir nekas
Anonīms lietotājs 18959
Dīzelis tiek subsidēts tikai lauksaimniekiem. Oslo piemērs nevietā, jo visa elektroauto infrastruktūra tur turas uz naftas.
Uzlādēts kanāls
Valsts institūcijas tēlo pamuļķīšus. Tie nav zaudējumi, bet neizmantotās iespējas samazināt izmešus transportā, kas 2017.gadā bijis 2,54% zaļš. Elektrības un siltuma sektoros abos 55% enerģijas galapatēriņā ir no atjaunojamiem energoresursiem
Uzlādēts kanāls
[...............]
Uzlādēts kanāls
Kamēr vairums sūdzās par ātro uzlādes staciju trūkumu, 90% uzlādes notiem no tipiskajām rozetēm. Daudz lētāk būtu izlikt rozetes uz ielām, kā tas ir Oslo. Tad cilvēkiem būs skaidrs, ka viņu mašīna mierīgi varēs uzlādēties, kamēr viņi strādā, ir mājās vai citādi nebrauc ar mašīnu.
Anonīms lietotājs 22614
Bet jāatcerās, ka bez subsīdijām cilvēki diez vai atteiksies no iekšdedzes dzinējiem - kas savukārt neļaus uzlabot gaisa kvalitāti lielajās pilsētās (kādas nu mums ir, Rīgā gaiss vissliktākais) un tas atkal neļaus samazināt izmaksas piesārņojuma radīto slimību ārstēšanai. Nu nav iespējams dzīvot civilizācijā, dzīvot labi un pie tam vēl neko nemaksāt) Atliek elpot veco labo izplūdes gāzīti un apzināties, ka viss kautko maksā.
Anonīms lietotājs 22614
Nilītis jau uztaisīja ātru sab. transp. - brīvdienās kursē retāk, toties ir kabatas arodbiedrība. Veloinfrastrūra - samaksāja slaveniem pilsētvides ekspertiem, bet Rīgā ceļus joprojām būvē kā Amerikā, kas paredz tikai autobraucēju vajadzības. Ielas vēl nemazgā, bet tramvajus ar nanoūdeni gan.
Anonīms lietotājs 22614
Vēl mazliet pakurināt emigrācijas tempus un tiešām, nevajadzēs nekādus elektroauto) Kā esot teicis Staļins - nav cilvēku, nav problēmu.
Anonīms lietotājs 18959
Pastāv arī lētāki veidi, kā samazināt piesārņojumu. Sāksim jau ar to ka vispār samazināt automašīnu skaitu centrā - iebraukšanas maksa, likvidēt maģistrāles, ātrs sabiedriskais transports un veloinfr. Pavisam pa lēto ir veidot apstādījumus, stādīt kokus, mazgāt ielas, bet RD mums ar tādiem līkiem pirkstiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti