Valsts kontrole: Ar nodokļu politikas stabilitāti pāragri rēķināties

Lai gan valdībā apstiprināts Finanšu ministrijas izstrādātais nodokļu reformas plāns 2018. – 2021.gadam, Valsts kontrole uzskata, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem rēķināties ar stabilitāti un paredzamību nodokļu jomā ir pāragri.

Nestabila nodokļu politika

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole uzmanību pievērsa arī nodokļu reformai, kurām būtu jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība. Taču revidenti ir konstatējuši riskus, kas apdraud nodokļu reformas mērķu sasniegšanu.

Daļa Saeimā nodokļu reformas ietvaros apstiprināto likumu grozījumu esot pretēji nodokļu reformas iecerēm.

Piemēram, lai arī nodokļu politikas pamatnostādnēs norādīts, ka nav plānots paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, no 2018.gada par pusprocentpunktu šī likme pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Tāpat Valsts kontroles ieskatā pretēji plānotajam neesot atcelts solidaritātes nodoklis. Turklāt atsevišķi nodokļu pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi paredz vēl līdz 2022.gadam izvērtēt turpmākās izmaiņas normatīvajos aktos. Līdz ar to nenoteiktība nodokļu vidē turpināšot pastāvēt vēl vairākus gadus.

Nodokļu parādi turpina augt

Nenoteiktība raksturojot ne tikai nodokļu politiku, bet arī nodokļu parāda rašanās cēloņus. Valsts kontrole, ņemot vērā pēdējo gadu aprēķinus, secina, ka

Finanšu ministrija neesot pilnvērtīgi izvērtējusi iemeslus, kas ietekmē nodokļu parāda apjomu, jo faktiskais nodokļu parāds turpina pieaugt.

2017.gada 1.janvārī nodokļu parāds veidoja 1,36 miljardus eiro. Lai arī, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, parāds ir par 4% mazāks, šis samazinājums ir skaidrojams ar parāda norakstīšanu, apzinoties, ka 500 miljonus eiro reāli neizdosies iekasēt. Attiecīgi Valsts kontrole ir aprēķinājusi, ka faktiskais nodokļu parāds gada laikā ir pieaudzis par 7%, un prognozē, ka tas turpinās pieaugt.

Pārmetumi arī VID

Valsts kontrole arī norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) darbībā, kas liecinot uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, revīzijā konstatēts, ka

VID 2016.gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23,6 miljonu eiro apmērā.

Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkstošu eiro apmērā.

Otrkārt, tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015.gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkstošu eiro apmērā. 2016.gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkstošu eiro apmērā.

Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu.

Treškārt,

2016.gadā VID desmit mēnešus strādājis, neievērojot izmaiņas likumā attiecībā uz izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

Brīdinājumu par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra nodokļu maksātājiem VID nosūtīja vidēji par 15 dienām ātrāk par likumā noteikto termiņu. Līdz ar to nodokļu maksātāji arī ātrāk izslēgti no reģistra, liedzot iespēju likumā noteiktajā termiņā pēc savas iniciatīvas novērst iespējamās izslēgšanas iemeslus, iesniedzot PVN deklarāciju.

Kā Valsts kontroliere, uzsver – ja likumus neievēro nodokļu administrācija, arī nodokļu maksātājiem zūd motivācija ievērot savus pienākumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti