Valdība atbalsta ieceri samazināt IIN augstāko likmi un atcelt patentmaksu nodokļa režīmu

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē akceptēja ieceri samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, atcelt patentmaksu nodokļa režīmu, kā arī noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem, informēja Finanšu ministrijā.

IIN progresīvās likmes augstākā likme šobrīd ir 31,4%. To plānots samazināt uz 31% ienākumiem, kas lielāki par 62 800 eiro gadā. Vienlaikus paredzēts saglabāt pārējās IIN likmes nemainīgas – 20% un 23%.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, jo no 2021.gada tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme un attiecīgi mainīta solidaritātes nodokļa likme.

Vienlaikus paredzēts atcelt patentmaksas maksāšanas režīmu, saglabājot samazinātās patentmaksas maksāšanas režīmu pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Tiesa, pārejas noteikumi paredz, ka ne ilgāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim patentmaksu režīmu varēs piemērot maksātāji, kas jau veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020.gada 31.decembrim.

Līdz ar izmaiņām esošie patentmaksas maksātāji turpmāk varēs izvēlēties vai nu reģistrēt citu alternatīvu saimniecisko darbību, kas noteikta ar citiem saimnieciskās darbības nosacījumiem, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašlaik patentmaksas maksātāju sociālās iemaksas ir zemas, palielinot iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. 

Ņemot vērā, ka aktuālas kļuvušas attālinātā darba iespējas, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Ar IIN neapliek darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī (pārsniegumu apliek ar IIN).

Ar likuma grozījumiem paredzēts ieviest IIN pārmaksas automātiskas atmaksas kārtību, personām, kurām nav obligāti jāsniedz deklarācijas. IIN pārmaksas automātiskās atmaksas procesu paredzēts ieviest, sākot ar 2023. gadu par 2022. gadā ieturēto IIN.

Tāpat plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs neveikt pārmaksātā IIN automātisko atmaksu, ja VID rīcībā ir informācija, ka maksātājs nav izpildījis savu pienākumu – iesniedzis obligāti iesniedzamo deklarāciju par kādu no iepriekšējiem taksācijas periodiem, ja šajos periodos maksātājam veidotos IIN piemaksa. Šādos gadījumos VID aprēķinās maksātājam IIN pēc VID informācijas sistēmās esošās informācijas un attiecīgi varēs novirzīt IIN pārmaksu iepriekšējo taksācijas periodu IIN saistību kārtošanai.

Ar likuma grozījumiem plānots pilnveidot attaisnoto izdevumu administrēšanas kārtību, paredzot, ka VID deklarāciju apstrādē plašāk varēs izmantot ārstniecības un izglītības pakalpojumu sniedzēju informāciju par maksātāja izdevumiem.

Šādas izmaiņas paredzētas Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas vēl jāskata Saeimai.

KONTEKSTS:

Valdība septembra sākumā atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Latvijas Pašvaldību savienība iebilst vietvaru budžeta samazināšanai, jo šāds solis pasliktinātu situāciju iedzīvotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti