Būtiskāko papildu finansējumu no valsts budžeta saņems veselības aprūpe, izglītība un ar drošību saistīti pasākumi, kam kopumā atvēlēs 220 miljonus eiro.
Veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. Nozīmīgu papildu finansējumu 103,3 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, tai skaitā 70 miljonus eiro pašvaldību aizņēmumu palielinājumam, savukārt 91,3 miljonus eiro Labklājības ministrijai saistībā ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu un 73,7 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijas prioritātēm.
Algu pieaugums nākamajā gadā gaidāms veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras nozarēs. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) izteicās, ka 2022.gada valsts budžeta projektā ir trīs lieli virzieni – Latvijas konkurētspējas palielināšana, pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana, kā arī nacionālās identitātes stiprināšana.
Paredzēts, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) ceturtdien, 14.oktobrī, budžeta projektu nogādās Saeimā. Tad likumdevējs varēs sākt lemšanas procesu par nākamā gada valsts budžetu, valdības pārstāvji norādīja sēdē otrdien.
Kopumā valdības noteiktajām prioritātēm 2022. gadā paredzēti papildu 696,8 miljoni eiro. Dažādām nozaru prioritātēm plānots piešķirt 385 miljonus, vienreizējām investīcijām 270 miljonus, savukārt Covid-19 seku mazināšanai 41 miljonu eiro. Paredzēta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paredzot mazākajām algām pacelt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro no 1. janvāra un līdz 500 eiro no 1. jūlija.
Paredzēti atvieglojumi par darba devēja apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem. Proti, ja darba devējs apmaksās darbinieka veselības aprūpes pakalpojumus, tad par attiecīgo summu varēs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas. Tiesa, šādu atvieglojumu varēs izmantot uzņēmumi, kam ir noslēgti līgumi ar arodbiedrībām un kam nav nodokļu parādu, skaidroja finanšu ministrs.
Nākamgad arī samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 12% uz 5% drukātajai presei un grāmatām.
Paredzēts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2021.gadā sasniegs 3,7% un 2022.gadā – 5%, kas ir attiecīgi par 0,7 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem straujāk nekā prognozēts šā gada februārī,
sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024.gadam.
Savukārt 2023. un 2024.gadā IKP palielināsies attiecīgi par 3,5% un 3,4%, kas attiecīgi ir par 0,3 un 0,7 procentpunktiem vairāk nekā februāra prognozēs.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,663 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,406 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,078 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 7,5 miljardus, bet izdevumi 9,3 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.
Lai arī sākotnēji tika plānots, ka 2022.gada budžeta deficīts būs 3,8% apmērā no IKP un valsts parāda līmenis 51,9% no IKP, plānotās investīcijas abus šos rādītājus palielinājušas par procentpunktu. Reirs preses konferencē pēc valdības sēdes skaidroja, ka budžeta deficīts un valsts parāda apjoms palielināts, balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām.
Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka valdības lēmumi ir saprotami un atbilst Eiropas Savienības rekomendācijām, kas mudina valstis stimulēt ekonomiku. Tajā pašā laikā pastāvot vairāki riski. Piemēram, nevar prognozēt, cik valstij izmaksās Covid-19 pandēmijas savaldīšana un energoresursu dārdzība, savukārt ieplānotās investīcijas varētu vēl vairāk kāpināt cenas būvniecībā.
“Tas, ko no budžeta nevajadzētu darīt, ir ar relatīvi lielu budžeta deficītu, kas tiek plānots nākamgad, veicināt ekonomikas uzsilšanu vai ekonomisko nesabalansētību veidošanos. Tas ir risks, un tāpēc mūsu aicinājums ir valdībai uzmanīgi šiem procesiem sekot līdzi un vajadzības gadījumā arī mainīt savus plānus,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
