Trešdien klātienes tirdzniecību varēs atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, un pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm atjaunot darbību varētu 9000 tirdzniecības vietu.
Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetru strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas un to preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.
Tirdzniecības centros klātienē no 7. aprīļa nebūs ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. Attālināti iegādāto preču izsniegšana atļauta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.
EM atzīmēja, ka ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc pieņemti šādi noteikumi.
LTRK valdes priekšsēdētājs Endziņš norādīja, ka drošas tirdzniecības koncepts būtu jāattiecina uz visu nozari. Savukārt atstāt ierobežojumu spēkā uz tirdzniecības vietām, kuras atrodas lielveikalos, Tirdzniecības un rūpniecības kameras skatījumā būtu atbalstāms, ja tas nāktu komplektā ar nomas atbalsta rīku. Šobrīd par to valdība vēl vienojas.
“Šie veikali tika izmantoti arī kā tāda veida noliktava, lai varētu organizēt vismaz distances tirdzniecību. Un, ja tagad, pēc nepilnas nedēļas, kad lēmums tika pieņemts, pārorientēt visu distances tirdzniecību un atrast tagad pēkšņi noliktavas un saprast, kādā veidā distances tirdzniecību organizēt citādāk, tas daļai veikalu ir patiešām nopietns trieciens. Rezultātā paplašināsies to veikalu rindas, kas prasīs dažādus atbalsta pasākumus,” skaidroja Endziņš.
Savukārt tām tirdzniecības vietām, kuras no trešdienas varēs vērt durvis vaļā klientiem, būs jāievēro stingras epidemioloģiski drošas tirdzniecības prasības. Piemēram, vienam apmeklētājam veikalā būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, savukārt pakalpojumu sniegšanas vietā 15 kvadrātmetri. Bet policija par pārkāpumiem var slēgt tirdzniecības vietu uz laiku līdz septiņām dienām.
Endziņš prognozēja, ka liela daļa veikalu trešdien atsāks savu darbību: “Es neizslēdzu, ka kāds varbūt izvēlēsies nestrādāt, bet es domāju, ka vairums, kuriem ir ļauts strādāt, drošības protokola ietvaros tomēr izvēlēsies strādāt. Tas ir uzņēmēja dabā, nevis mēģināt dabūt atbalsta rīkus un neko nedarīt. Uzņēmējs tāpēc ir uzņēmējs, ka viņš vēlas darboties.”
Veikalnieki gatavi vērt durvis apmeklētājiem
Latvijas Radio uzrunāja elektropreču veikalu “RD Electronics”, kas šobrīd vēl apkopo informāciju no iznomātājiem, līdz ar to vēl nav skaidrs, vai un cik veikali atsāks preču tirdzniecību klātienē.
Savukārt apavu veikals “Eiropas apavi” paziņoja, ka no visiem tīkla veikaliem drošai tirdzniecībai atbilst veikals Jelgavā, kurš trešdien apmeklētājiem būs atvērts. Taču plašākus komentārus nesniedza.
Arī lietoto apģērbu veikala “Kilomax” pārstāve stāstīja, ka grūti komentēt veikalu ķēdes turpmāko darbu, jo šobrīd vēl notiek apspriešanās par veikalu atvēršanu. Visdrīzāk mazlietotu apģērbu veikali būs atvērti no 16. aprīļa, jo tad tiks piegādāta jaunākā apģērbu kolekcija.
Savukārt no 7. aprīļa atvērts apmeklētājiem būs skandināvu mēbeļu veikals “IKEA”. Rakstisku komentāru sniedza “IKEA” Latvijas veikala vadītājs Pēteris Grīnbergs, kurš norādīja, ka veikals ievēros stingrus drošības pasākumus.
“Tiks piesaistīts arī papildu personāls, lai novērstu apmeklētāju pulcēšanos un nodrošinātu drošu distanci. Līdz ar “IKEA” veikala atvēršanu darbību atsāks arī pārtikas preču veikals un bistro, kur tiks piedāvāta kafija, siltie dzērieni, karstās un aukstās uzkodas līdzņemšanai. Latvijas iedzīvotājiem joprojām būs iespēja arī iepirkties tiešsaistē un droši un bez maksas saņemt savus pirkumus “IKEA” veikalā. Arī turpmāk būs pieejama bezkontakta saņemšana – pirkuma saņemšanai nevajadzēs ieiet veikalā,” norādīja Grīnbergs.
Tikmēr apģērbu veikala ķēdes “Sidonas” vadītājs Andris Naglis cer trešdien atvērt 15 no 25 veikaliem, tāpēc šobrīd norit aktīvi gatavošanās darbi.
“Šodien ir ļoti grūta diena, ļoti grūta. Mūsu tīklā veikali būs vaļā tikai daļēji. Un mēs neko nezinām par preču piegādēm, tāpēc ka preču ražošana atrodas Lietuvā. Pagaidām nav atbildes no telpu īpašniekiem, varam mēs tur strādāt vai ne,” sacīja Naglis.
Lietotu apģērbu veikalu tīkla „R.D.A.” direktore Eva Vidovska stāstīja, ka trešdien lielākā daļa veikalu strādās. “Gaidām vēl apstiprinājumu no trīs veikaliem, vai kvadratūra ir atbilstoša Ministru kabineta noteikumiem vai nav. Ar katru valdības sēdi, kā tika pieņemti jauni noteikumi, mēs arī pielāgojām un sagatavojām noteikumus, izstrādājām sistēmu arī priekš mūsu uzņēmuma, mūsu veikalu tīkla. Tas nozīmē, ka mēs jau bijām gatavi,” viņa sacīja.
Viņa atklāja, ka jau šobrīd iedzīvotāju interese ir liela, jo tiekot saņemti gan zvani, gan vēstules ar jautājumiem, vai trešdien jau varēs iepirkties: “Cilvēki ļoti gaida iepirkšanos. Ir arī klienti, kas saka, ka viņi nogaidīšot kādu nedēļu un tad nākšot, lai iepirkšanās būtu mierīgāka.”
Epidemioloģiskās situācijas dēļ dažādu preču veikali tika slēgti jau pērn decembrī, tāpēc, kā atzīmēja Endziņš, veikali jau ar nepacietību gaidīja to brīdi, kad varēs atvērties.
KONTEKSTS:
Valdība 1. aprīlī vienojās, ka no 7. aprīļa, varēs strādāt visi veikali, bet tirdzniecības centros aizvien saglabāsies ierobežojumi un tajos varēs strādāt tikai noteikti veikali. Līdz ar šo lēmumu būs atcelta atļauja distancētai tirdzniecībai – iepriekš attālināti pasūtīto preču izsniegšanai veikalos.
Ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība
No 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai.
Pakāpeniski dažādus ierobežojumus tirdzniecības jomā valdība noteica jau no novembra sākuma. Tie izpelnījās tirgotāju un patērētāju kritiku un tika mainīti un precizēti.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Valdība vienojas par četru soļu plānu pakāpeniskai Covid-19 ierobežojošo pasākumu mazināšanai.
