Bankas "Citadele" veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 45% Latvijas iedzīvotāju domā, kā šoziem palielināt ienākumus. Bankas "Citadele" grupas uzņēmuma "CBL Life" valdes priekšsēdētāja Anna Fišere–Kaļķe uzsver, ka ir jāizvērtē, kā tērējam jau esošos līdzekļus.
"Pirms ķerties pie lieliem darba meklējumiem vai papildu slodzēm, primārais, ko būtu vēlams izdarīt, ir pārskatīt savus izdevumus," teica Fišere-Kaļķe. "Jo vienmēr ir lietas, no kā varbūt mēs varam atteikties vai arī lietderīgāk izmantot. Visvairāk mēs paši tērējam uz pārtiku. Ja mēs pārdomātāk un pragmatiskāk pieietu pārtikas lietām, mēs arī šeit atradīsim iespējas, kā varētu ekonomēt naudu. Un otra lieta, ko mēs redzam, – tiem cilvēkiem, kuri pandēmijas laikā uzkrāja sev drošības spilvenu, šobrīd viņiem tiešām ļoti noderēja."
Fišere-Kaļķe uzskata, ka
uzkrāšanu ļoti stimulēs depozītu pozitīvas likmes, kuras aug un nedaudz, bet palīdz turēties pretī inflācijai.
"Papildus tam, ja visi tagad runā par to inflāciju 20%, un ja uzkrājat, piemēram, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kas ir Eiropā viens no populārākajiem produktiem, aizpildot elektronisku deklarāciju, cilvēki var atgūt atpakaļ šos pašus 20% no nodokļu pārmaksas," vēl vienu iespēju ietaupīt atgādināja Fišere-Kaļķe.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem šobrīd Latvijā bez darba ir nedaudz vairāk kā 51 000 iedzīvotāju, bet NVA CV un vakanču portālā, kas ir plašākā darba devēju piedāvātā vakanču valsts datu bāze, decembra sākumā bija reģistrētas 23 712 brīvas darba vietas. Tiesa gan, 80% no tām ir Rīgā un Rīgas reģionā.
NVA direktore Evita Simsone pastāstīja, ka
no visām vakancēm nepilna laika slodzes darbs tiek piedāvāts tikai 1,2% gadījumu un visbiežāk tas ir mazkvalificēts darbs.
"Visvairāk brīvo darbavietu ir būvniecības, nekustamā īpašuma, transporta, loģistikas un ražošanas jomās," ar vakanču klāstu iepazīstināja Simsone. "Un lielāks pieprasījums ir arī ēdināšanas un pārtikas rūpniecības, pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomās. Lielākais skaits ir zemākas vai vidējas kvalifikācijas profesijās, bet ir arī reģistrētas augstas kvalifikācijas speciālistu vakances un ir daudz izglītības nozarē, ir arī medicīnā vakances, arī informācijas tehnoloģiju un finanšu nozarē. Ja tas ir augstas kvalifikācijas darbs, tad darīt divus pilna laika darbus būs diezgan grūti un izaicinoši. Tādi vienkāršie darbi, tie parasti tiek izvēlēti kā tādi piepelnīšanās avoti un otrie darbi. Visvairāk ir vajadzīgi palīgstrādnieki, strādnieki būvniecībā. Joprojām diezgan populāri ir apkopēji, dežuranti, sargi, tiešām ļoti vienkārši darbi."
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējos 10 gados papildu darbā strādājuši vidēji 4–5% jeb 35–50 tūkstoši iedzīvotāju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris pastāstīja, ka
nepilnas slodzes darbs ir atspaids darbaspēka deficīta apstākļos, bet tas nav iespējams visās nozarēs.
"Izvēles spektrs par tiem darāmajiem darbiem, ko vari darīt šajā pusslodzes darbu formātā, pavisam noteikti nav tik plašs, kā varētu vēlēties, bet tai pašā laikā ir pietiekami plašs vakanču piedāvājums gan apkalpojošajā sfērā, gan tirdzniecībā, gan kur ir nepieciešama kādu iekārtu apkalpošana vai tamlīdzīgi," sacīja Lielpēteris. "Jāmeklē iespējas vai nu strādāt, teiksim, papildus nedēļas nogalēs vai atkal darbdienu vakaros, kas nu kuram darba meklētājam ir tas labākais risinājums."
Lielpēteris uzsvēra, ka darba devēji kopumā ir ļoti pretimnākoši, saprotot šī gada sevišķo kontekstu ar ļoti pamanāmiem cenu sadārdzinājumiem, un neliek šķēršļus darbinieku darbībai arī citās darbavietās.
"Protams, teiksim tā, darba kvalitātes krišanās aspekts noteikti ir vērā ņemams un, protams, jāskatās arī uz to, kā tas ietekmē darbinieku produktivitāti," atzina Lielpēteris. "Tā galvenā nepieciešamība ir pēc pilnas slodzes darbiniekiem, bet gadījumā, ja tas nav risinājums, protams, uzņēmēji ir pietiekami aktīvi, lai atrastu iespējamo labāko risinājumu esošajā situācijā, un tur šīs arī daļējās slodzes pavisam noteikti ir viens no tiem virzieniem, pie kuriem uzņēmēji strādā."
"Citadeles" aptauja liecina, ka
visaktīvāk par otru darbu šobrīd interesējas vīrieši 18–29 gadu vecumā.
Pēc CSP datiem, līdz šim aktīvāk iespēju strādāt papildus darbu izmantojušas sievietes – 2022. gada 3. ceturksnī otru darbu darīja 5,7% jeb gandrīz 26 000 sieviešu un 3,3% jeb 14 500 vīriešu.
