Ziemā, kad valsts savā pārvaldībā pārņēma Ventspils un Rīgas ostas, Liepājā valdīja saspringtas gaidas. Pēc tam izskanēja – Liepājas osta ietilpst Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, tas ir cits modelis, bet tas nozīmē – neaiztiks. Uzelpojām. Tomēr nesen notika “datu noplūde” - Satiksmes ministrijas interneta vietnē neilgu laiku brīvā piekļuvē bija Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likuma grozījumu projekts, kas faktiski paredz, ka pilsētas teritorijas lielu daļu turpmāk kontrolēs valsts kapitālsabiedrība. Bet Liepājas osta ir tikai neliela daļa no Liepājas SEZ.
Viens no tiem, kas metās aizstāvēt Liepājas SEZ, bija privātā holdinga UPB akcionārs un padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
"Es biju Liepājas SEZ pirmais valdes priekšsēdētājs, Liepājas SEZ likuma iniciators un tā izstrādātājs, un pilsētas dome mani bija pilnvarojusi vest sarunas ar Saeimu un valdību par šo likumu. Un, ja mani un Tālivaldi Vēsmiņu uzskata par Liepājas SEZ likumprojekta tēviem, būtu dīvaini nemesties aizstāvēt savu bērnu, kad tam uzbrūk,” Uldis Pīlēns Rus.lsm.lv paskaidroja savu nostāju un iemeslu, kura dēļ viņš meties “kaujā”. “Liepājas SEZ šajos gados parādījusi savu pamatotību un sekmīgumu kā pilsētas attīstības forma – ar darbavietu skaita pieaugumu, investīciju piesaisti un tā tālāk. Un pilnīgi bez argumentiem paziņot, ka “mēs tagad mainīsim zirgus uz pārceltuves”, ir vismaz dīvaini. Es tā arī saku visiem, ar ko tiekos valdībā un Saeimā - gribētos zināt pamatojumu un dzirdēt skaidru argumentāciju, kāpēc jāposta laba lieta.''
Uldis Pīlēns paskaidroja, ka ideja, kuru tagad aktīvi virza satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pārveidot Liepājas SEZ par valsts pārvaldītu kapitālsabiedrību – nepavisam nav jauna.
''Tā bija vēl pirms Liepājas SEZ izveidošanas. Mēs toreiz strādājām pie Liepājas SEZ likuma, un valdība, kuru vadīja toreiz vēl bezpartejiskais Andris Šķēle, uzstāja tieši uz kapitālsabiedrību. Mūsu konflikts samilza līdz tādai pakāpei, ka bez kapitālsabiedrības [izveidošanas] valdība vispār atteicās virzīt likumprojektu. Un mēs vērsāmies pie visām Saeimas frakcijām – gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas. Tās mūs saprata. Domāju, ka tas ir rets gadījums Latvijas likumdošanas vēsturē, kad Saeima pieņēmusi likumu par spīti valdībai. Ar mūsu nosacījumiem.
Tagad Liepājas SEZ pārvalde sastāv no trim daļām – ar vienlīdzīgām tiesībām valsts, tas ir, Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministriju, pārstāvji, kā arī Liepājas pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji. Tāds variants, pēc mūsu domām, nostiprina sadarbību un nodrošina līdzsvaru SEZ – svarīga Liepājas ekonomiskās dzīves instrumenta – attīstībā. Tas, ko es pašlaik redzu no valdības, bet konkrēti no Jaunās konservatīvās partijas un daļēji no Attīstībai/Par!”, ir vienas shēmas, reforma reformas dēļ, virzīšana. Manuprāt, tas neparāda no labākās puses šīs partijas, kuras nav izvēlējušās labāko laiku un labākos argumentus, lai paziņotu – mēs tagad reorganizējam Liepājas SEZ par kapitālsabiedrību, neskatoties uz riskiem, ko tas rada.
Uzsvēršu – tieši osta aizņem mazāk nekā desmito daļu no Liepājas SEZ teritorijas. Pārējais ir industriālā zona, kas aktīvi attīstās. Būtiska daļa Liepājas SEZ ir tieši uzņēmējdarbība. Un nolikt sarežģītu mehānismu zem vienkāršas shēmas nozīmē pasliktināt SEZ darba rezultātus, turklāt ļoti nepiemērotā laikā.
Kā jūs vērtējat argumentus, kādi ir Tālim Linkaitam, kad kurš virza Liepājas ostas pārveidošanu par kapitālsabiedrību?
Mēs ar pašvaldību piedalījāmies diskusijā ar Linkaitu. Partijas (Jaunās konservatīvās partijas – L.M.) programmā ir punkts par Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārņemšanu valsts pārvaldē. Ir acīmredzams, ka šī daļa no JKP programmas tika pārnesta uz valdības deklarāciju.
Liepājā nepavisam nav tāda operatīvā un stratēģiskā situācija, kāda ir Ventspils un Rīgas ostās. Nevajag aizmirst, ka Liepājas un Rēzeknes SEZ tika veidotas, lai izvestu no ekonomiskās depresijas divus reģionālos centrus. Tās ar šo uzdevumu lai arī lēni, tomēr tiek galā. Un pat visnotaļ pārliecinoši iet uz augšu pēdējā laikā, kad investīciju pieaugums ražošanā aizvien palielinās. Vismaz Liepājā viennozīmīgi. Tieši tāpat veicas ar jaunu darbavietu radīšanu.
Es Linkaita argumentus tā arī nesapratu. Spriežot pēc viņa izteikumiem, viņš it kā nedomā mainīt Liepājas SEZ pārvaldes modeli, atstājot pa trešdaļai valsts, pašvaldības un uzņēmēju pārstāvju. Taču grib mainīt formu, tas ir, izveidot kapitālsabiedrību, kurā divas trešdaļas piederētu valstij, bet viena trešdaļa – pašvaldībai. Rodas jautājums – ja nemaina saturu, tad kāpēc aiztikt formu? Vai arī tā ir vēlme atņemt Liepājas pašvaldībai iespēju pārvaldīt lielu daļu pilsētas? Tagad es redzu ļoti negatavas idejas, kuras pilnīgi nav nobriedušās, lai tās pasniegtu kā reformu.
Kolēģiem no LTV7 krievu redakcijas Tālis Linkaits sacīja šādi: “Ostu vadība būs uz profesionāla pamata. Mēs ieliksim tādus pamatus, kādi ir pieņemti visā pasaulē – komercializācija un ostu saimniecības efektīvāks darbs.” Un vēl: “Ja izdosies vismaz trīs galvenās ostas padarīt par uzņēmumiem, tad tās varēs kopīgi risināt ostu iekārtošanas problēmas. Ir daudz izmaksu, kuras varam samazināt, ja dara kopā.” Kāds ir jūsu viedoklis par ministra teikto?
Tas ir ļoti naivs priekšstats par to, kā darbojas ekonomika. Tirgus ekonomika nefunkcionē, izmantojot centralizētās vadības metodes. To jau mēs pieredzējām padomju laikā, kad Karostā bija militārā osta un tās rajons bija pilsētas slēgtā daļa. Militāro ostu pārvalde bija centralizēta.
Turklāt neatbilst patiesībai, ka tāda ostu pārvalde pieņemta visā pasaulē. Mums tuvākajā reģionā 82% ostu pārvalda vai kontrolē pašvaldības. Kapitālsabiedrības ir mazākumā. Un galvenokārt lielajās ostās vai tajās, kur valsts investējusi nozīmīgas summas jaunu termināļu izveidošanā, kā Roterdamā. Protams, ja tiek investēta nauda, tā jākontrolē. Bet mūsu gadījumā viss ir citādi! No vairāk nekā 400 miljoniem eiro investīciju Liepājas SEZ kopš 1997. gada un līdz šai dienai lauvas tiesu – vairāk nekā 300 miljonus eiro - investējuši paši uzņēmēji. Eiropas naudas kopā ar Liepājas SEZ un pašvaldības līdzekļiem - vairāk nekā 100 miljoni. Bet valsts tiešās investīcijas – astoņi miljoni.
Ja valsts grib īstenot kādas stratēģijas saistībā ar investīcijām Liepājā, nav problēmu. Sākot no Ziemeļu mola un līdz Karostai ir neattīstīta teritorija, tā var dot pieaugumu, ja valdības politika tranzīta piesaistīšanai būs efektīva. Tad, protams, valstij jāņem nauda, jāinvestē ostas papildu jaudās, jāuzbūvē līdz turienei dzelzceļš, jāizveido loģistikas centrs. Un, ja valsts politika būs laba, tas var dot ilgtermiņa pozitīvu rezultātu. Ja tādu ideju nav, bet vienkārši gribas runāt par centralizētas pārvaldes efektivitāti… Man tas nav saprotams. Jo viss Liepājas SEZ pārvaldes budžets ir ne vairāk kā 11-12 miljoni eiro. Speciāli tāpēc mainīt visu pret sarežģīto valsts kapitālsabiedrības formu? Mums UPB arī paši mazākie uzņēmumi ir ar budžetu 11 miljoni un vairāk, taču tie lieliski strādā kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību, SIA, tātad ar daudz vienkāršāku pārvaldes formu.
Vai gribat piesaistīt investīcijas Liepājas SEZ teritorijā? Lieliski. Taču nevajag radīt konfliktsituāciju starp pašvaldībām, valsti un uzņēmējiem, nevajag radīt nelīdzsvaru un bojāt veselīgu – šobrīd – klimatu.
Pašvaldība pašlaik aizstāv uzņēmējus un labi funkcionējošo modeli. Viens ministrs aizstāv un virza citu modeli. Taču viņam nav vairākuma pat valdošajā koalīcijā! Tukšā vietā tiek radīta nevajadzīga konflikta zona, kura nevienam nenāk par labu. Kāpēc tas vajadzīgs? Nesaprotu.
Vai daudzām Latvijas valsts kapitālsabiedrībām bijis tāds pieaugums kā Liepājas ostai kopš brīža, kad tā sāka darbu SEZ režīmā? Kopš 1997. gada pieaugums ir 265%! Vai varat parādīt kaut vai vienu līdzīgu piemēru, uz kura fona varētu nopietni apspriest pārvaldības modeli, kurš tiek spiests cauri? Es pat starp valsts monopoliem neredzu kapitālsabiedrības ar tādu pieaugumu! Tieši otrādi – “Latvijas dzelzceļš” ir mīnusos, samazina 1500 darba vietas.
Turklāt vai “Pasažieru vilciens”, “Rīgas siltums”, jau minētais “Latvijas dzelzceļš” un citas kapitālsabiedrības – vai tad tās demonstrē augstāku darba efektivitāti nekā citi pārvaldes un infrastruktūras attīstības veidi?
Ventspils ostā izveidotais modelis pašlaik neved uz pozitīvu rezultātu, taču tā, protams, ir konflikta zona ar pašvaldību. Kas būs Rīgas ostā – paskatīsimies. Tagad jau nav Rīgas pašvaldības un nav, kas pasaka, ka pilsēta ir pret tādu modeli. Taču nedomāju, ka pēc Rīgas domes vēlēšanām tā būs sajūsmā par kapitālsabiedrības ideju.
Liepāja atšķirībā no Rīgas un Ventspils nav tranzītosta tiešā nozīmē. Ne mazāk kā 40% kravu ir vietējo, Latvijas uzņēmēju produkcija. Un teritorija Karostā jāattīsta kā industriālā zona, kuru kontrolē pašvaldība, kas ir ieinteresēta SEZ teritorijas attīstībā.
Kaut nu Jaunajai konservatīvajai partijai ar savas programmas punkta aktīvu virzīšanu neiznāktu kā Zaļo un zemnieku savienībai, kas tik apņēmīgi spieda cauri nodokļu reformu. (Iepriekšējā Saeimas sasaukumā – L.M.) Ar ko tas beidzās? ZZS ir opozīcijā, bet valdošā koalīcija tagad visu no jauna reformē. Nevajag virzīt reformas reformu, ķeksīša dēļ!
Ir ļoti nesaprātīgi tagad veikt reformas gan valdības līmenī, gan reģionālo, vēloties reformēt finanses un nodokļus, un vēl arī ostas. Un mēģināt visu iespiest zem vienas primitīvas shēmas…
