Ceturtdien, 15. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts paredz, ka Uzņēmumu reģistra dati turpmāk būs pieejami tieši no Uzņēmuma reģistra, bez starpniekiem, bez līgumsaistībām un tiešsaistē.
Izskanējušas bažas, ka līdz ar izmaiņām daļa informācijas, piemēram, uzņēmumu īpašnieku personas dati vairs nebūs pieejami sabiedrībai. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere apgalvo, ka satraukumam nav pamata: “Uzņēmuma reģistra mājaslapā varēsiet ieraudzīt plašāku informācijas apjomu. Tai skaitā personu identificējošo informāciju, tostarp īpašnieku, valdes locekļu personas kodus.”
Informācija UR datu bāzē tiks sadalīta trīs grupās:
- Bez identifikācijas būs pieejami aktuālie reģistru ieraksti – pamatinformācija par uzņēmumu, tostarp amatpersonu un īpašnieku dati, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem.
- Identificējoties ar internetbanku vai e-parakstu, varēs iepazīties ar reģistrācijas lietas dokumentiem un vēsturiskajiem ierakstiem par konkrēto subjektu, piemēram, bijušie īpašnieki, agrākie valdes locekļi, gada pārskati.
- Pārējie dokumenti būs pieejami tikai pēc personas pamatota pieprasījuma.
Arī līdz šim šos datus bija iespējams saņemt Uzņēmumu reģistrā, bet process bija birokrātisks, turklāt – par maksu. Tādēļ lietotāji bija ieraduši izmantot privāto uzņēmumu pakalpojumus, kas iegādājas informāciju no valsts datu bāzēm, sistematizē to un tirgo tālāk. Latvijā šobrīd darbojas četri tā sauktie “atkalizmantotāji” – “Lursoft”, “Firmas.lv”, “Kredītinformācijas birojs” un “Crefo rating”.
Ja Uzņēmumu reģistrs pats sāks publicēt savus datus, tad tas, protams, ietekmēs šo komersantu biznesu. “Šobrīd “atkalizmantotāji” ir novienojušies par vienotu pozīciju. Tas, kur mēs noteikti plānojam vērsties, ir Konkurences padome, jo šeit ir konkurences tiesību ierobežojums un tirgus kropļošana mūsu skatījumā,” informē SIA “Lursoft IT” valdes locekle Daiga Kiopa.
Tam nepiekrīt Paidere: “Šis regulējums neierobežo konkurenci. Tas paredz lielāku atvērtību, lai Uzņēmumu reģistrā informācija būtu pieejama bez maksas un bez atlīdzības. Tai skaitā turpinās arī datu masveida izplatīšana. Tādēļ ikviens, kuram ir interese veidot komerciālus pakalpojumus, balstoties uz šiem reģistra datiem, varēs šo informāciju saņemt un izmantot.”
Šādas publiskas datu bāzes uzturēšanai Uzņēmumu reģistram turpmāk katru gadu būs nepieciešami aptuveni 1,2 miljoni eiro. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2020. gada janvārī.