27.jūnijā Latvijā ieradīsies Krievijas pārtikas uzraudzības dienesta pārstāvji, lai pārbaudītu vietējos ražotājus, un pēc šīm pārbaudēm kļūs skaidrs, vai pērn noteiktais aizliegums piegādāt Krievijas tirgiem Latvijas šprotes paliks spēkā.
Konteksts
Krievijā aizliegums Latvijas un Igaunijas ražotajiem zivju konserviem ir spēkā no 2015.gada 4.jūnija. Toreiz Krievija apgalvoja, ka tas nav saistīts ar rietumvalstu sankcijām, bet gan ar produkcijas kvalitāti.
Nozares uzņēmumi gan toreiz apgalvoja, ka Krievijas pārtikas uzraugi jau bija sagatavojuši negatīvu lēmumu vēl pirms pārbaudēm.
Saskaņā ar pēdējām Zemkopības ministrijas aplēsēm, Latvijas zivju pārstrādes rūpniekiem Krievijas embargo nozīmē eksporta apjomu kritumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem – par 53,7 miljoniem eiro.
Babris skaidroja, ka ar Irānas ražotājiem runāts tieši par šprotu ražošanu, nevis Latvijā ražotās produkcijas pārmarķēšanu. Viņš, apmeklējot Irānu, redzēja tur ražotas šprotes no Kaspijas ķilavām. Izejvielas Irānā ir, bet “nav izpratnes, kā labāk ražot”, sacīja Babris.
Pašlaik uzņēmums cenšas noskaidrot, vai ražošana Irānā ar BV zīmolu Krievijas tirgiem būtu reāla.
Sarunas ar Irānas ražotājiem varētu turpināt arī tad, ja Krievija atcels Latvijas šprotu aizliegumu, jo “tur ir interesantas pozīcijas, kuras mēs paši nevaram saražot”. Piemēram, Irāna zvejo tunčus, un tur pašizmaksas ir zemākas un kvalitāte labāka, nekā, piemēram, Kaļiņingradā ražotajai produkcijai.
Babris arī nedomā, ka vienošanās ar Irānu nozīmētu darbinieku atlaišanu Salacgrīvā, drīzāk Irānā ražotu to, ko nevar saražot Latvijā, savukārt to, ko nevar saražot Irānā, piegādātu no Latvijas.
Viņš arī skaidroja, ka Krievijā šobrīd dārgas pārtikas preces pārdot grūti, bet Irānā ražotie konservi būtu lētāki. Tiesa, viņš atzina, ka pēc skata Kaspijas ķilavas no Baltijas ķilavām atšķirt grūti, taču garša atšķirsies.
“Ja gribat augstākās kategorijas produkciju – tā maskās vairāk un to ražo Latvijā,” sacīja Babris.
