Totalizatoru, kazino un pokera zīmolu reklāmas parādās gan uz sportistu formām, gan televīzijā, gan internetā. Piemēram, Latvijā populārajā sporta ziņu lapā „Sporta centrs” pokeru reklamē ne tikai tenisists Rafaels Nadals, bet arī pašmāju zvaigznes - pokera turnīrā iespējams vinnēt treniņu pie pludmales volejbolistiem Jāņa Šmēdiņa un Aleksandra Samoilova.
Raibās azartspēļu reklāmas pieder Maltā reģistrētām kompānijām, tādēļ Latvijas uzraugiem rokas ir par īsām, lai kādu sodītu par neatļautu reklāmu. Uzraugi netiek klāt arī portālam, jo tā saimnieki, lai izvairītos no sankcijām, serverus pārveduši uz Igauniju. Pasaulē vadošie un mazāk zināmie interneta spēļu rīkotāji par mītni izvēlējušies Maltu, Gibraltāru, Menas salu vai kādu citu „zemo nodokļu zonu”. Latvijā tos tādēļ neviens neuzrauga, tie arī šeit nemaksā nodokļus.
„[Totalizators] „Triobet", kas ir licencēts Igaunijā un Maltā, ir noslēdzis divu gadu līgumu ar Liepājas basketbola klubu un brīvi reklamējas. Neviena no Latvijas institūcijām nevar šo situāciju atrisināt,” stāsta Aigars Zviedris, kurš vada vienīgo Latvijā licenci izņēmušo interneta derību vietni „Optibet”. Uzņēmējam uz galda stāv Patērētāju tiesību aizsardzības centra atbildes vēstule, ka tai nav resursu, lai pārbaudītu Liepājas kluba gadījumu.
„Bingo” var, bet sporta totalizatoru - ne
Pati „Optibet” ir retā kompānija, par kuras reklāmu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome spējusi kādu sodīt. Padome piesprieda sešus tūkstošu latu kanālam TV3 par sporta raidījumā redzamo „Optibet” bāra reklāmu.
Zviedrim tā liekas netaisnība. Kamēr viņa vadītais totalizators saņēmis 30 tūkstošus vērtu licenci, nodarbina simts cilvēkus, maksā nodokļus, turklāt divkārt augstākus nekā citur, uz nereģistrētu konkurentu darbībām visi piever acis. Zviedris neprasa neko vairāk kā vienādus spēles noteikumus visiem.
„No vienas puses reklāma ir aizliegta, bet „Latloto” un „Bingo” iet un griežas. Bet sporta totalizatorus, kas nav tāds trulais vienrocis-laupītājs, jo prasa zināšanas vismaz par sportu, nav atļauts reklamēt,” norāda sporta žurnālists Arturs Vaiders, kurš piekrīt, ka pašreizējais likums jāmaina. Viņaprāt, regulējumam jābūt tādam, lai no tā iegūtu sports, jo „totalizatori ekspluatē sportu, bet Latvijas apstākļos atpakaļ nekas nenāk”.
Problēma visā Eiropā
Latvijas situācija nav unikāla. Tā ir kopēja Eiropas problēma, ka interneta spēļu rīkotāji neuzskata par vajadzīgu legalizēt darbību katrā valstī. Par vienotiem spēles noteikumiem pašlaik prāto Eiropas Komisijā. Vienlaikus atbildīgās Latvijas iestādes nokopējušas no dažām citām valstīm izmaiņas azartspēļu likumā, lai piespiestu spēļu industriju nopirkt licences arī pie mums.
Jānis Ungurs no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas skaidro, ka FM paspārnē tapušais likumprojekts ļautu bloķēt ārzemju kazino, derību, pokera un citas lapas. Viņš domā, ka līdzīgi kā Francijā, Itālijā un Igaunijā, atsevišķi tirgus dalībnieki legalizēs biznesu. Igaunijā šādu izmaiņu rezultātā reģistrējušās sešas azartspēļu kompānijas.
Piedāvā legalizēt azartspēļu reklāmu
Jaunajā azartspēļu likumā ir paredzēta vēl kāda būtiska izmaiņa. Uzskatot, ka ar aizliegumiem azartspēļu reklāmas nevar izskaust, dokumenta autori piedāvā legalizēt azartspēļu reklāmas. Šo ideju aktīvi lobē Latvijas Olimpiskā komiteja, un sporta nozari pārraugošā Izglītības un zinātnes ministrija gatava azartspēļu reklāmai pie zināmiem nosacījumiem - ja tā nemudina spēlēt un to neredz bērni.
„Pieļaujam, ka norma varētu tikt mīkstināta, ja sacensības tiek translētas pieaugušo auditorijai, kas nozīmē pēc plkst.22 vai naktī, vai arī sacensībās piekļuve ir tikai pieaugušajiem. Tad sacensību vietā varētu būt organizētāju informatīvi materiāli, logo vai reklāmas,” norādīja ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova.
Cik sporta nozare šādi varētu ieņemt, neviens nav sarēķinājis. Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis domā, ka miljoni tie nebūs, bet atspaids gan. Viņš min, ka Igaunijā volejbola federācijai derību rīkotāji piešķir 100 tūkstošus latu gadā, kas Latvijas volejbolam būtu atrisinājuši divas trešdaļas problēmu. „Ja 50% naudas federāciju vajadzībām nodrošinātu azartspēļu loterijas, tad atbrīvotos valsts budžeta un pašvaldību līdzekļi jaunatnes sporta attīstībai,” azartspēļu reklamēšanu atbalsta Vrubļevskis.
Nākamnedēļ FM vadībā sagatavoto azartspēļu likuma redakciju skatīs ministriju valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam dokumentu nodos ministrijām saskaņošanai. Inspekcija paredz, ka par to būs plašas diskusijas, jo likumā skartas ļoti daudzu pušu intereses.
