Uzņēmums šī gada februāri veicis 480 lidojumus, kas ir par 88% jeb 4140 lidojumiem mazāk nekā 2020. gada februārī.
Februārī “airBaltic” lidojumu 15 minūšu punktualitātes rādītājs sasniedza 90%. Tas norāda, ka vairāk nekā 90 no 100 airBaltic reisiem izlidoja plānotajā laikā vai ar ne vairāk kā 15 minūšu aizkavēšanos.
“Mēs esam sasnieguši zemākos pasažieru plūsmas rādītājus kopš regulāro lidojumu atsākšanas pērn maijā. Mēs joprojām turpinām nodrošināt svarīgo savienojamību tiem pasažieriem, kuriem ir jāceļo uz Baltiju un no Baltijas; [Covid-19] vakcinācijai kļūstot aizvien pieejamākai, mēs sagaidām, ka pasažieru apjoms drīzumā atkal palielināsies,” norādīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība 2020. gadā no visām trim Baltijas valstīm veikusi 22 300 lidojumu.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.
Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
