“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka “2020. gads ieies vēsturē kā grūtākais gads, kādu piedzīvojusi komerciālā aviācija”.
“Gada lielāko daļu mēs spējām saglabāt būtisko savienojamību no Rīgas un Baltijas. [..] Baltijas reģiona nākotnes attīstībai ir ļoti svarīgi, lai pēc veiksmīgas pandēmijas kontroles, “airBaltic” atgrieztos uz sava izaugsmes ceļa.” Pauda Gauss.
“Esam noteikuši skaidru apņemšanos – atkal augt virs iepriekšējā darbības līmeņa. Mūsu vīzija paredz, ka “airBaltic” kļūs par ilgtspējīgu pārvadātāju Eiropas Savienības aviācijas tirgū, vienlaikus turpinot nepārtrauktu izaugsmes ceļu un inovatīvi uzlabojot pasažieru pieredzi,” piebilda Gauss.
Šobrīd “airBaltic” veic tiešos lidojumus no Rīgas, Tallinas un Viļņas uz dažādiem Eiropas biznesa centriem un iecienītiem atpūtas galamērķiem.
Pasažieru veselība un drošība ir “airBaltic” galvenā prioritāte. “airBaltic” ieviesusi plašus veselības aizsardzības pasākumus un lidojumus organizē saskaņā ar atbildīgo institūciju rekomendācijām.
KONTEKSTS:
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties nākamā gada septembrī.
Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.
