ĪSUMĀ:
- Sociālie un sadarbības partneri kritizē Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu.
- Premjers atzīst sarežģītas diskusijas, bet ar plānu ir apmierināts.
- Partneri iebilst pret nevienlīdzīgu finansējuma sadalījumu starp privāto un publisko sektoru.
- Partneri arī bažījas, ka nauda netiks ieguldīta tā, kā tas paredzēts.
- Ardobiedrības redz nepilnības un paši sūtīs uzlabojumus EK.
- Ekonomistam nepatīk, ka Latvija grib investēt infrastruktūrā, nevis ekonomikas transformācijā.
- Plāna ambīciju trūkumu atzīmē arī eiroparlamentārietis Zīle.
Vairāku mēnešu darbs visu ministriju paspārnē, kas rezultējies vērienīgā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā, pirmdien nonāks EK ekspertu rokās. Tie izvērtēs Latvijas veikumu un sniegs savas rekomendācijas. Pēc šī plāna apstiprināšanas Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saņems 13% avansa maksājuma, ar kuru iespējams sākt īstenot projektus. Darbs pie Latvijas plāna ieviešanas tika organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. Valdības pārstāvji pagājušās nedēļas Ministru kabineta sēdē, dodot zaļo gaismu Latvijas plāna ceļam uz EK, ar asu kritiku neizpaudās, bet atzina, ka darbs pie plāna izstrādes bija kā milzīgas puzles likšana kopā un nereti nācās arī rast kompromisus.
Savukārt sociālie un sadarbības partneri savu sašutumu neslēpj un kritizē plāna izstrādāšanas procesu, sakot, ka tas teju līdz pēdējam brīdim tapis ministriju gaiteņos, neiesaistot diskusijās partnerus.
Sarežģītas diskusijas
Ministru prezidenta Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzīst, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta izstrādes gaita bijusi spraigu diskusiju pavadīta, tomēr gala rezultātu viņš vērtē pozitīvi, sakot, ka visu ministriju vidū ir panākts mērķēts kompromiss.
“Šis plāns kopumā tomēr atbilst visiem mūsu izstrādātiem mērķiem. Protams, ja to būtu rakstījusi tikai viena ministrija vai viens sociālais partneris, tad tas izskatītos nedaudz citādi. Neapšaubāmi! Man šķiet, ka šis nav tikai kompromiss, ka par kaut ko esam vienojušies. Tas ir interesants tādā ziņā, kas tas ir ļoti tēmēts kompromiss, jo lielās sadaļas pilnībā atbilst mūsu mērķiem. Ja mēs varētu panākt, ka Eiropas Komisija piekrīt šim plānam, tad tas būtu ļoti gudri investēti naudas līdzekļi,” sacīja Kariņš.
Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to plāns šobrīd sagatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2,02 miljardiem eiro (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropā jauna, līdz šim vēl nebijusi finansējuma programma.
“Mums pēc šīs lotes pienāktos divi miljardi eiro. Bet nosacījumi ir mainīti, un praktiski ir minimālā summa – 1,6 miljardi eiro. Šī summa starp 1,6 un 2 miljardiem eiro ir atkarīga no ekonomiskās situācijas. Es esmu priecīgs, ka mums ir tikai 1,6 miljardi eiro, nevis divi miljardi. Tas nozīmē, ka mūsu ekonomika izrādīja neticamu noturību pret šo krīzi,” sacīja ministrs.
Darba devēji iesaistīti pēdējā brīdī
Neapmierināti ar dokumenta saturu, kas pirmdien nonāk EK, ir sociālie un sadarbības partneri, kas plāna izstrādēs procesā netika plaši iesaistīti. Tas ir tikai melnraksts, – tik asu kritiku pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone.
“Faktiski visu rudeni dzirdējām tikai virsrakstu un prezentāciju līmenī labus un pareizus teikumus, bet līdz detalizētam plāna izklāstam mēs nonācām tikai 20. janvārī. Pāris diennakšu laikā mums nācās izanalizēt ārkārtīgi lielu dokumentu apjomu, lai saliktu kopā savu redzējumu un varētu dot savu vērtējumu. Kā saka, velns ir detaļās. “Excel” fails ar 200 šķirkļiem un “Word” dokuments ar vairāk nekā 260 lapaspusēm ir jāizanalizē līdz detaļām, lai varētu teikt, vai mēs šo plānu atbalstām vai neatbalstām,” norādīja Meņģelsone.
Viens no lielākajiem Darba devēju konfederācijas iebildumiem ir par finansējuma sadalījumu starp privāto un publisko sektoru. Sākotnējās aplēses liecināja, ka privātajā sektorā no ES Atveseļošanas fonda tiktu ieguldīti 295,6 miljoni eiro jeb 18% no plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā – 1,35 miljardi eiro jeb 82% no plānotajām izmaksām. LDDK secināja, ka tādējādi publiskajā sektorā tiktu izlietota lielākā daļa no šī finansējuma, kas būtu aptuveni 4,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
“Valdības sēdē es sadzirdēju, ka proporcija ir vai nu mainīta, vai ir cita aprēķinu formula. Parādījās jau 27%, kas aiziet uzņēmējdarbības stiprināšanai, bet mēs gribam redzēt konkrētus datus. Par projektiem mums ir samērā maz informācijas. Mūsu biedri jau ir daudz komentējuši gan par augstskolu pārvaldības reformu, kas ir iekavējusies,
un jautājums, kā šie līdzekļi, kas ir plānoti, būs tam, kam tie domāti. Proti, produktivitātes izrāvienam,” uzsvēra LDDK vadītāja.
Neskaidrības un informācijas trūkums apvij arī citas jomas, kurās paredzēts ieguldīt Atveseļošanas fonda naudu. Meņģelsone uzskaitīja trūkumus gan veselības jomā paredzētajiem projektiem, gan akcentēja, ka zaļās transformācijas jomā neredz projektus, kuru laikā Rīgā un Pierīgā ievērojami palielinātu elektrotransporta līdzekļu uzlādes pieslēgumu skaitu.
“Par enerģijas resursiem runājot, neredzam tādu svarīgu atslēgas vārdu kā ūdeņraža tehnoloģijas. Tur tas īsti neparādās. Faktiski parādās biometāns, kas ir tāds pārejas posms. Nevienlīdzības samazināšanas sadaļā ir paredzēti 82,5 miljoni eiro industriālo parku attīstīšanai. Jautājums, vai šis finansējums ir paredzēts pašvaldību vai privātajiem projektiem, kas varētu attīstīt jaunās telpas, jaunās ražotnes. Te redzējumi mums atšķiras. Tur vajadzētu vai nu kopā, vai arī vairāk novirzīt privātajam sektoram, lai tie kļūtu eksportspējīgāki. Tas būtu galvenais kopsaucējs visam,” norādīja Meņgelsone.
Tirgotāji baidās par naudas efektīvu izlietojumu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis ir ļoti nobažījies. Pēc viņa teiktā, esošā politiskā vara tikai ķekša pēc parādot, ko ir izveidojuši, kad process jau ir noslēdzies.
“Šis projekts, kuru Finanšu ministrija un politiķi ir izveidojuši, ir ļoti nekvalitatīvs. Tas galīgi neiedos to potenciālo atdevi, ko vajadzētu ar to sasniegt. Faktiski piecas politiskās partijas (dažas no tām par partijām nevarētu saukt), un tur skaidri redzams politiskās sadales princips. Tur nav tāds princips – kā ieguldīt Latvijas valstī, lai mēs attīstītos,” sacīja Rostovskis.
Viņš arī akcentēja, ka finansējuma sadalījums starp privāto un publisko sektoru nav optimāls. Galvenais jautājums ir par investīciju atdevi.
“Risks Latvijai ir šāds: ja citas valstis veiksmīgāk šo naudu investēs ražošanā, tehnoloģijās, infrastruktūrā, būvēs ceļus, attīrīšanas iekārtas, tad tur ekonomika rūgs ar pilnīgi citu ātrumu.
Ja mēs to naudu ieliksim vienkārši betonā vai tipiskajos valsts projektos, tad ir baisi domāt, kas būs pēc tam.
Vienkārši atpalikšana turpināsies, un mūsu cilvēki dosies pēc labākām darbavietām uz citām valstīm. Šī ir konkrētu cilvēku: Kariņa, Reira, Vitenberga un citu politiķu personiska atbildība, kā viņi pieņems lēmumus. Tas, kas vēl ir skaidrs – ja ir runa par dažādiem publiskiem pasākumiem un publiskajām naudām, tad mēs zinām, kas tur notiek. Pēc tam ir pietuvinātās firmas, kas visu apkalpo,” norādīja LTRK vadītājs.
Arodbiedrības pašas rakstīs EK
Novēloto sociālo partneru iesaistīšanu akcentēja arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Viņš apjomīgajā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā saskata vairākas nepilnības. Tās tiks izklāstītas atsevišķā dokumentā, kuru arodbiedrību savienība plāno nosūtīt EK.
“Piemēram, digitālās prasmes ir ļoti svarīgas ne tikai augsti kvalificētiem darbiniekiem, bet visai sabiedrībai.
Lai tas būtu iekļauts gan izglītības programmā, gan pieaugušo izglītībā,” sacīja Baldzēns.
Savukārt attiecībā uz klimata pārmaiņu projektiem, Baldzēns teica, ka ir būtiski, lai nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu uz citām zemēm – lai arī mūsu uzņēmēji kaut ko saņem.
“Skatījāmies, ka “Sadales tīkliem” ir labs projekts, kas saistās ar to, ka varētu elektroautomobiļus uzlādēt. Izveidot visu infrastruktūru, kas ir vajadzīga. Mums jāpadomā, kur nauda aizies. Piemēram, ja 10–20% no naudas aizies uz Vāciju, Franciju vai citām zemēm, kas to visu ražo. Un mēs labākajā gadījumā ar darba spēku un būvniecības lietām dabūsim maksimums 30%, un 70% aizies citur. Mēs gribētu, lai nauda pamatā paliktu Latvijā un mēs to redzētu valsts budžetā, pašvaldību budžetos, darba algās,” stāstīja Baldzēns.
Ambīciju trūkums Latvijas plānā
Latvijas Universitātes profesors, ekonomists Gundars Bērziņš uzsver, ka gandrīz neviens no Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautajiem projektiem vai reformām nav nepareizs un nevajadzīgs Latvijai, bet daudzi no tiem neatbilst finansējuma mērķim.
“Šis instruments ir paredzēts kā nākamās paaudzes ES. Mums plānā ir salikti vairāki projekti, bet nav atbildēts uz vienu pamata jautājumu: vai šis konkrētais mehānisms palielinās Latvijas iedzīvotāju labklājību un ienākumu līmeni.
Citas valstis ļoti aktīvi investē tieši savas ekonomikas transformācijā. Mēs, ja skatāmies uz šo plānu, investējam infrastruktūrā un dzīves apstākļu uzlabošanā.
Tas nav nepareizi, bet tas var nozīmēt, ka Latvijas tautsaimniecības produktivitāte un konkurētspēja kopumā var nepalielināties vai palielināties minimāli. Tās ir lielākās bažas, kas man ir saistībā ar šo plānu,” sacīja Bērziņš.
Ambīciju trūkumu, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu iesniegtajiem plāniem, piesauc arī Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
“Labā ziņa ir tā, ka plāns nav pabeigts un tas vēl krietni mainīsies. Žēl, ka izmaiņas prasīs EK, nevis mēs paši. Skaidrs, ka mēs vēl neesam izmantojuši šīs naudas pilnu jaudu, jo mēs pašlaik piesakām šo plānu tikai par divu gadu naudu. Mums ir vēl apmēram pusmiljards vēl trešajā gadā. Aptuveni. To aprēķinās pēc citas formulas, un mēs to skaidri nezinām, bet skaidrs, ka būs. Un vēl divus miljardus eiro mēs varam aizņemties ļoti “garu” naudu, kuru var arī tērēt garākā periodā nekā šo grantu sadaļu,” stāstīja politiķis.
Zīle uzsvēra, ka EK eksperti redzēs – Latvijas plāns ir paredzēts naudas apgūšanai. Un vēl nav par vēlu plānu uzlabot, bet tad ir jābūt daudz lielākai publiskai diskusijai.
“Un paskaidrot, kas ir tie projekti, kas tur paredzēti, un neslēpt tos.
Manuprāt, ir nepieņemama situācija, ka Latvija iesniedz plānu, skaidri zinot, ka šo plānu EK stipri koriģēs. Un tad mēs pieliksim citus projektus.
Tā nav pieeja, kas šādā situācijā būtu jālieto,” uzsvēra Zīle.
KONTEKSTS:
Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finanšu ministrija norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum, bet, jo veiklāk tas tiek izdarīts, no ātrāk nauda ieplūst ES dalībvalstu ekonomikā. 11 bloka valstis savus nacionālos plānus EK jau iesniegušas.
