Līdz 2026. gada 31. maijam paredzēts:
- izbūvēt, pārbūvēt un atjaunot 6 mobilitātes punktus Rīgā (dzelzceļa stacijās Bolderājā, Ziemeļblāzmā, Dauderos, Sarkandaugavā, Zemitānos un Šķirotavā) un divus – Pierīgā (stacijās Carnikavā un Saulkrastos būšot stāvparki);
- pagarināt tramvaja līniju par 2,2 kilometriem un trolejbusa līniju par 0,3 km, tostarp izbūvēt transportmijas punktu un dispečeru ēku;
- izbūvēt ātrgaitas sabiedriskā transporta līniju (BRT līnija) no Rīgas centra līdz Dreiliņiem 5,3 km garumā un ar to saistīto velosipēdu un gājēju ceļu.
Šiem pasākumiem kopējais pieejamais AF finansējums ir nepilni 97,29 miljoni eiro.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") norādīja, ka līdz ar mobilitātes punktu izveidi valsts centīsies "iepūst jaunu dzīvību dzelzceļa stacijās" – tajās būs arī citi konkrētajai apkaimei un sabiedrībai svarīgi pakalpojumi, piemēram, pasts.
Savukārt saistībā ar BRT līnijas izbūvi līdz 2026. gada 1. maijam paredzēts izbūvēt, pārbūvēt un atjaunot saistītās ielas. Šim mērķim pieejamais finansējums ir nedaudz vairāk kā 2,3 miljoni eiro.
Tādējādi kopējais pieejamais finansējums Rīgas un Pierīgas transporta infrastruktūras uzlabošanai ir 99 597 992 eiro.
BRT līniju plānots izveidot kā sasaisti ar virkni Rīgas valstspilsētas nozīmīgu objektu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsultatīvo poliklīniku, tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga", nodrošinot tiešu sasaisti ar piepilsētas vilcieniem pārsēšanās mezglā "Zemitāni".
"Tādējādi tiks nostiprināts dzelzceļa kā Pierīgas sabiedriskā transporta tīkla mugurkauls koridoros Bolderāja–Sigulda un Jelgava–Skulte," paskaidrojusi SM.
Ministrija arī aplēsusi, ka investīciju rezultātā palielināsies arī trolejbusa kustības ātrums – indikatīvi no 17,1 km/h līdz 21,3 km/h posmā no Zemitānu tilta līdz Purvciema sabiedriskā transporta galapunktam, bet posmā līdz "Ikea" tiks nodrošināts vidējais ātrums 24,8 km/h, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu un kaitīgo izmešu apjomu.
"Investīcijas mērķis ir īstenot Rīgas metropoles areālā pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, tostarp sasaistē ar mikromobilitāti, pārstrukturizēt satiksmes plūsmu un izveidot alternatīvus maršrutus, pārsēdināt pasažierus no auto uz sabiedrisko un sliežu transportu, tādējādi samazinot transporta negatīvo ietekmi uz vidi," pamatojusi ministrija.
Rīgā pakāpeniski samazinās iedzīvotāju skaits, bet Pierīgā tas ir relatīvi stabils. Taču Pierīgā dzīvojošie izmanto galvaspilsētas infrastruktūru – pēdējos 10 gados vieglo automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Pierīgā pieaudzis no 329 līdz 415, informē SM. Savukārt VAS "Latvijas Valsts ceļi" statistika liecina, ka
vidējais reģistrēto automašīnu skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem pie Rīgas pilsētas robežas pēdējos 10 gados ir pieaudzis par 38% – no aptuveni 124 tūkstošiem līdz 170 tūkstošiem vidēji dienā.
Tas rada slodzi galvaspilsētas transporta infrastruktūrai, sastrēgumus, palielina trokšņu līmeni un izplūdes gāzu daudzumu, negatīvi ietekmējot vidi, iedzīvotāju drošību un kultūrvēsturisko mantojumu.
Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedriskā transporta sistēmā ir viens no pasākumiem SM īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots ieguldīt AF finansējumu 295 miljonu eiro apmērā.
