Visvairāk - 8,3 miljoni eiro jāatrod Satiksmes ministrijā. Otrs lielākais samazinājums skars Kultūras ministriju, kurai 3% samazinājuma ietvaros būs jāietaupa vairāk nekā 2,4 miljoni eiro. Trešais lielākais līdzekļu ietaupījums - 1,46 miljonu eiro apmērā jāatrod Tieslietu ministrijā, bet par budžeta veidošanu atbildīgā Finanšu ministrija apņēmusies ietaupīt gandrīz 1,1 miljonu eiro.
Izdevumu samazinājums neattieksies uz tām ministrijām, kuru pārraudzītās nozares nākamgad pasludinātas par prioritātēm. Tās ir Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības un Izglītības ministrijas.
Tiesa, palielinātajā finansējumā Aizsardzības ministrijai nāksies dalīties ar divām citām ministrijām.
„Mēs saprotam, ka krīzes situācijā robežsardze pārnāk mūsu pakļautībā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pārapbruņotu robežsardzi [kas daļēji ir arī citu ministriju pārraudzībā],” saka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Pēc Bergmaņa teiktā, Aizsardzības ministrija arī segs mūsu valsts pārstāvniecības NATO ierīkošanas izmaksas Briselē. Šīs telpas paredzēts dalīt ar Ārlietu ministriju.
Tikmēr satiksmes ministrs Andrijs Matīss („Vienotība”) neslēpj – lielāki līdzekļi aizsardzībai nozīmēs mazāk izremontētu ceļu Latvijas laukos.
„Visvairāk cietīs valsts vietējie ceļi, kam nav ES līdzekļu. Cietīs tie iedzīvotāji, kas dzīvo reģionos un kur vietējie ceļi ir sliktā stāvoklī. Otrs ir tilti – šī programma būtiski iekavēsies. [..] Deficīts ir būtisks. 2015. gadā arī netika īstenota. Nākamajā gadā šī plaisa vēl vairāk pieaug par 40 miljoniem eiro, līdz ar to tie ir 200 kilometri,” saka Matīss.
Satraukumu par gaidāmo līdzekļu samazināšanu pauž arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Finansējuma samazināšana kultūras nozarei allaž bijusi ierasta prakse. Tomēr pēdējo gadu laikā šīs ministrijas pārziņā nonākusi arī sabiedrības integrācijas un mediju politikas īstenošana. Šīm jomām hibrīdkara apstākļos ir izšķiroša nozīme.
„Valsts prezidents NATO komunikācijas centra atklāšanā runāja, ka hibrīdkara cīņa ir par cilvēku prātiem un dvēselēm,” atgādina Melbārde. „Šī cīņa notiek caur izglītības un kultūras procesu. Līdz ar to izpratne par nacionālo drošību ir diezgan šaura. Un mēs bieži vien nesaprotam, ka izglītība un kultūra tajā spēlē lielu lomu. Dažkārt ar jaudīgu filmu vai spēcīgu grāmatu var izdarīt vairāk nekā ar konferenci,” viņa piebilst.
Finanšu ministrija gan norāda – panāktā vienošanās par bāzes izdevumu samazināšanu nenozīmē lineāru izdevumu griešanu visās ministriju pārziņā esošajās nozarēs. Šoreiz mērķis ir likt pārskatīt nelietderīgos tēriņus, kas aizvien ir atrodami teju katrā iestādē. Darbu pie nākamā gada budžeta veidošanas valdība ārkārtas sēdē plāno turpināt jau ceturtdien.
Ziņots, ka ministriju tēriņus nolemts mazināt par 3%, lai gan sākumā bija domāts, ka ministriju tēriņus varētu mazināt par 1%, 3% un 5%. Kā izņēmumi jau augusta sākumā bija nosauktas Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas.
Jau ziņots, ka pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
Kā četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe. Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.
