Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Darba tirgus arī pēc Covid-19 pandēmijas būs trausls

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas ekonomika vairāk nekā gadu ilgo laiku kopš pandēmijas sākuma ir pārlaidusi labāk, nekā daudzi domāja iepriekš. Tomēr ir virkne izaicinājumu, kuri var kļūt par ilgtermiņa problēmu. Viena ir situācija darba tirgū. Kaut arī, pateicoties iepriekš nepieredzēti plašajām atbalsta programmām, līdz šim ir izdevies izvairīties no strauja bezdarba pieauguma, virkne ekspertu brīdina, ka darba tirgū situācija ir trausla.

Skaitļi un fakti: Darba tirgus arī pēc pandēmijas būs trauslsInguna Ukenābele

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” jaunākie dati liecina, ka aprīlī bezdarbs ES  pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijis 7,3% līmenī, bet eirozonas dalībvalstīs vidēji tas bijis 8% līmenī. Latvija ar 7,8% ir pa vidu šiem rādītājiem. Nekur daudz tālāk nav arī mūsu kaimiņvalstis, jo Lietuvā bezdarba līmenis gada ceturtajā mēnesī veidoja 7%, bet Igaunijā – 6,8%.

Var teikt, ka šie dati ir uzskatāmi par labiem. Augstāko punktu bezdarbs pandēmijas laikā sasniedza pagājušā gada vidū, kad eirozonā tas uzleca līdz gandrīz 9%, bet ES – līdz gandrīz 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kaut arī tas ir krietni vairāk nekā pirms pandēmijas, to grūti salīdzināt ar laiku pēc finanšu krīzes, kad vairākus gadus bez darba bija vairāk nekā desmitā daļa Eiropas iedzīvotāju.

 

Piesardzīgās prognozes

Šķiet, ka varam uzelpot un teikt, ka ļaunākais ir pāri. Tomēr eksperti tik optimistiski nav un norāda, ka pandēmija darba tirgū var būt radījusi sekas, kuras izpaudīsies vēl gadiem.

Eiropas Komisija šā gada pavasara ekonomikas prognozē norāda, ka situācija darba tirgū pamazām uzlabojas. Tiek prognozēts, ka ES kopumā šogad bezdarbs saglabāsies 7,6% līmenī, bet 2022. gadā noslīdēs līdz 7%. Līdz ar to ne tikai šogad, bet arī nākamajā gadā, pēc Eiropas Komisijas domām, bez darba būs vairāk cilvēku nekā pirms krīzes – 2019.gadā. Turklāt Eiropas Komisija arī atklāti atzīst, ka vēl ir pārāk daudz nezināmo, lai izteiktu ļoti drošas prognozes. Daudz būs atkarīgs no tā, kā pēc pandēmijas izraisītās krīzes atkopsies ekonomika, kad un kādā veidā dalībvalstis pārtrauks atbalsta programmas, kādas pandēmijas iekustinātas pārmaiņas notiks ekonomikā.

Latvijā bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts 8,2%, bet nākamgad – 6,9% līmenī.

Visai neviendabīga situācija ir ar nodarbinātību dažādos sektoros. Bez lieliem pārsteigumiem lielākās problēmas ar nodarbinātību ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darba pienākumos ietilpst kontakti ar cilvēkiem. Turklāt šie darbi tiek ietekmēti katru reizi, kad ir vīrusa uzliesmojums.

Kopumā ES pagājušā gada laikā ir zaudēti vairāk nekā trīs miljoni darbavietu.

Eiropas Komisija arī atzīst, ka no lielākām problēmām darba tirgū izdevies izvairīties dažādo atbalsta programmu dēļ. Eirozonā pagājušā gada pavasarī tās izmantoja aptuveni 15% nodarbināto. Savukārt pagājušā gada pēdējā ceturksnī nodarbināto īpatsvars, kas saņēma atbalstu, bija samazinājies līdz 5%. Vienlaikus Eiropas Komisija atzīst, ka ne visi strādājošie vienlīdz labi iekļāvās atbalsta shēmās. Visvienkāršākā situācija bija ar pilna laika nodarbinātajiem, kuriem ar darba devējiem bija ilgtermiņa līgumi. Taču izrādās, ka nepilna laika darbinieki vai strādājošie ar īstermiņa līgumiem atbalsta sietam ir krituši cauri ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Šādi darbinieki visvairāk pandēmijas laikā ir zaudējuši darbu.

Darba tirgus joprojām ievainojams

Tomēr darba tirgus pašlaik ir viena no tām makroekonomikas sastāvdaļām, kura joprojām ir ievainojama, atzīst Eiropas Komisija. Situācija lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ātri un stabili atkopsies ekonomika. Tādēļ, ja ES dalībvalstis atbalsta pasākumus izbeigs, pirms būs vērojama stabila atkopšanās, bezdarba līmenis var atsākt augt, kā arī var palielināties nepilna laika nodarbinātība.

Tomēr šai monētai ir arī otra puse. Ja atbalsts tiks sniegts pārāk ilgi, tas var bremzēt sekmīgāko un produktīvāko nozaru attīstību, jo tās nespēs piesaistīt nepieciešamo darbaspēku no sektoriem, kuros joprojām ir problēmas un kas drīzāk kavē kopējo atlabšanas tempu. Tādēļ ES dalībvalstu valdībām priekšā ir ļoti grūts uzdevums atrast zelta vidusceļu.

Tam piekrīt arī ANO Starptautiskā darba organizācija (ILO). Tās pētījumā par tendencēm darba tirgū šogad prognozēts, ka pasaulē vismaz līdz 2023. gadam nodarbinātības pieaugums būs nepietiekams, lai tiktu galā ar pandēmijas radītajām sekām. Ziņojumā teikts, ka bezdarbnieku skaits pasaulē 2022. gadā veidos 205 miljonus, salīdzinot ar 187 miljoniem 2019. gadā. Taču reālā situācija ir krietni vien smagāka, nekā par to liecina oficiālie bezdarba dati. Liela daļa cilvēku saglabājuši savas darbavietas, taču to darba stundas un atalgojums ir būtiski samazināts.

Turklāt ILO vērtējumā Eiropas darba tirgus līdztekus Dienvidamerikai un Centrālāzijai ir pandēmijas smagāk skartais.

Tāpat ILO aplēsis, ka pandēmijas radītās krīzes dēļ vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā.

Arī ILO norāda, ka prognozes joprojām izteikt ir grūti, jo nav zināms, kā turpmāk attīstīsies pandēmija un cik sekmīga būs vakcinācija.

“Covid-19 nav bijusi tikai veselības krīze, bet arī nodarbinātības un cilvēces krīze. Bez tiešiem pasākumiem, lai sekmētu pienācīgu darbavietu radīšanu, atbalstītu ievainojamākos sabiedrības locekļus un atjaunotu smagāk skartos ekonomikas sektorus, pandēmijas ietekme var būt kopā ar mums gadiem kā zaudētas iespējas un augstāka nabadzība un nevienlīdzība,” norāda ILO vadītājs Gajs Raiders.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt