Pusdiena

Ungārijas premjers īsi pirms tikšanās ar ES līderiem dodas vizītē uz Maskavu

Pusdiena

LR korespondente Zane Mače par žurnālistu pielaidi kriminālprocesu dokumentiem

Skaidras naudas iemaksas bankomāti Latvijā joprojām populāri

Skaidras naudas iemaksas bankomāti Latvijā joprojām populāri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Vidēji 40 miljoni eiro ir summa, ko mēnesī vienas bankas tīklā iemaksā, izmantojot skaidras naudas iemaksas bankomātus. Finanšu nozares asociācijā saka, divas trešdaļas no summas iemaksā juridiskās personas. Bet tas ir mīts, ka skaidras naudas darījumiem seko mazāk. Arī par tiem virs noteiktām summām jāziņo kontrolējošajām iestādēm.

Vairāk juridiskās personas

Latvijā joprojām ir cieņā darījumi ar skaidru naudu. To pierāda kaut vai tas, ka veikalos ar bankas karti maksā apmēram 40% pircēju.

"SEB bankas" Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja, Finanšu nozares asociācijas pārstāve Agnese Strazda saka, ka tas ir pieraduma jautājums: "Vēl joprojām saskarsimies ar argumentiem, ka man tā ir drošāk, es varu naudu pārskaitīt, es to sajūtu savos pirkstos, es to redzu savā makā. Man to ir vieglāk pārvaldīt. Tajā mirklī, kad man tā [nauda] ir kontā, es nejūtu tik labi, kur es iztērēju, kur es nopērku."

Iespējams, tāpēc joprojām ir pieprasīti skaidras naudas iemaksas bankomāti. Tajos iemaksātās naudas apjomi pēdējo triju gadu laikā nav īpaši mainījušies. "(..) "SEB bankas" gadījumā tie ir vidēji 40 miljoni eiro mēnesī," teica Strazda.

Viņa pieļauj, ka industrijā kopumā summas varētu būt vēl lielākas. Tomēr viņa mierina, uz Baltijas fona Latvija pārāk neizceļas ar skaidras naudas iemaksas darījumiem. Igaunijā, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks, mēnesī vidēji tiek iemaksāti 45 miljoni eiro.

Lielākoties naudu bankomātos iemaksā juridiskās personas. Tās veic apmēram divas trešdaļas no iemaksām.

Aizdomīgos gadījumos jāziņo

Bankā saka, tas ir mīts, ka skaidras naudas darījumiem pievērš mazāku uzmanību nekā bezskaidras. Ja darījums ir aizdomīgs, cilvēkam ir jāspēj paskaidrot naudas izcelsme. Lielākoties ienākumu avots ir skaidras naudas.

"Saskaramies noteiktos gadījumos ar situācijām, ka tur, kur mums pašiem radušās aizdomas un mēs sākam pārbaudīt ienākumu avotu un cēloni, tad arī šie pamatojumi mēdz būt ļoti vispārīgi, ļoti nepārliecinoši," stāsta "SEB bankas" pārstāve.

Par aizdomīgiem darījumiem ir jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam jeb Kontroles dienestam.

Bankām obligāti ir jāziņo par summu, sākot no 10 000 eiro. Tomēr aizdomu gadījumā dienests tiek informēts arī par mazākām iemaksām.

Šo slieksni samazināja nesen. Agrāk tie bija 60 000 eiro. Lēmumu ir kritizējusi Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Viņa uzskata, ka ar lielo skaidras naudas apgrozījumu būtu jācīnās citām metodēm. Telefonsarunā viņa stāsta, ka ziņojumu dienestam ir daudz, bet trūkst kapacitātes to izanalizēšanai. Šīs problēmas risināšana ir viens no Kontroles dienesta uzdevumiem.

Vērtē iespējamās aplokšņu algas

Kopš pērnā gada ziņas par aizdomīgiem darījumiem, tostarp iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, saņem arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane stāsta: "Šādu informāciju saņemot, kur ir arī informācija par tādām fiziskajām personām, kuras regulāri veic skaidras naudas iemaksas bankomātos, mēs pievēršam uzmanību šādai informācijai. Tad mēs pārliecināmies, vai šī skaidrā nauda ir legālas izcelsmes, arī strādājam ar juridisko personu, vērtējot, vai nav notikusi aplokšņu algu izmaksa."

Cik šādā veida atklāts aplokšņu algu saņēmēju, VID nevar pateikt. Tomēr auditi rāda, ka nelegālo maksājumu summas nemazinās.

Bindemane teica, ja pērn aploksnēs izmaksāti gandrīz 800 000 eiro, tad šogad septiņos mēnešos summa ir tuvu pērnā gada apjomiem.

Bankas pārstāve Strazda spriež, ka par bezskaidras naudas sabiedrību mēs vēl tik ātri nekļūsim. Viens no ceļiem, kā skaidrās naudas apjomus samazināt, būtu izmaiņas Darba likumā. Šobrīd tas saka, algas ir jāmaksā skaidrā naudā. Par bezskaidras naudas pārskaitījumu darba devējam un ņēmējam ir jāvienojas.

Finanšu nozares asociācija un Darba devēju konfederācija rosina pāriet uz bezskaidras algas pārskaitījumiem. Ideju atbalsta arī VID.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti