Lauksaimniecības likstas – pērnā gada ilgstošās lietavas un pēdējo mēnešu sausums - daļēji ietekmē arī vienu no ķēdes nākamajiem posmiem: tos, kas graudus pērk, tostarp maiznieki un dzirnavnieki.
Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs stāsta, ka
graudu kā izejvielas nepietrūks, taču situācija īpaši var atstāt ietekmi uz graudu kvalitāti.
“Maizniekiem ir vajadzīgi labas kvalitātes milti. Savukārt, lai to nodrošinātu, ir vajadzīgi labas kvalitātes graudi, un gan lietavas, gan sausumi, kas ietekmē graudu apjomu un kvalitāti, var atstāt zināmu iespaidu uz maiznieku darbu, maizes cenu plauktos un kopējo situāciju tirgū. Prognozēt ir grūti, jo tikai tad, kad rudenī kuls labību un mals graudus, mēs varēsim runāt par kaut ko konkrētu, pagaidām varam tikai izteikt prognozes,” norāda Zemešs.
Runājot par prognozēm, “Rīgas dzirnavnieka”, kas miltu ražošanā 95% graudu apjoma iepērk tiešajos līgumos no vietējiem zemniekiem, direktore Anita Skudra skaidro, ka patlaban tiek apsekoti lauki, lai saprastu, cik lielu ražas apjomu varētu zaudēt zemnieki, kas dzirnavniekam nodod graudus.
“Vidzemē un Latgalē lauki izskatās salīdzinoši labi. Pirms pāris mēnešiem visi lauki vēl pludoja, tad atkal pilnīgi pretēja situācija ar ilgstošu sausumu, bet šobrīd situāciju prognozēt neviens nav gatavs, jo tā var mainīties katru dienu,” saka Skudra. “Tāpat situācija būs atkarīga arī no reģiona, kur lauks atrodas. Taču šobrīd mums nav tādu skaļu signālu no zemniekiem, ka ir katastrofa ar izaudzēto apjomu. Otrkārt, mēs nedzīvojam no rokas mutē, un mums ir iepirkto graudu uzkrājums vēl no pērnā gada, ko varēsim izmantot, ja gadījumā ar piegādātājiem būs aizķeršanās rudenī,” saka Skudra.
Tikmēr maizes ceptuvei “Ķelmēni” notikumi lauksaimniecības sektorā, visticamāk, sagādās problēmas, vērtē ceptuves saimnieks Juris Pavlovičs. Tas tādēļ, ka savu rudzu maizi
uzņēmums cenšas cept no pašu izaudzētajiem vietējās šķirnes bioloģiskajiem rudziem, kas lietus un sausuma dēļ izauguši vien 50% apmērā uz lauka un apjomu vēl varētu zaudēt kvalitātē pēc ražas novākšanas.
“Mūsu laukos izaudzētajiem rudziem graudi būs stipri sīkāki, jo pietrūka mitruma viņiem attīstības fāzē. Tāpat vēl nevar prognozēt, vai vienu dienu pirms kulšanas neuznāk negaiss un nenogulda rudzus zemē,” teica Pavlovičs. “Ar rudziem ir visādi, un ir grūti saprast, vai varēs vispār no kāda cita arī dabūt. Tās tendences ar bioloģiskajiem graudiem ir mainījušās, salīdzinoši ar konvencionālajiem viņi ir palikuši ļoti dārgi – patlaban ap 350 eiro maksā tonna, bet grūti vēl saprast, kas notiks rudenī, jo pieprasījums ir audzis, bet apjoms ne - nav ko nopirkt.
Pavlovičs pagaidām nesaka, vai plauktos varētu būt mazāk šīs nišas produkcijas.
Savukārt “Lielezera” maiznīcas ražošanas ceha vadītājs Valters Kanopa stāsta, ka maizniekiem ik rudeni ir jāpielāgojas apstākļiem, jo miltu kvalitāte var atšķirties teju katrā partijā. Šī gada graudu un sekojoši arī miltu kvalitāti varēs vērtēt rudenī pēc pirmajiem izceptajiem testa maizes klaipiem.
“Mēs pielāgojamies pie miltiem, pie izejvielām un, ja kaut kas paliek dārgāks, mēs paceļam cenu. Tā ir biznesa vide,” norāda Pavlovičs. “Liels satraukums pagaidām nav par to, kā būs šogad. Protams, jūtam, ka būs citādāk, bet, ja ņemam jau pēdējos piecus gadus, tad kvieši bija vienu gadu ļoti labas kvalitātes un jau citus gadus nācās kvalitāti uzlabot vajadzībām un rudzi bijuši vienā kvalitātes līmenī līdz šim. Savukārt par graudu apjomu – nenopirksim no viena, nopirksim no cita, bet rudenī situācija būs skaidrāka,” bilst Pavlovičs.
Prognozējot problēmas ar sējumu ražām, pēc zemnieku un pašvaldību aicinājuma krīzes vadības padome sausumu lauksaimniecībā noteica par valsts mēroga dabas katastrofu. Ražas zaudējumu aplēses būs rudenī, bet atsevišķos reģionos saimniecības jau lēsušas, ka iegūs vien 30% ražas.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējā laikā nolijušais lietus. Notikušo par valsts mēroga dabas katastrofu atzinusi arī valdība.
Iepriekš ZM saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norādīja uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas.
Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.
Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšanu. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.
