Dienas notikumu apskats

Pasaules valstis apsveic Erdoganu ar uzvaru Turcijas prezidenta vēlēšanās

Dienas notikumu apskats

Bez debatēm valdība atbalsta audžuģimeņu un atbalsta centru noteikumus

Ilgstošais sausums lauksaimniecībā atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu

Ilgstošo sausumu lauksaimniecībā atzīst par valsts mēroga dabas katastrofu

Premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā Krīzes vadības padome sēdē otrdien, 26.jūnijā, atzina Latvijas lauksaimniecībā ilgstoši valdošo sausumu par valsts mēroga dabas katastrofu. Tiesa, padome nolēma nerosināt nozarē ārkārtas situācijas izsludināšanu, ko iepriekš lūdza vairākas pašvaldības.

ĪSUMĀ:

  • Ilgstošā sausuma sekas lauksaimniecībā atzīst par valsts mēroga dabas katastrofu;
  • Sausumā cietušajiem valsts iestādes nepiemēros sankcijas par saistību neizpildi;
  • Krīzes vadības padome aicinās arī bankas būt pretimnākošas pret zemniekiem;
  • Lūgs EK atļauju atbalstā rudenī izmaksāt vairāk un atkāpes no zaļināšanas prasībām;
  • Sola strādāt pie ilgtermiņa risinājuma lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā.

Sausums šā gada pēdējos mēnešos nelīdzinās laikapstākļiem, ko esam pieredzējuši pēdējos gados. To apstiprina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vērojumi.

"Tā situācija tiešām ir bijusi ļoti izņēmuma. Šis maijs ir bijis vissiltākais novērojumu vēsturē. Mazāks nokrišņu daudzums bijis tikai 1940.gadā. Deviņās novērojumu stacijās, pamatā Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos, ir konstatēts, ka šie divi mēneši ir sausākie pēdējos 20 gados," teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Ārkārtas situāciju nesludinās

Krīzes vadības padome gan secināja, ka nav nepieciešamības lauksaimniecības nozarē izsludināt ārkārtas situāciju. To izsludina, ja nepieciešams piemērot kādus instrumentus ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, plānojot piešķirt finansiālu atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. To lauksaimnieki šoreiz neprasa.

"Ārkārtas stāvokļa nepieciešamību nosaka tad, ja jāpielieto instrumenti, kas ir ārpus likumdošanas. Bet šajā gadījumā visus zemniekiem vajadzīgos atvieglojumu instrumentus var piedāvāt arī ar valsts mēroga dabas katastrofas statusu nozarē, jo nav šobrīd saruna par vajadzību sniegt finansiālu atbalstu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai iedarbināt kādus citus mehānismus," skaidroja premjers.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) piebilda, ka

zemnieki savos iesniegumos galvenokārt lūdz atvieglojumus, nevis kompensācijas. Turklāt pašlaik zaudējumus lauksaimniecībā vēl nevar noteikt, to varēs lēst rudenī.

Zemniekiem nepiemēros sankcijas

"Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē sakarā ar nepārvaramas varas vai "force majeure" apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai "force majeure" apstākļu iestāšanos pamatošanu," skaidro Zemkopības ministrijā (ZM).

Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un ES atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas, norāda ZM.

Krīzes vadības padome aicinās Lauku atbalsta dienestu (LAD) sausumā cietušajiem zemniekiem nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests (VID) tiks aicināts nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi, informē Ministru kabinetā.

"Lauku atbalsta dienestam, kas ir galvenais lauksaimnieku finansētājs, tas dos tiesību nepiemērot veselu rindu sankcijas, kādas būtu jāpiemēro pēc attiecīgām regulām, pēc Ministru kabineta noteikumiem, ja būtu normāli laika apstākļi," teica zemkopības ministrs.

Vēl padome nolēma aicināt kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas nepiemērot soda sankcijas sausumā cietušajiem lauksaimniekiem.

"Mēs esam arī runājuši ar bankām, viņi ir saprotoši.

Viņi izteica aicinājumu, lai lauksaimnieki pie bankām vēršas savlaicīgi, ja prognozē, ka viņiem var rasties problēmas attiecīgajā periodā," piebilda zemkopības ministrs.

Lūgs ļaut izmaksāt lielāku atbalstu

Krīzes vadības padomes locekļi atbalstīja ierosinājumu vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu sagatavot nepieciešamos lēmumus, lai atļautu avansa maksājumu izmaksāšanu lielākā apmērā jau 2018.gada septembrī, kā arī atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem 2018.gadā.

Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju nolemts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai ilgtermiņa risinājumu lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā.

Kučinskis uzsvēra nepieciešamību risināt lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumu, lai gadu no gada pēc laika apstākļu svārstībām valdībai nav jālemj par atbalstu lauksaimniekiem.

Ministru kabinetā norāda, ka valsts mēroga dabas katastrofas statusa noteikšana nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.

ZM pārstāve Biruta Ingiļāvičute Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka saskaņā ar pašlaik topošo Krīzes vadības padomes sēdes protokolu valsts mēroga dabas katastrofas statuss Latvijā tiks noteikts no piektdienas, 29.jūnija.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējo dienu lietus.

Iepriekš ZM saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norādīja uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas. 

Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.

Arī pērnā gada rudens lietavas un plūdi Latvijā atzīti par valsts mēroga dabas katastrofu. Tādējādi zemnieki, kas cieta zaudējumus lietavās, visā valstī varēja saņemt ārkārtas atvieglojumus, kā maksājumu vai projektu termiņu atlikšanu. Savukārt 29 novados, lielākoties Latgalē, ilgstošo lietavu dēļ arī bija izsludināta ārkārtas situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti