Dienas ziņas

Indrā atklāts Laimes muzejs

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lietus ārkārtas situāciju lauksaimniecībā nemazina

Lietus neveldzē augsni; laukos aizvien uzstāj uz ārkārtas situācijas ieviešanu

Kurzemnieku pieprasījumam ilgstošā sausuma dēļ izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā aizvadītās nedēļas nogalē pievienojušās arī vairākas Zemgales pašvaldības. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējo dienu lietus. Atkarībā no augsnes veida sējumu ražība dažviet varētu sarukt pat uz pusi, bet dārzeņu – pat par 100%.

Zemgalē biežāk sētā kultūra ir ziemas kvieši, kas ir izturīgāki pret sausumu. Šogad lauki gan daudzviet tomēr kļuvuši raibi, un stādi jau nokaltuši.

Uzlabot tur vairs neko nevarot arī pēdējo dienu lietus.

“Zālājiem varbūt šis lietus nāca par labu. Arī graudaugi varbūt spēs vēl kādas barības vielas uzņemt, bet graudu raža jau bija noformējusies maijā un jūnija sākumā, un līdz ar to graudu ražas līmenis tiks negatīvi ietekmēts. Jā, mēs uzskatām, ka arī šeit ir ārkārtas situācija,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju centra augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

“Tereņu” saimnieks uz labu ražu vairs necer un arī kompensācijas negaida.

Tomēr ārkārtas situācijas pasludināšana, kas gan nav ar likuma spēku saistoša bankām, bet, visticamāk, nepaliktu nepamanīta, būtu labs atbalsts.

“Citām iestādēm arī varēs to argumentēt. Tik liels sausums nekad nav bijis. Divu mēnešu laikā uz šo brīdi pie mums ir nolijuši 13 milimetri,” norāda zemnieku saimniecības “Tereņi” īpašnieks Kaspars Duge.

Līdzīgi kā ar graudaugiem, arī dārzeņu audzēšanā šādos laika apstākļos vinnētāji būs tie, kam māla augsne. Z/s “Meistari” jau šobrīd zaudējumos varot norakstīt gan puķu kāpostus, gan sīpolus. “Kartupeļi, es domāju, ka sāks augt. Es šorīt biju uz lauka, un lietus ir ticis līdz kartupelim. Piektdien nekas vēl, bija tikai virskārta, bet apakšā viss bija sauss. Vajag ārkārtas situāciju. Tas kaut ko uzlabos, mainīs. Es domāju, ka tas vienkārši parādīs reālo situāciju, ka tāda tiešām laukos ir,” norāda “Meistaru” pārvaldniece Tamāra Biseniece.

Pavisam citāda aina ķiploku laukā Elejas pusē, kur augsne mālaina. Saimnieks stāsta, ka zaudējumi šogad lēšami ap 20%, bet galvenokārt dēļ pārlieku mitrā rudens. “Tā ir laimes spēle. Šogad ir  labāk, nākošgad sliktāk utt. Nav tā, ka pēkšņi ir krīze un vairs neaudzēs. Tie lauki nav tik slikti, lai kaut ko tādu teiktu,” pauda zemnieku saimniecības “Kimjāņi” īpašnieks Artūrs Kims.

Izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūgušas vairāk nekā divdesmit pašvaldības, galvenokārt no Kurzemes. Lēmums par šāda pieprasījuma izteikšanu pieņemts arī Rundāles, Tērvetes un Jelgavas novados.

To, vai un kuros reģionos izsludināt ārkārtas situāciju, 26. jūnijā lems Krīzes vadības padomes sēde.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.

Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šīm pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti