Ārkārtas situācija saistībā ar augusta otrajā piedzīvotajām lietavām ir izsludināta no otrdienas, 29. augusta, 29 novados un ilgs līdz novembra beigām. To atbalstīja visi sēdē klātesošie 88 Saeimas deputāti.
Saeimas deputāts Jānis Klaužs (Zaļo un Zemnieku savienība) debatēs plenārsēdē gan mudināja domāt par to, kā uzlabot kārtību ārkārtas situācijas izsludināšanai, lai to varētu izdarīt iespējami ātrāk.
Pēc deputāta domām, būtu jāatgriežas pie vecās kārtības, kad pašvaldības pašas bija tiesīgas izsludināt ārkārtas situāciju.
Valdība augusta beigās nolēma ārkārtas situāciju izsludināt 27 novados – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
Nedēļu vēlāk valdība ārkārtas situāciju nolēma izsludināt vēl divos novados – Salas novadā un Aknīstes novados.
Valdības rīkojumā dots uzdevums Zemkopības ministrijai apzināt applūdušajās platībās cietušos lauksaimniekus un faktiskos nodarītos zaudējumus, kā arī sniegt priekšlikumus par kompensāciju apmēriem.
Valdības lēmumiem vēl vajadzēja Saeimas akceptu.
Jau ziņots, ka augustā Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos. Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, arī lietavu postīto ceļu sakārtošanai vajadzēs vienu miljonu eiro.
