Pusdiena

Pusdiena 26.06.2018

Pusdiena

Malta un Itālija ļāvušas pietauvoties savās ostās kuģiem ar vairākiem simtiem bēgļu

ZM saņēmusi 32 iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

ZM saņēmusi 32 lūgumus izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) saņēmusi 32 iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsušās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Lai spriestu par situāciju, otrdien, 26.jūnijā, pēc valdības sēdes sasaukta Krīzes vadības padome.

Ilgstošā sausuma dēļ ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūdz izsludināt pašvaldības no dažādiem reģioniem.

Daļa vietvaru norāda uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas. Tiesa, zaudējumus varēs lēst vien rudenī.

To vidū arī Kuldīgas novads, kas līdz šim saņēmis 60 saimniecību iesniegumus. Graudkopji Kuldīgas pusē norāda, ka no plānotās ražas varētu būt vien 30%, stāsta pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa

"Protams, ka zemnieki ļoti gaida arī kompensācijas, bet vienlaikus saprot, ka valsts budžets ir ierobežots un šobrīd arī vēl nav zināms, cik tie zaudējumi būs lieli, jo raža vēl nav novākta. Bet bez kompensācijām ir citi pasākumi, ieviešot ārkārtas situāciju nozarē, kas atvieglotu dzīvi zemniekiem. Piemēram, sarunās ar bankām par aizņēmumu maksājumu atlikšanu, tāpat attiecībā uz Eiropas projektu atmaksas termiņiem. Savukārt mums kā pašvaldībai tas dotu iespēju domāt par nekustamā īpašuma nodokļa atlikšanu," atzina Bērziņa.

Atsaucoties 15 vietējo lauksaimnieku aicinājumam, arī Tērvetes novada dome ārkārtas sēdē pagājušā nedēļā lēmusi pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā. Domes priekšsēdētāja Dace Reinika norāda, ka Tērvetes zemnieki gan kompensācijas nepieprasa, svarīgāki ir citi atvieglojumi

"Konkrēti par šo jautājumu mēs arī runājām ar saviem zemniekiem. Un, nē, nekādas kompensācijas šobrīd netiek prasītas attiecībā uz sausuma dēļ radītiem zaudējumiem.

Galvenais, kas zemniekus satrauc, - lai postījumu zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicina arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā pietrūks šogad.

Madonas novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts norāda, ka pie pašvaldības vērsies graudkopju kooperatīvs "Barkavas arodi", kas apvieno vairāk nekā 100 zemniekus. Lai tiktu galā ar sausuma zaudējumiem, lauksaimnieki lūdz gan saimnieciskās darbības atvieglojumus, gan kompensācijas, skaidri pierādot zaudējumu apmēru. Madonas novada pārstāvis papildina, ka padomei otrdien, 26.jūnijā, būtu jāspriež arī par lauku apdrošināšanas veicināšanu.

Krīzes vadības padomes sēde par situāciju lauksaimniecībā noritēs otrdien pēc valdības sēdes.

KONTEKSTS:

Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji. Situāciju neesot uzlabojis arī pēdējo dienu lietus. Kuldīgas un Ventspils novads bija pirmās pašvaldības, kas rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un Zemnieku savienība) un premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) sarunas nolemts 26.jūnijā sasaukt Krīzes vadības padomes sēdi. Dūklavs otrdien, 26.jūnijā, LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka lūgs premjeru izsludināt lauksaimniecībā ārkārtas situāciju. Premjers iepriekš pauda - ja ārkārtas situācijas izsludināšana palīdzēs zemniekiem nebankrotēt, tad tas jādara.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti