Grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredz atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze:
- samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas.
- piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Grozījumi paredz, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apjoma krituma sakarā ar Covid-19 izraisīto krīzi darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks.
Vienlaikus noteikts, ka jebkurā gadījumā būs darbiniekam jāsaglabā atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Darbiniekam, kurš nepiekrīt nepilnajam darba laikam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto mēneša termiņu un saņemt atlaišanas pabalstu.
Likumprojekta būtība un mērķis ir radīt alternatīvu valstij apmaksātajiem dīkstāves pabalstiem, Latvijas Radio pastāstīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
"Lielākie darba devēji izteica sociāli atbildīgu ideju, ka viņi varētu paši apmaksāt dīkstāves procesu darbiniekiem, neatlaist no darba un arī nevirzīt viņus uz valsts izstrādāto dīkstāves pabalstu. Vienlaicīgi darba devēji norādīja, ka esošais Darba likuma tvērums, kas pasaka, ka jāmaksā 100% apmērā dīkstāves pabalsts, ir izmaksu ziņā pārmērīgs. Pēc vairākām diskusijām tika panākta vienošanās – tiem uzņēmējiem, kuri ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki, tiek radīts vieglāks veids, kā viņi var apmaksāt dīkstāves procesu darbiniekiem, respektīvi, 70% apmērā, nevis 100%. Un, lai tā apmaksa nebūtu ļoti maza, tā nedrīkst būt mazāka kā minimālā mēnešalga, kam pieskaitīta summa par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu – 64 eiro. Tātad, ja darbiniekam ir viens apgādībā esošs bērns, viņš nevar saņemt mazāk kā minimālo algu plus 64 eiro," stāstīja Soms.
Saeimas ārkārtas sēdē grozījumi pirmajā lasījumā tika pieņemti. Tomēr Saeimas opozīcija nebija sajūsmā par grozījumiem, jo, pēc viņu domām, tiek izdalīta noteikta uzņēmēju grupa, kā arī Covid-19 krīzes zaudējumi tiek iznesti uz darba ņēmēju rēķina.
"Kolēģi, šis priekšlikums ir vismaz ļoti neviennozīmīgs. Var saprast tā jēgu – palīdzēt uzņēmumiem saglabāt darbavietas, neatlaist darbiniekus. Bet man nav skaidrs, kāpēc to darīt uz darbinieku rēķina. Šobrīd faktiski ir šī priekšlikuma būtība, ka darbiniekus, kas strādā uzņēmumā, var piespiest saņemt mazāk vai, ja tie nepiekrīt algas samazināšanai, tos atlaist,"
Vēlāk komisijas sēdē, diskutējot par likumprojektu pirms tā sūtīšanas uz otro lasījumu Saeimā, tika saņemti 28 priekšlikumi, kas lielā mērā bija saistīti ar dažādu atbalsta mehānismu plašāku piešķiršanu, kā arī, piemēram, jauniešu dienas centru atvēršanu, lai mazinātu jauniešu klīšanu pa ielām. Lielākā daļa priekšlikumu gan bija opozīcijas virzīti un bez diskusijām netika atbalstīti. Kopumā komisija atbalstīja likumprojekta virzību otrajam lasījumam Saeimā. Saeima gan to, visticamāk, neskatīs ceturtdien, atzina Saeimas budžeta un nodokļu komisijas vadītājs, "Attīstībai/ Par!" biedrs Mārtiņš Bondars, kurš kopumā šodien paveikto vērtē kā produktīvu darbu.
"28 priekšlikumi nepilnās divās stundās. Domāju, ka ļoti produktīvi un efektīvi nostrādājām. Tālāk uz Saeimas sēdi. Kad būs, man grūti spriest. Es nevaru spriest Saeimas prezidija vietā. Mēs kā komisija savu darbu esam izdarījuši un tagad gaidām, kad savus darba rezultātus varēsim stādīt priekšā Saeimai," sacīja Bondars.
Vaicāts par to, kādēļ pat bez apspriedes noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, Bondars norādīja, šobrīd valdība esot "ar stūri rokās", tādēļ deputāti lūgti ar priekšlikumiem vērsties pie valdības, nevis komisijā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos. Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku un cilvēkus laikā, kad Covid-19 bremzē uzņēmējdarbību, atvēlēti vairāki miljardi eiro no valsts naudas.
