Dienas notikumu apskats

ES līderu samitā darba kārtībā – iestrēgusī migrācijas sistēmas reforma Eiropā

Dienas notikumu apskats

Vācijas sociāldemokrāti piekrituši sarunām par sadarbību ar Merkeles konservatīvo partiju

Latvijas Banka mudina aktīvāk pārkvalificēt bezdarbniekus

Rimšēvičs: Latvijā īstais laiks risināt darbaspēka trūkuma problēmu

Latvijā ir īstais laiks meklēt atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu. To preses konferencē piektdien, 15. decembrī, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pēc viņa teiktā, pirms desmit gadiem piedzīvotajos tā sauktajos treknajos gados problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme, un tautsaimniecība bija jādzesē. Savukārt pašlaik bažas ir par darbaspēka pieejamību.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šā gada novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Rīgā bija 4,2%, Zemgalē nedaudz pārsniedza 6%, bet Kurzemē un Vidzemē – 7% no darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita. Tikmēr Latgalē reģistrētā bezdarba līmenis vēl arvien pārsniedz 15%.

Rimšēvičs norādīja, ka bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un samazinās to konkurētspēja. 

"Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību," sacīja Rimšēvičs.

Viņaprāt, ir īstais laiks meklēt atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkumu. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un ekonomikas izaugsme bremzēsies.

"Mūsu bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums," sacīja centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankas piedāvātie risinājumi:

  • esošās darbaspēka rezerves mobilizācija;
  • pārkvalifikācijas, mobilitātes veicināšana;
  • strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu;
  • emigrantu atgriešana, piemēram, izmantojot "Brexit" rezultātā radušos jauno situāciju;
  • atvieglot augsti izglītotu un prasmīgu darbinieku imigrāciju;
  • jāveido darba devēju un valdības sadarbība darbaspēka trūkuma risināšanai;
  • jāpārskata programmas "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" (līdzīga "100-latnieku" programmai) pamatotība.

Daļā jau ir uzsākta aktīva rīcība, teica Rimšēvičs, atzinīgi vērtējot Valsts kancelejas rosināto un Ministru kabineta atbalstīto valsts pārvaldes reformu. "Tas būs labs atspaids darba tirgum situācijā, kad akūti trūkst darba roku."

Vislielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū. Būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū.

"Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas pasākumiem," sprieda Rimšēvičs, uzsverot - būtiski ir arī palielināt profesionālās apmācības un mobilitātes pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaitu.

Latvijas Bankas prezidents mudina revidēt budžeta izdevumusMadara Fridrihsone
    Rimšēvičs šā gada pēdējā Latvijas Bankas preses konferencē kārtējo reizi veltīja asus vārdus valdības īstenotajai budžeta politikai. Tā vietā, lai nopietni izvētītu valsts budžeta izdevumus un veidotu sabalansētu budžetu, valdība jau atkal izvēlējusies vieglāko ceļu un budžetā paredzēts deficīts.

     

    Latvijas Bankas prezidents atgādināja:

    pirms globālās finanšu krīzes Latvijas valdības parādsaistības bija aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta, turpretim tagad tās sasniedz jau 40% no kopprodukta.

    Tas, savukārt, nozīmējot, ka jaunas krīzes gadījumā atkal nāksies "sāpīgi griezt". Rimšēvičs ir pārliecināts, ka, rūpīgi izvērtējot plānotos izdevumus, būtu iespējams atrast arī nelietderīgus tēriņus.

    Jau ziņots, ka iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzina, ka pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, tāpat nepietiek mazkvalificētu darbinieku. LTRK vadītājs atzīmēja, ka situācija darbaspēka tirgū kļuvusi kritiska un, ja problēmu nerisinās, tad Latvijas ekonomikas izaugsme var sākt bremzēties.

    Daļa pārtikas uzņēmumu grib panākt atvieglotākus nosacījumus darbaspēka ievešanai no ārvalstīm. Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan iepriekš izteicies, ka neatbalsta Latvijas darba tirgus atvēršanu lētajam darbaspēkam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti