Panorāma

Piesaka jaunu politisko spēku

Panorāma

Brīvības piemineklim apkope

Plāno atlaist 6% valsts pārvaldes darbinieku

Triju gadu laikā par 6% samazinās ierēdņu skaitu valsts pārvaldē

Triju gadu laikā par 6% plānots samazināt ierēdņu skaitu. To paredz jaunais valsts pārvaldes reformas plāns. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis trešdien, 26. jūlijā, atgādināja -  stājoties amatā, viņa galvenais uzstādījums bijis iespēja reformēt valsts pārvaldi.

Valsts pārvaldes reforma attiektos uz iestādēm, kas darbojas Ministru kabineta pakļautībā un tā skartu aptuveni 58 000 nodarbināto.

Nodarbināto skaita samazinājums gan nav tik iespaidīgs, kā iepriekšējā valsts kancelejas vadītāja piedāvājumā, kur  darbinieku skaitu bija plānots samazināt par 10%.

Šajā reformā iecerēts strādājošo skaitu samazināt par sešiem procentiem - no 58 000 uz 54 500 darbinieku.

Taču valsts kancelejas vadītājs vairākkārt uzsver – darbinieku skaita samazināšana nav pašmērķis. Galvenais uzsvars ir vienkāršot funkcijas, automatizēt pakalpojumus, ieviest vairāk e-pakalpojumu, atteikties no papīra aprites, kā arī centralizēt atbalsta procesus, piemēram, vienu grāmatvedību vairākām iestādēm.

Salīdzināt plānu ar viņa priekšgājēja Mārtiņa Krieviņa reformu, kura arī paredzēja ierēdņu atlaišanas un izpelnījās valdības vadītāja kritiku, un beidzās ar amata zaudēšanu, Citskovskis nevēlas.

Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem. “Šobrīd valsts pārvaldē ir nodarbināti 58 000. Kas ir šie 58 000 nodarbināto? Tie ir ierēdņi, darbinieki, kas ir padotie Ministru kabinetam (MK). Reforma neskar valsts kapitālsabiedrībās, pašvaldībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošos. MK nav tiešas ietekmes pār pašvaldībām, un MK nevar uzdot veikt reformu pašvaldībām. Bet vienlaikus MK un Valsts kanceleja aicina pašvaldības pievienoties šai reformai,” norāda Citskovskis.

Reformas autori atgādina, ka ik gadu 20% valsts pārvaldē strādājošo pamet darbu.

Daudzās amata vietās nav iespējams piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, bet daļa amata vietu nemaz nav vajadzīgas - tiek veikts bezjēdzīgs darbs.

"Ir daudz piemēru, kur mēs redzam, ka pakalpojumi publiskajā sektorā tiek sniegti vai nu manuāli, vai tiek ieguldīts liels cilvēkresurss un attiecīgi tiek tērēts gan valsts pārvaldes resurss šī pakalpojuma sniegšanai, gan arī piekļuves veidi, kā iedzīvotājs piekļūst pie šī pakalpojuma, jau ir morāli novecojuši," teica Citskovskis.

Reforma gan ir tikai iecere, kas izsludināta apspriešanai. Ceturtdien šis reformu plāns tiks izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un tiks uzsākts saskaņošanas process ar ministrijām, diskusijā aicināta iesaistīties arī sabiedrība.

Jau ziņots, ka Valsts kancelejas vadītāja amatu pametušais Krieviņš vēl valsts galvenā ierēdņa amatā paziņoja, ka tuvāko trīs gadu laikā valsts pārvaldi varētu samazināt par aptuveni 7%, tādējādi darbu varētu zaudēt 5000-7000 cilvēku. Tiesa, tiešajā valsts pārvaldē – ministrijās un to padotības iestādēs – vien ir ap 3000 brīvu vakanču. Citskovskis gan šo ideju jau agrāk - uzreiz pēc savas iecelšanas amatā - vērtēja piesardzīgi.

Krieviņa plānā bija noteikts, ka valsts pārvaldes reformu mērķis ir panākt, lai reformas rezultātā ietaupītā nauda tiktu novirzīta atalgojuma sistēmas sakārtošanai – lai atalgojums valsts sektorā būtu daudzmaz konkurētspējīgs ar atalgojumu privātajā sektorā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti