Pusotrs gads ar «start-up» likumu: LIAA atbalstīts 1 jaunuzņēmums, bet «strat-up» vīzas – 6

Līdz ar "start-up" jeb jaunuzņēmumu atbalsta likumu tā noteiktajiem kritērijiem atbilstoši uzņēmumi var rēķināties ar valsts atbalstu, tostarp pievilcīgām nodokļu atlaidēm. Tāpat ieviestas tā dēvētās “strat-up” vīzas, kas paredz vienkāršotu kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā. Tomēr kopš 2017.gada valsts atbalstu spējis saņemt viens jaunuzņēmus, bet “strat-up” vīzas izsniegtas sešiem, vēsta LTV 7.

Latvijai jākļūst par “start-up” uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – tas ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) teiktais gandrīz pirms diviem gadiem. Viņa vadītā ministrija ne pirmo gadu gatavo augsni “strat-up” uzņēmumu izaugsmei Latvijā.

Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka 2016.gadā Latvijā bija 240 inovatīvu uzņēmumu, kuros investēti 108 miljoni eiro. Savukārt Igaunijā tie bija 420 šādi uzņēmumi ar 267 miljonu eiro ieguldījumiem. Arī Lietuvu neizdevās pilnībā apdzīt – tur 2016.gadā bija 220 šādi uzņēmi ar 143 miljoniem eiro.

Plašs atbalsts jaunuzņēmumiem

Vietā, kur atrodas “TechHub Riga”, kādreiz cepa kūkas, bet tagad “cep” nākotnes ekonomiku. Tur pulcējas jauni un perspektīvi uzņēmēji. Tur atrodas arī Latvijas “start-up” uzņēmumu asociācijas, kur stāsta, ka galvaspilsētā ir virkne “TechHub Riga” līdzīgu vietu, kur strādā jaunuzņēmumi.

"Start-up" uzņēmuma platformas "TechHub Riga" telpas saldumu fabrikas "Laima" bijušajā ražotnes ēkā.

Atbalstam jaunuzņēmumiem tiek atvēlētas arī finanses. Valsts finanšu institūcija “Atum” atvēlēja 15 miljonus eiro biznesa akseleratoriem, kas ir sava veida augstskolas jaunuzņēmumiem. Tur šiem uzņēmumiem palīdz finansiāli un ar padomiem. Pastāv arī privāts biznesa akselerators.

Tāpat ir veiksmīgas atbalsta programmas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), piemēram, atbalstam dalībai starptautiskās izstādēs apstiprināti jau 72 pieteikumi. Tāpat paredzēti 32 miljoni eiro mikrokredītiem un 60 miljoni eiro riska kapitāla fondu finansēšanai. Divu gadu laikā no valsts puses bija lieli ieguldījumi nozarē.

Ekonomikas ministrijā gan bija vēl divas programmas jaunuzņēmumu piesaistei. Viena no tām ir “start-up” vīzas – Latvijas uzturēšanās atļauju piešķiršana jaunuzņēmumu dibinātājiem no trešajām valstīm. Piemēram, ja Krievijas vai Ķīnas pilsonis vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību Rīgā, viņš var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) un, ja viņš atbilst kritērijiem, var saņemt uzturēšanās atļauju vienkāršotā kārtībā.

“Pagājušajā gadā mēs nesaņēmām nevienu šādu pieteikumu no jaunuzņēmumu dibinātājiem, savukārt šajā pusgada mēs saņēmām sešus pieteikumus un tos apstiprinājām. Proti, sešiem jaunuzņēmumu dibinātājiem izsniedzām sešas uzturēšanās atļaujas Latvijā,” stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis Ģirts Pommers.

Ministrs Ašeradens vērtē šo rezultātu vērtē kā labu: “Domāju, ka šeit ies solis pēc soļa. Bet ļoti svarīgs ir signāls.

Pašlaik seši mūsu sistēmai, kas ļoti rūpīgi visu pārbauda, ir ļoti labi.”

Kad Saeima pieņēma likumu par atbalstu jaunuzņēmumiem, nekas līdzīgs Baltijas valstīs nav bijis. Tajā ir konkrēti juridiskie termini, nozīmīgas nodokļu atlaides augsti kvalificētam darbaspēka.

“Ir fiksētās sociālās iemaksas – neatkarīgi no tā, kāda ir alga “strat-up” darbiniekam, viņi maksā fiksētu maksājumu kā no divām minimālajām algām, tātad 34,09% maksā ierobežoti. Tāpat līdz 100% atlaides ienākumu nodoklim darbiniekiem un uzņēmumam, ja viņi ir “strat-up”,” skaidro LIAA pārstāvis Aleksejs Korvins.

Gribēja 30 gadā, bet pagaidām ir 1

Iepriekš ekonomikas ministrs pauda cerību, ka Latvijā ik gadu tiks radīti 30 šādi uzņēmumi, kuri spēs piesaistīt 160 augsti kvalificētus darbiniekus. Taču LIAA atklāj, ka līdz šim ir iesniegts un atbalstīts tikai viens pieteikums par “strat-up” uzņēmumu.

Šis uzņēmums ir “Dripit.io”, kuras izveidotā platforma ļauj analizēt ieguldījumus reklāmā internetā. “Es negaidījumu, ka mēs būsim vienīgie programmas dalībnieki. Bet pieteikuma iesniegšanas gaitā es sapratu, kāpēc tas tā ir – birokrātiskais aparāts izveidojis daudzus šķēršļus, lai atsijātu krāpniekus,” stāsta “Dripit.io” vadītājs Ernests Štāls.

Šie birokrātiskie šķēršļi gan novērsti likuma grozījumos, kas pieņemti šī gada aprīlī. Pēc tam Ministru kabinets precizēja savus noteikumus, tad LIAA – savus. Savukārt attiecīgais seminārs ieinteresētajiem bija šonedēļ – 21.augustā.

Tomēr statistika ir skaudra – vienu gadu, astoņus mēnešus un 24 dienas pēc likuma stāšanās spēkā šajā programmā aizvien ir tikai viens dalībnieks.

Ašeradens atzīst – ar likuma bardzību sākotnēji pārspīlēts, taču mērķi bija citi: “Mans mērķis bija pievērst sabiebrības uzmanību un sniegt atbalstu šai “start-up” kustībai. (..) Likums deva ļoti spēcīgu grūdienu kustībai kā tādai.”

Pilns LTV 7 sižets krievu valodā:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti