Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs valdības pieņemto lēmumu par cenu sadārdzinājuma kompensēšanu vērtē pozitīvi, tomēr norāda, ka būvnieki valdības un pašvaldību izpratni un atbalstu gaidīja jau pavasarī, kad nozare saskārās ar diviem būtiskiem izaicinājumiem.
"Pirmais bija marta mēnesis, kad ļoti strauji palielinās pieprasījums dažādiem būvmateriāliem, Eiropas līmenī ražotāji netika ar to galā un sāk kāpt ļoti strauji dažādu materiālu cenas. Otrs bija, kā mēs zinām, jau ar Ukrainas situāciju, kas nojauca piegāžu ķēdes un dažādu materiālu pieejamību vispār," norāda Grīnbergs.
44 valsts nozīmes projektus šobrīd īsteno "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), no tiem 24 projekti ir būvniecības stadijā, un to kopējais budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, ka šobrīd papildu finansējums piešķirts sešiem VNĪ pārziņā esošiem projektiem: "Mēs runājam par Pils projektu, kur papildus finansējums tika piešķirts 2,74 miljonu eiro apmērā, Jaunais Rīgas teātris 2,7 miljoni eiro un tieši sadarbībā ar Kultūras ministriju, tad Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes paaugstināšanā papildu finansējums ir 1,18 miljoni eiro. Kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveidei 125 000 eiro, skatuves mākslu, dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveidei 2,5 miljoni eiro un prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei klāt ir 1,86 miljoni."
VNĪ pārstāve vērtē – tā kā līdz gada beigām sadārdzinājums būvniecības nozarē varētu palielināties no 14 līdz 20% tieši darbaspēka izmaksu dēļ, iespējams, ka darbu pabeigšanai ar piešķirto papildu naudu nepietiks.
Normunds Grīnbergs no Latvijas Būvnieku asociācijas vērtē, ka valdības lēmumos par sadārdzinājuma kompensēšanu būvniecības nozarē tomēr pietrūkst konsekvences: "Sanāk gandrīz tā, ka tie, kas vairāk brēc vai tie, kas tuvāki ir lēmumu pieņēmējiem, kaut ko dabū, kā, piemēram, risinājumi ir "Valsts nekustamajiem īpašumiem" par sadārdzinājuma problēmu risināšanu, "Latvijas Valsts ceļi" ir atrisinājuši atkal savādāk šos jautājumus, bet tas nav visā valstī vienoti un konsekventi. Tur, kur šie kompromisi un risinājumi rasti, ir ļoti labi, un vai tas ir izdevīgāks vai mazāk izdevīgs, bet tas vismaz ir kāds scenārijs, kā risināt šo problēmu. Tur, kur tomēr nesanāca atrast vienošanos, tur mēs redzam, ja būvdarbi pārtraukti, tur ir vieglākas vai smagākas procedūras saistībā ar līguma laušanu, un diemžēl tās ir tās sekas."
"Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, kā šobrīd tiek risināts Valmieras teātra pārbūves jautājums: "Valmieras teātrī būvkomersants "SBSC" šobrīd pabeidz iesāktos darbus, pakāpeniski atbrīvojot būvlaukumu. Paralēli notiek līguma izbeigšanas process ar viņiem, lai jau novembrī mēs varētu turpināt teātra būvniecību, un ēkas drošības nodrošināšanai mēs šogad plānojam iepirkt tikai neatliekamos un ārkārtas darbus, piemērosim sarunu procedūru, bet pārējo būvdarbu apjomu iepirksim atklātā konkursā. Un mēs noteikti esam ļoti priecīgi, ka sadarbībā ar pašvaldību arī ir rasts risinājums, lai jau tuvākajā laikā teātris varētu pārcelties uz citām telpām, kas būs pielāgotas teātra vajadzībām uz būvniecības laiku. Darām visu iespējamo šobrīd, lai būvdarbus pabeigtu līdz 2024. gada maijam."
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs vērtē, ka šobrīd tirgus ir pārkārtojies un svārstības būvmateriālu cenās vairs nav tik lielas, tāpēc būvnieki spēj plānot darbus ilgākā termiņā, bet neskaidrības rada divas lietas – darbaspēka izmaksu kāpums un energoresursu cenas: "Energoresursi ir gan būvmateriālu ražošanā, energoresursi ir gan būvdarbos, šīs cenas kāpj, un līdz ar to arī sadārdzinās šie pakalpojumi – tāpat kā jebkurā citā nozarē. Es neesmu dzirdējis nevienu risinājumu, kā risināt darbaspēka izmaksu palielināšanos.
Tas, ka darbaspēks ir varbūt ne tik strauji, bet tomēr sadārdzinājies, tas tomēr paliek vairāk mazāk uz būvnieka pleciem.
Tā noteikti nav laba prakse, bet būvnieki ir spiesti ar to tikt galā paši."
Neskaidrība par energoresursu cenām un darbaspēka izmaksām ir faktori, kas būvniekiem apgrūtina nākamās sezonas darbu plānošanu.
