Nedzirdīgajiem

GKR neatteiksies no O. Burova

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Reforma varētu ietekmēt mazos uzņēmumus

Pierīgas uzņēmēji: Novadu reforma varētu negatīvi ietekmēt mazos uzņēmumus

Pierīgas uzņēmēji lēš, ka lielākais ieguvums no novadu apvienošanas varētu būt birokrātijas mazināšanās, bet lielākie zaudētāji būtu mazie uzņēmumi, kā arī tie, kuriem ir ierobežotas prasmes un iespējas lietot internetu.  

Rīgas plānošanas reģiona trīsdesmit pašvaldībās, kopā ar galvaspilsētu pēc “Lursoft” datu bāzes šā gada janvārī reģistrēti vairāk nekā 119 000 aktīvo uzņēmumu.

Vislielākā aktivitāte ir Pierīgas novados, kur ik gadu no jauna tiek izveidoti vai ienāk  līdz 200  jauni uzņēmumi, bet apmēram tāds pats skaits uzņēmumu tiek arī likvidēts.

Ķekavas uzņēmēju padomes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis norādīja, ka ir “vienkārši ekonomiskā cikla samazinājums iestājies. Mēs neaugam tik strauji, kā mēs augām 2015., 2016. gadā. Ja mēs skatāmies lokāli, tad uzņēmējs, strādājot lokāli, reti kurš var nopelnīt daudz naudas. Mums, protams, ir eksports, un dotajā situācijā Eiropa gan ir diezgan sākusi stagnēt.

Līdztekus raizēm par notikumiem Eiropā un pasaulē uzņēmējos pārdomas raisa arī gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma, kurā no 18 Pierīgas novadiem plānots izveidot 7.

Carnikavas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks Vilis Zinkevičs pieļāva, ka “tas varētu būt pluss. Protams, lielākām teritorijām ir vieglāk piesaistīt investorus, bet arī mēs paši kā Carnikavas novads šobrīd ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veicinām uzņēmējdarbības teritorijas attīstību.”

“Grūti pateikt, kā tas viss izvērsīsies, jo, protams, šos lēmumus pieņems jaunā dome,” sacīja Zinkevičs.

Kā iespējamos ieguvumus pēc reformas uzņēmēji min  kopējas un plašākas marketinga aktivitātes, un  cer, ka  varētu samazināties birokrātija. Īpaši svarīgi tas ir tiem uzņēmējiem, kuri  pašlaik darbojas vairāku novadu teritorijās.

SIA''RIDC'' valdes priekšsēdētāja Juta Ruka stāstīja, ka, “saskaņojot ceļus vai savu darbību, vēršamies katru reizi atsevišķi citā domē. Varbūt, ka pēc reformas to visu varēs izdarīt vienuviet, un tas varbūt būs vienkāršāk.”

Teju visi gan ir vienisprātis, ka visvairāk novadu apvienošanu izjutīs mazie uzņēmēji un mājražotāji, kā arī tie, kuriem ir ierobežotas prasmes un iespējas lietot internetu.

“Tie ir tie vecie uzņēmumi, kas ir palikuši vēl  no padomju laikiem. Es pats esmu  līdzīpašnieks vienā no uzņēmumiem, un mēs esam 12 akcionāri, no kuriem es esmu jaunākais. Pārējiem akcionāriem ir 70+, un, protams, ka tos 70+ tas ietekmēs,” sprieda Ervīns Lasmanis.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti