Kopš 2014. gada piena iepirkuma cena samazinājusies par 38%, un dažviet sasniedz vien 14 eirocentus par litru. Savukārt pārējās izmaksas šajā laikā kļuvušas lielākas. “Piena cena pašreiz ir 2001./2002. gada līmenī, pārrēķinot no latiem. Mēs esam liela jautājuma priekša, jo cilvēki pie lopiem ir vajadzīgi daudz, darbs ir sarežģīts 365 dienas gadā, un nekādas izredzes un atlaides nav,” saka SIA “Griezes Lejnieki” vadītāja Vilma Briede.
Arī jūnijā izmaksātais atbalsts vairāk nekā sešu miljonu apmērā esot tikai piliens katra maciņā, kas ļauj apmaksāt tikai vienu rēķinu un situāciju būtiski neuzlabo.
Tikmēr pasākumā “Mēs par pienu” stāsta, kā iespējams samazināt izmaksas. “Ir tās lietiņas, kas jāskatās. Gan auglība, gan piena kvalitāte ir ļoti jāskatās, jo dotajā brīdī, kad tās cenas ir tik zemas, kvalitatīvs piens būs tas, ko vajadzēs,” norāda Lauku konsultāciju centra lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.
Zemnieki gan ir diezgan skeptiski, un izskan pat doma, ka arī piena nozarē jau sen uzzīmēts optimizācijas modelis. “Ministrijai skaidri vajadzētu pateikt, kuras ir tās saimniecības, kurām vajadzētu palikt. Gan jau tur augšā zina to domu, kādām vajadzētu palikt un kāds tas modelis Latvijai piensaimniecībā ir paredzēts. Tikai līdz mums to neviens nenovada,” pauž z/s “Viesturi” pārvaldniece Ligita Damberga.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka gan šādu pieņēmumu kategoriski noliedz, bet arī labāku dzīvi pārskatāmā nākotnē nesola: “Visas tās sviras, kas ir Zemkopības ministrijas rokās, ticiet man, to mēs arī izmantojam.”
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem līdz 2017.gada beigām piena ražotāju ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt 233,5 miljonus eiro.
