Panorāma

Maskas būs obligātas visur ārpus mājas

Panorāma

Panorāma

Saeima pieņem 2021. gada budžetu

Pieņem «Budžetu 2021»: Būs obligātas sociālās iemaksas un izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos

Saeima trešdien, 2. decembrī, pēc nepilnu astoņu dienu ilga darba galīgajā lasījumā pieņēma valsts budžetu 2021. gadam un ar to saistītos teju 30 likumprojektus. To skatīšana Saeimai prasījusi vēsturiski ilgāko laiku - 78 stundas. Šis ir arī pirmais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot šogad ieviesto e-Saeimas platformu, un arī pirmais, kurš pieņemts pandēmijas apstākļos. 

Nākamā gada budžets paredz vairākas būtiskas lietas, tostarp minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija, izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos, minimālās algas celšanu, tā sauktā sociālā nodokļa pazemināšanu par vienu procentpunktu. Saeimas vairākums neatbalstīja nevienu opozīcija rosināto ideju. Savukārt opozīcijas asu kritiku valdību pārstāvošo partiju politiķi izpelnījās, faktiski nepiedaloties debatēs.

ĪSUMĀ:

Atbalsta valsts budžetu 2021. gadam 

Pēc pusotru nedēļu ilgām sarunām apstiprina valsts budžetu 2021. gadamJānis Kincis
Saeima otrdien, 1. decembrī, pēcpusdienā sāka skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2021. gadam", kam saņemti 142 priekšlikumi. Budžeta likumprojekts pieņemts trešdien, 2. decembrī, 63 deputātiem balsojot par un 33 pret.  

 

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirms balsojuma par budžetu pateicās visiem, kas bija iesaistīti grūtajā budžeta izstrādes procesā.

"Šis budžets tapis bezprecedenta apstākļos. Viss 2020. gads iezīmējies pandēmijas zīmē," sacīja Ministru prezidents.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka, neskatoties uz pandēmijas apstākļiem un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi nākamgad pieaugs par 300 miljoniem eiro. Nākamā gada valsts finanšu pamatdokuments tapis Covid-19 krīzes pavadā, saņemot arī Eiropas Komisijas akceptu atkāpties no kritērijiem un tērēt vairāk.

Kopējais nodokļu slogs, pēc Kariņa teiktā, samazināsies – saruks sociālais nodoklis, minimālā mēnešalga pieaugs līdz 500 eiro. 183 miljoni eiro paredzēti mediķu algu celšanai, tāpat pieaugs pedagogu atalgojums, minimālās pensijas, garantētais minimālais ienākums, no 1. jūlija ieviesīs minimālās obligātās sociālās iemaksas.

Pēc valdības vadītāja teiktā, budžetu valdība sāka izstrādāt pavasara otrajā pusē un tas tapa ārkārtējos apstākļos. "Īpašs paldies koalīcijas deputātiem par to, ka esat turējušies kopā," teica Kariņš. "Es jums visiem novēlu, lai nākamais gads līdz ar budžeta pieņemšanu būtu mums visiem jaukāks kā šis, kas visai valstij ir bijis izaicinājumu pilns." 

Tikmēr pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pateicās opozīcijas deputātiem par viņu priekšlikumiem, kas izgaismojuši budžeta projektu un parādījuši tā "īsto seju". "Pozīcijas deputātiem nebija ko teikt. Nespēja, negribēja, nevarēja. Kad bija godīgas debates, vienādi spēles noteikumi, koalīcija kapitulēja," uzskata Dombrovskis.

"Paldies arī jums, koalīcijas deputāti par pacietību, bet aplausi opozīcijai. Es domāju, ka jūs esat labu darbu padarījuši.

Budžeta izvērtēšanas kvalitātes latiņa ir būtiski augusi. Labi sagatavoti, argumentēti, profesionāli un aktīvi,"

piebilda Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Avots: Finanšu ministrija

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.  

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā.

Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai. Lauvas tiesa – 183 miljoni eiro – plānoti mediķu atalgojuma palielināšanai, ļaujot zemāko darba samaksu mediķiem gan stacionārajā, gan ambulatorajā sektorā palielināt par 25%. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus novirzīs 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro. 

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus novirzīs minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro – sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. 

11 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai, savukārt 8,3 miljonus eiro novirzīs sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Atbalsts pieminekļiem un sakrālajam mantojumam

Saeima otrdien, 1. decembrī, atbalstīja vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.–2023. gadam, 62 Saeimas deputātiem balsojot par un 30 – pret.

Skatot vidēja termiņa budžeta ietvaram saņemtos 115 priekšlikumus, Saeimas vairākums nolēma pieminekļa uzstādīšanai Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram nākamgad paredzēt 100 000 eiro, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam – 100 000 eiro, Imanta Ziedoņa muzeja krājuma saglabāšanai un uzturēšanai – 140 000 eiro, bet Sakrālā mantojuma programmas īstenošanai 2021. gadā paredzēti 510 000 eiro.

Saeimas deputāti Andris Kazinovskis un Krišjānis FeldmansJānis Kincis
Vienlaikus noraidīts pie frakcijām nepiederošā deputāta Andra Kazinovska (iepriekš JKP) rosinājums novirzīt 344 000 eiro Viļakas baznīcas jumta nomaiņai un vēl divu dievnamu remontam.

 

"Tas ir ļoti nozīmīgs objekts, Ziemeļlatgales pērle, kas savulaik cieta Otrā pasaules kara laikā. Bez šāda atbalsta Viļakas katoļu baznīcai diemžēl draud problēmas," skaidroja Kazinovskis.

Debatēs izskanēja, ka šis ir konkrēta deputāta centiens panākt līdzekļu piešķiršanu konkrētiem projektiem, taču deputātu kvotu sistēma vairākus gadus vairs neeksistē.

Būtu godīgi šādus pieteikumus virzīt kopējā sakrālā mantojuma programmā, norādīja vairāki opozīcijas deputāti. Vienlaikus izskanēja, ka konkrētā Viļakas baznīcas problēmu risinās ātrāk.

"Kā man ir zināms, valdība lēma par līdzekļu piešķiršanu šīs baznīcas jumta remontam un jau drīz lems par naudas piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par to ir finanšu ministra solījums, jo šī lieta negaida – šī dievnama jumts objektīvi ir ļoti sliktā stāvoklī. Šādā veidā piešķīrums būtu ātrāks nekā no valsts budžeta, kas stāsies spēkā 1. janvārī," skaidroja JKP deputāts Feldmans.

Saeimas vairākums noraidīja arī ZZS deputātu rosināto uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 21. jūnijam apstiprināt Ministru kabineta sastāva reformas plānu un iesniegt Saeimā atbilstošus grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Opozīcijas deputāti atgādināja, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām daļa partiju solīja reformas, tostarp "KPV LV" un arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) solīja samazināt ministriju skaitu.

JKP Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans atzina, ka atbalsta šai lietai koalīcijā nav, neskatoties uz "KPV LV" un arī JKP "mēģinājumiem". Līdz ar to šajā Saeimas sasaukumā ministriju skaits, pēc Feldmana sacītā, netiks samazināts.

Pašvaldībām mazāka IIN daļa; tomēr iesaldēs prezidenta atalgojumu

Vidēja termiņa budžeta ietvars 2021., 2022. un 2023. gadam tostarp paredz arī, ka turpmākajos trīs gados iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi 25% un 75%. Līdz šim tie bija attiecīgi 20% un 80%. Opozīcijā esošā ZZS rosināja IIN ieņēmumu sadalījumu nemainīt, taču Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

ZZS un arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti pauda viedokli, ka, atvēlot pašvaldībām mazāku IIN ieņēmumu daļu, kritīsies dzīves līmenis laukos un šādas izmaiņas būs sitiens par nabadzīgākajām Latvijas pašvaldībām.

Tāpat nolemts: ka 2021., 2022. un 2023. gadā akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem ieņēmumi pārsniegs prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai vairākās programmās, tostarp jauniem inovatīviem medikamentiem. Noteikts arī, ka no akcīzes un PVN ieņēmumiem 2021. gadā onkoloģijai (onkoloģisko pacientu ārstēšanai nepieciešamo medikamentu nodrošināšanai, skrīningam, diagnostikai u.c. ) novirzīs 1,8 miljonus eiro, 2022. gadā – 2,6 miljonus eiro, bet 2023. gadā – 2,45 miljonus eiro.

Pretēji atbildīgajā Saeimas komisijā lemtajam, parlamenta vairākums ņēma vērā Valsts prezidenta Egila Levita lūgumu –  2021. gadā nepiemērot prezidenta atalgojumam un reprezentācijas izdevumiem ikgadējo indeksāciju, saglabājot tos 2020. gada līmenī. Līdz ar to Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi – 1192 eiro (iepriekš bija paredzēts šis pozīcijas palielināt līdz attiecīgi 6260 eiro un 1252 eiro). Iepriekš publiskas diskusijas raisīja Valsts prezidenta algas plānotais pieaugums laikā, kad daļu iedzīvotāju Latvijā skar Covid-19 izraisītās ekonomiskās grūtības.

Saeimas deputāte Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") gan pauda bažas, ka tam var būt "domino efekts", jo, iespējams, sekos pieprasījumi iesaldēt arī ministru un valsts pārvaldē strādājošo algas. Tas varot būt slikts signāls, ņemot vērā valsts pārvaldē esošās problēmas ar cilvēkresursiem.

Tāpat Saeima noraidīja Ministru kabineta priekšlikumu par Ministru prezidenta un ministru reprezentācijas izdevumu palielināšanu 2021. gadā.

"Reprezentācijas izdevumu palielinājums laikā, kad viss notiek attālināti, ir grūti saprotams," piebilda ZZS deputāts Viktors Valainis. 

Aģentūra LETA vēlāk vēstīja, ka JKP, Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā ir iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas. Tās tiks rēķinātas, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēti valstī strādājošo 2018. gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru (1004 eiro).

Mediju atbalsta fondam tā saukto elektronisko komercmediju atbalstam nākamgad piešķirs 250 000 eiro, bet drukāto mediju atbalstam – 200 000 eiro.

Uzņēmumiem par spēkratiem būs lielāks nodoklis

Saeima pirmdien, 30. novembrī, atbalstīja Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumus, kas paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, informēja Saeimas Preses dienestā.

Likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro,

bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus (cm3), ieviesīs jaunu likmi 82 eiro apmērā.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli par transportlīdzekli, kas pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par motora tilpumu, maksā atbilstoši tā motora tilpumam šādā apmērā:

  • līdz 2000 cm3 — 31 eiro mēnesī (līdz šim 29 eiro mēnesī);
  • no 2001 cm3 līdz 2500 cm3 — 49 eiro mēnesī (līdz šim 46 eiro mēnesī);
  • no 2501 cm3 līdz 3000 cm3 — 66 eiro mēnesī; (līdz šim virs 2500 cm3 — 62 eiro mēnesī);
  • virs 3000 cm3 — 82 eiro mēnesī.

Izmaiņas likumā rosinātas, lai nodokļa likmes izteiktu procentuāli, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017. gada, kā arī veicinātu videi draudzīgāka transporta izmantošanu un ierobežotu automobiļu ar liela tilpuma motoru izmantošanu, teikts grozījumu anotācijā.

Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, par automobiļiem, kuri papildus aprīkoti ar gāzes iekārtu, ekspluatācijas nodokļa apmērs būs par 10% mazāks.  

Likuma grozījumi paredz arī nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma.

Likuma izmaiņas rosinātas, lai veicinātu tīrāku un videi draudzīgāku kravas automašīnu izmantošanu pārvadājumos, teikts likumprojekta anotācijā. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām noteiks pēc emisijas klases “EURO” izmešu līmeņa. Jaunās likmes veidotas tā, lai nākotnē automobiļiem ar zemāko emisijas klases “EURO” izmešu līmeni tās būtu mazākas nekā līdzšinējās, norādījuši grozījumu autori.

Piekabēm nodokli turpmāk noteiks pēc piekabes masas un asu skaita. Līdz šim nodokļa likmes piekabēm piemēroja atkarībā no asu skaita, pilnas masas un šīs piekabes velkošo kravas auto pilnas masas, asu skaita un dzenošā tilta atsperojuma veida.

Savukārt kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes tiks līdzsvarotas ar likmēm, kādas līdz šim piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma.

Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 3500 cmnoteiks papildu likmi 300 eiro apmērā.

Pie frakcijām nepiederošās deputātes Karina Sprūde un Jūlija Stepaņenko rosināja nodokļa atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm, bet tie Saeimas vairākuma atbalstu neguva. Priekšlikums paredzēja nepiemērot 300 eiro  nodokļa papildu likmi vieglajam automobilim ar motora tilpumu virs 3500 cm3, ja pasažieru sēdvietu skaits pārsniedz piecas sēdvietas.

Tāpat noraidīts opozīcijā esošās ZZS priekšlikums samazināt nodokļa likmi vieglajiem auto, kam oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms ir samērā neliels, un palielināt, kam CO2 izmešu apjoms ir liels. Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais deputāts Jānis Butāns (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka to nevar darīt, jo tādējādi vairāk ciestu mazāk turīgā sabiedrības daļa.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Paaugstina diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni

Skatot grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vairāki opozīcijas deputāti vispirms mudināja saglabāt esošo autoratlīdzību režīmu. Jauns režīms, viņuprāt, palielinātu nodokļu slogu radošajā jomā strādājošajiem, un tas pašreizējā ekonomiskajā situācijā nebūtu pieļaujams.

Lieto “Telegram”? Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais! 📣

 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Likuma izmaiņas paredz tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, ienākumiem par intelektuālo īpašumu (autoratlīdzībām) piemērot 25% vai 40% IIN likmi. Proti, ar 25% IIN likmi apliks gada apgrozījumu, kas nepārsniegs 25 000 eiro, bet lielākam apgrozījumam paredzēta 40% likme. 80% no ieturētā novirzīs valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% IIN. Plānots saglabāt attaisnotos izdevumus autoratlīdzību saņēmējiem – 25% un 50% apmērā. Attaisnoto izdevumu veidus un piemērošanas apmēru atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida noteiks Ministru kabinets.

 

Likuma grozījumi paredz arī no 2021. gada paaugstināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni. 

Pašlaik paredzēts, ka apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, ir 1200 eiro mēnesī. Tomēr ar grozījumiem slieksni paaugstinās līdz 1800 eiro mēnesī.

Savukārt maksimālais neapliekamais minimums nākamgad no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināts līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums būs 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumā noteikts arī, ka no IIN atbrīvos ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Opozīcijā esošās ZZS deputāti gan rosināja šo summu noteikt 60 eiro apmērā – šis ir uzņēmēju organizāciju priekšlikums, piebilda ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola. 

Tāpat noraidīts ZZS priekšlikums "indeksēt" attaisnoto izdevumu lielumu. Pašlaik IIN atmaksu var saņemt par izglītības un ārstniecības pakalpojumu tēriņiem, kas nepārsniedz 600 eiro, bet šo slieksni rosināts palielināt līdz 670 eiro. ZZS deputāte Reizniece-Ozola skaidroja, ka attaisnoto izdevumu slieksnis nav pārskatīts trīs gadus. Potenciālais slieksnis – 670 eiro – aprēķināts, ņemot vērā vidējās algas pieaugumu valstī.

Noraidīts arī opozīcijas priekšlikums IIN attaisnotajos izdevumos iekļaut tēriņus par obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguvi privātajā bērnudārzā, ja bērnam nav vietas pašvaldības dārziņā. Tāpat Saeimas vairākums noraidīja ZZS priekšlikumu no attaisnotajiem izdevumiem izslēgt ziedojumus politiskajām partijām u.c.

Pēc visu likumprojektam iesniegto 66 priekšlikumu izskatīšanas pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko rosināja balsot par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai Saeimas Budžeta komisijai, taču parlamenta vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Grozījumus likumā par IIN atbalstīja 57 deputāti, bet pret bija 32.

Samazina sociālo iemaksu likmi; ievieš minimālās sociālās iemaksas

Skatot grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", deputātiem ceturtdien izvērtās plašas diskusijas, kas turpinājās plenārsēdē piektdien, 27. novembrī.

Deputāte Reizniece-Ozola un citi opozīcijas deputāti norādīja, ka nav īstais laiks izmaiņām nodokļu režīmos – Covid-19 pandēmijas laikā mazajiem uzņēmumiem tieši būtu nepieciešams atbalsts, nevis lielāki nodokļi.

Grozījumi paredz par procentpunktu samazināt sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Iemaksu likmi samazinās no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59%, bet darba ņēmējam – 10,50% apmērā. 

Tāpat grozījumi paredz no 2021. gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu

– ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Pašnodarbinātajiem iemaksu likme pensiju apdrošināšanai no 2021. gada 1. jūlija paredzēta 10% apmērā no ienākuma līdzšinējo 5% vietā. Bet tiem, kuru algas būs lielākas, – jāpieturas pie likumā noteiktās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem. Pašlaik tā ir 32,15%. Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) gan norādījusi, ka likme varētu samazināties līdz 30,6%.

"Īstenībā nekas liels nemainās. Tā pati kārtība paliek spēkā, kas līdz šim, tikai 5% vietā būs jāmaksā 10% un jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā," iepriekš skaidroja ministre.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai varētu nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja atlikt minimālo sociālo iemaksu ieviešanu un uzdot valdībai līdz 2022. gada 1. janvārim sagatavot likumprojektu "par pakāpenisku, samērīgu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanu". 

Tāpat opozīcija aicināja minimālās sociālās iemaksas nenoteikt autoratlīdzību saņēmējiem. Opozīcijā esošās ZZS deputāts Viktors Valainis klāstīja, ka Covid-19 izraisītās krīzes laikā māksliniekiem darba nav un daudzi ir dīkstāvē. Tāpēc, viņaprāt, nebūtu pareizi uzlikt šādu nodokļu slogu. Arī šo priekšlikumu parlamenta vairākums noraidīja. 

Par spīti opozīcijas iebildēm, Saeimas vairākums atbalstīja izmaiņas. Likuma grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Atbalsta mikrouzņēmumu ierobežošanuJānis Kincis

Mikrouzņēmumu ierobežošana

Saeimai atbalstot grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, plāno jau no 2021. gada ierobežot šo nodokļa režīmu. MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku, bet uz darbiniekiem no 1. jūlija attieksies vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, proti, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās apdrošināšanas iemaksa. Vienlaikus izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī. 

Mikrouzņēmumu nodokļa likme:

  • apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā – 25%;
  • apgrozījuma daļai virs 25 000 eiro gadā – 40%.

No mikrouzņēmuma nodokļa samaksātā 80% attiecina uz sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 20% – uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Tāpat liegs MUN būt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, kā arī būt par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Savukārt SIA, kas jau ir reģistrētais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, no 2022. gada kļūst par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju.

Tiesa, jau reģistrētiem MUN paredzēti vairāki pārejas noteikumi. 

Opozīcija gan rosināja ļaut mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būt viena cilvēka SIA un PVN maksātājiem, taču šīs ieceres neguva vairākuma atbalstu. Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans skaidroja, ka MUN lielākoties esot neizdevīgi reģistrēties par PVN maksātāju. 

Tāpat, skatot grozījumus mikrouzņēmuma likumā, opozīcijas deputāti piedāvāja tos atlikt un uzdot valdībai līdz 2022. gadam sagatavot izmaiņas, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu. Parlamentārieši norādīja uz Covid-19 raisītajām ekonomiskajām grūtībām daļai uzņēmēju, aicinot šajā laikā nesarežģīt situāciju viņiem.

Saeimas vairākums noraidīja priekšlikums atbalstam mikrouzņēmumiem pirmajos trīs gados, kā arī to, ka mikrouzņēmuma īpašnieka vienīgais mājoklis ir aizsargāts pret kreditoru prasībām.

Atbalstu neguva arī mudinājums jau nākamgad ieviest vienoto saimnieciskās darbības darījumu kontu. Deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) skaidroja, ka savulaik palīdzēja vairāk cilvēkus iekļaut darba tirgū un vienlaikus šis nodokļu režīms piemērotss komercdarbības uzsākšanai, un vienotais darījuma konts ir viens no vienkāršības elementiem šajā nodokļu režīmā.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans norādīja, ka jādod laiks Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un bankām salāgot sistēmas, lai ieviestu šādu kontu.

Izmaiņas paredz arī to, ka mikrouzņēmumam jāiesniedz VID nodokļa ceturkšņa deklarācija, tajā norādot ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem un no tā aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli. Deklarāciju iesniedz par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja mikrouzņēmumam apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos).

Ilgas diskusijas par mikrouzņēmumiem

Saeima budžeta izskatīšanā iestieg sarunās par mikrouzņēmuma nodokļa režīma atcelšanuJānis Kincis

Trešo budžeta skatīšanas dienu, 25. novembri, Saeima aizvadīja diskusijās par mikrouzņēmuma nodokļa režīma maiņu. Saeimas opozicionāri no Zaļo un zemnieku savienības aicināja valdību gada laikā iesniegt Saeimai likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām, ieviešot saimnieciskās darbības norēķinu kontu. Pēc Saeimas opozīcijas domām, Finanšu ministrijas tagadējais plāns ir nepārdomāts, uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola.

"Nav prātīgi šobrīd, krīzes laikā, būtiski mainīt nodokļu režīmu mazajiem nodokļu maksātājiem. Pētījumā 2014. gadā 48% vai pat vairāk procentu aptaujāto minēja, ka nemaz nebūtu sākuši uzņēmējdarbību, ja nebūtu pieejams mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Tas patiešām ir veids, kā tiem, kas grib nodarboties paši ar savu saimniecisko darbību, ērtā, vienkāršā, nu, salīdzinoši izdevīgā veidā to uzsākt. Tas, ko jūs piedāvājat vietā, ir iznīcināt labi strādājošu mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Kolēģi, graut nav būvēt. Ja jūs neko neliekat vietā, tad skaidrs, ka šie cilvēki būs spiesti aiziet ēnu ekonomikā, kļūt par vienkārši darbiniekiem, ja viņiem paveiksies," sacīja Reizniece-Ozola.

Kritikai Finanšu ministrijas virzienā pievienojās arī koalīcijā ietilpstošās Jauno konservatīvo frakcijas deputāti. Krišjānis Feldmans bez panākumiem aicināja šī režīma atcelšanu aizstāvēt Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu ("KPV LV"). Vienlaikus tagadējiem mikrouzņēmuma nodokļa režīmā strādājošajiem talkā varētu nākt citas uzņēmējdarbībai draudzīgas likumu izmaiņas, norādīja viens no to virzītājiem Jauno konservatīvo deputāts Reinis Znotiņš.

„Šis nav labākais laiks, kad to atcelt. Tajā pašā laikā ir divas ļoti būtiskas iniciatīvas, kas ir sagatavošanā. Viens ir grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas noteikti palīdzēs, it īpaši tiem uzņēmumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām. Vēl būtiskāks ir tuvu ieviešanai esošais Akciju opciju likums, kas palīdzēs visiem uzņēmējiem un uzņēmumu sācējiem plašāk izdalīt uzņēmuma kapitāldaļas, padarīt par iespējamu darbošanos uzņēmējdarbībā ne tikai uzņēmumu īpašniekiem, bet arī pirmajiem darbiniekiem daudz pievilcīgāku un interesantāku," sacīja Znotiņš.

Stundām ilgās debatēs netika atbalstīti arī opozīcijas priekšlikumi saglabāt nemainītu mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un ātri ieviest vienotu darījumu kontu tajā strādājošajiem, kā arī paplašināt mikrouzņēmuma nodokļa režīma mērķi un definīciju.

Valdības pozīciju debatēs Saeimā nepārstāvēja neviens deputāts, taču premjers Krišjānis Kariņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" trešdien atgādināja par valdības plānu mazināt alternatīvo nodokļu režīmu skaitu, bet tas neparedz mazo uzņēmumu izspiešanu. "Mums būtu standarta režīms un alternatīvais režīms. Alternatīvajā režīmā plānoti divi paveidi: nodoklis pēc apgrozījuma vai ieviests tā saucamais darījumu konts, un nodoklis pēc skaitījuma, līdzīgi, kā to šobrīd fiksē saimnieciskās darbības veicēji. Mazie uzņēmumi, kas bieži strādā alternatīvā režīmā, ir un būs. Mēs esam panākuši, ka sociālais nodoklis cilvēkam summējas par visām darba vietām. Par pamatdarbu un par kādu piepelnīšanos – to īstenot kļūs tikai vieglāk, jo mums ir plānots, ka no nākamā gada vidus, kad stāsies spēkā izmaiņas par minimālo sociālo nodokli visiem strādājošajiem, bankām būs iespējams ieviest tā saucamo darījuma kontu, līdz ar to tā atskaite ar valsti būs pilnībā automātiska," sacīja Kariņš.

Minimālais ienākums un pabalsti

Saeima noteica minimālo ienākumu slieksni, kas nākamgad būs 109 eiro līdzšinējo 64 eiro vietā. Izmaiņas saistītas ar Satversmes tiesas lemto – šovasar bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenistrūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.

Minimālais ienākuma slieksnis noteikts Sociālās drošības likumā, un paredzēts, ka šo slieksni pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados. Saeima noraidīja opozīcijas ierosinājumu pārskatīt šo slieksni biežāk.

No nākamā gada minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks, balstoties uz ienākumu mediānu. Zemākais minimālo ienākumu slieksnis būs 20% apmērā no ienākumu mediānas – nākamgad tie būs 109 eiro vienai personai mājsaimniecībā un pārējām – 76 eiro.  Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Saeima arī noteica, ka no nākamā gada valsts sociālā pabalsta apmērs Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei būs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kāds ir noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā – nākamgad tie būs 109 eiro pašreizējo 100 eiro vietā. Tāpat vairākos likumos precizēti dažādu pabalstu apmēri, nosakot tos dažādos apmēros no šī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta  – 109 eiro.

Saeimas opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs pārmeta, ka Latvijā ilgstoši nav izstrādāta precīza minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina formula un šīsdienas lēmums tapis vienīgi Satversmes tiesas sprieduma dēļ.

“Mūsu valsts ir vienīgā Baltijā, kur nav izstrādāts tā saucamais iztikas minimuma grozs, kas zinātniski pamatotu, kāds ir minimālais nepieciešamo ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā. Labklājības ministrijā turpinās nu jau trešais mēģinājums iztikas groza tapšanā. Īsumā: divu valdību laikā nav izdevies izstrādāt iztikas minimuma grozu, jo bijis katastrofāls politiskās gribas trūkums to īstenot," norādīja opozīcijas deputāts.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti plānots 109 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 136 eiro apmērā. Savukārt personām ar 1. invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā piemēros koeficientu 1,4, bet personām ar 2. invaliditātes grupu – 1,2. Nestrādājošām personām ar 1. un 2. invaliditātes grupu pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta plānota piemaksa.

Saeima likumā par pensijām noteica, ka valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze būs 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu. Savukārt invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti – 2. invaliditātes grupai 1,4, pirmajai invaliditātes grupai 1,6.

Apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma – 163 eiro;

Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs – 327 eiro apmērā (109 eiro x 3).

Vienlaikus atbalstu neguva opozīcijas deputātes Regīnas Ločmeles aicinājums nākamgad atjaunot bezdarbnieka pabalsta izmaksu 9 mēnešu periodā. Pērn to saīsināja līdz astoņiem mēnešiem un par vienu mēnesi pabalstos neizmaksātos līdzekļus pārdalīja mazāko pensiju celšanai. Taču šobrīd pabalstam ir cita nozīme, jo Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbnieku ir vairāk, argumentēja deputāte.

„Es gribētu aicināt visus deputātus no valdošās koalīcijas attapties un saprast, ka tieši bezdarbnieka pabalsts ir tas minimālais, ko varētu saņemt no budžeta cilvēki, kuri paliks bez iztikas līdzekļiem. Tie cilvēki, kuriem nav cerības saņemt dīkstāves pabalstu. Tas ir optimālākais veids, kā gan pabarot cilvēkus, gan atrast budžetā tieši šos līdzekļus,” uzsvēra Ločmele.

Lielāka akcīze tabakai – finansējums onkoloģisko slimību ārstēšanai un zālēm

Saeima paredzēja arī izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā. No nākamā gada marta akcīzi cigāriem un cigarillām (par 1000 cigāriem vai cigarillām) palielinās no 95,2 eiro līdz 126 eiro no 2021. gadā, un līdz 115,2 eiro 2022. gadā un 126,7 eiro 2023. gadā. 

Savukārt likme cigaretēm (par 1000 cigarešu) nākamgad pieaugs no 78,7 eiro līdz 92,5 eiro no nākamā gada marta (2022. gadā likme būs 98 eiro, bet bet 2023. gadā tā pieaugs līdz 104 eiro).

Tabakai nodokli nākamgad palielinās no 75 eiro par 1000 gramu līdz 80,25 eiro (2022. gadā nodoklis pieaugs līdz 85,9 eiro, bet 2023. gadā – līdz 91,9 eiro).

Savukārt karsējamai tabakai nodoklis nākamgad pieaugs no 75 eiro par 1000 gramu līdz 160 eiro (2022. gadā – līdz 207 eiro, bet 2023. gadā – līdz 218 eiro par 1000 gramu).

„Cigaretēm nodokļi no kopējās cenas ir 80%, un 63% ir akcīzes nodoklis, turpretī karsējamai tabakai šobrīd kopējais nodokļu slogs no cenas ir tikai 30% un akcīzes nodoklis – tikai 13%. Karsējamo tabaku ar citām metodēm ieved tirgū. Varētu teikt, agresīvi piesaista ļoti daudz tieši jaunus smēķētājus,” karsējamās tabakas produktu akcīzes strauju celšanu pamatoja Saeimas Budžeta, finanšu un nodokļu komisijas deputāte Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.

Nodokļa likme elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam un šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām nākamgad būs 0,12 eiro par 1 mililitru šķidruma. Līdz šim nodoklis bija 0,01 eiro par 1 mililitru šķidruma un 0,005 eiro par 1 miligramu nikotīna. Savukārt 2022. gadā šī likme pieaugs līdz 0,16 eiro par 1 mililitru šķidruma, bet 2023. gadā – līdz 0,2 eiro par 1 mililitru.

Ar nodokli apliks arī tabakas aizstājējproduktus, kas satur vai nesatur nikotīnu un kuri nav iepriekš definēti kā zināmi tabakas izstrādājumi. Nodoklis tabakas aizstājējproduktiem nākamgad būs 80 eiro par 1000 gramiem produkta, 2022. gadā – 100 eiro, bet 2023. gadā – 120 eiro.

Papildu ienākumus no tabakas produktu akcīzes nodokļa iecerēts novirzīt onkoloģisko slimību ārstēšanai un zālēm.

Tāpat no nākamā gada sākuma līdz 2025. gada beigām paredzēts būtiski samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei, kas izmantota degvielai – no 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 1,91 eiro par MWh. No 2026. gada janvāra gan likmi palielinās līdz 10 eiro.

Solidaritātes likums 

Saeimā pieņēma izmaiņas Solidaritātes nodokļa likumā. No nākamā gada sākuma par 0,5 procentpunktiem saruks solidaritātes nodokļa likme – šobrīd tā ir 25,5%, bet no nākamā gada tā būs 25%. 

Šobrīd 1 procentpunkts tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN). Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada novirzītās iemaksas IIN tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem, proti,10% apmērā.
 

Saglabās PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem 

Saeimas atbalstītās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma izmaiņas paredz līdz 2023. gada beigām saglabāt PVN samazinātu likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tādējādi iecerēts veicināt augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazināt ēnu ekonomiku, palielināt legālajā tirgū darbojošos komersantu konkurētspēju, kā arī veicināt svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu.

Vienlaikus jau 23. novembrī netika atbalstīti vairāki priekšlikumi par samazināto PVN likmi dažādās nozarēs: pakalpojumiem tūristu mītnēs, sabiedriskajai ēdināšanai, grāmatām, maizei, pienam un svaigai gaļai, kā arī medicīniskajām maskām. Debatēs tika norādīts uz būtiskiem sarežģījumiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Saeimas deputāte Dana Reizniece-OzolaJānis Kincis

Paplašinās čeku loteriju 

Skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, atbalstītas izmaiņas, kas paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku vidējā atalgojuma pieaugumu par 21% nākamgad, par 28% – 2022. gadā, par 37% – 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Čeku loterijas likums papildināts ar iespēju reģistrēt dalībai loterijā arī rēķinus par saņemtas preces vai pakalpojuma samaksu. Līdz šim dalībai čeku loterijā ir bijis iespējams reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, bet turpmāk izlozē varēs piedalīties arī apmaksātie rēķini par preču un pakalpojumu pasūtījumiem internetā. Vēl iedzīvotāju aktivitāti iecerēts veicināt, ieviešot nozares čeku izlozes. Tas attieksies uz nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku.

Paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu bērniem ar invaliditāti

Opozīcijas deputāti aicināja Izglītības likumā paredzēt sociālo atbalstu pirmspensijas vecumā speciālās izglītības, pirmsskolas izglītības un sporta pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla sakārtošanas dēļ. Opozīcijas deputāti norādīja, ka tā nav finansiāli ietilpīga iecere, tomēr priekšlikums tika noraidīts.

Pēc ilgām debatēm tika vēl uz gadu atlikts rosinājums no nākamā gada pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu mācīšanos privātās skolās. Pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka šāda pieeja veicinās skolēnu un sabiedrības segregāciju.

Deputāts Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības gan atgādināja, ka šī iecere iepriekš Saeimā tikusi atbalstīta un jau sen solīta šīm privātskolām: "Par pienākumu pašvaldībām līdzfinansēt šīs privātās izglītības iestādes ar sabiedriskā labuma statusu, tātad nevis ar peļņas nolūku, lēmums tika pieņemts normālā likumdošanas procesā. Par to debatējām arī Saeimas sēdēs trīs lasījumos, bet pagājušajā gadā, skatot 2020. gada budžetu, tika panākts kompromiss, ka neieviesīsim 2020. gadā, bet, nu, tad 2021. gadā gan sāksim pildīt to, par ko deputāti ir lēmuši."

Kā paredz grozījumi Invaliditātes likumā, no nākamā gada jūlija paplašinās asistenta pakalpojuma klāstu bērniem ar invaliditāti, tostarp būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Tāpat bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Tas varētu būt nepieciešams aptuveni 600 bērniem ar invaliditāti, kuriem ir pārvietošanās traucējumi, un apmēram 1000 bērniem, kuriem ir smagi funkcionēšanas ierobežojumi. 

Paredzēts arī vienkāršot pakalpojuma administrēšanu pakalpojuma saņēmējam noteiks stundu skaitu mēnesī, ko varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Asistentiem vairs nebūs detalizēti jāatskaitās sociālajam dienestam par pakalpojumu sniegšanu, un tā vietā asistents un pakalpojuma saņēmējs vienu reizi mēnesī parakstīs pakalpojuma pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat no nākamā gada asistenta pakalpojuma sniedzējiem paredzēts palielināt atalgojumu, informēja Saeimas Preses dienests.

Saeimas deputāti valsts budžeta pavadošajos likumos nolēma neiekļaut ierosinājumu par vismaz sešu mēnešu pārejas periodu valdības virzītai idejām par nodokļa vai valsts nodevas paaugstināšanu. Šo opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinājumu atbalstīja 32 parlamentārieši, bet pret bija 59.

Saeimas deputāte Jūlija StepaņenkoJānis Kincis

Šo ideju Stepaņenko pamatoja ar uzskatu, ka nodokļu izmaiņas virza pārāk strauji: "Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā. Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā."

Pirmdien ārkārtas sēdē līdz vakaram deputāti bija izskatījuši apmēram trešo daļu valsts budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam valsts budžeta projektam netiekot.

Likumprojektu skatīšana galīgajā lasījumā turpināsies vēl vairākās ārkārtas sēdēs.

Budžeta projekts pamatā ir valdības redzējums par valsts tēriņu un ienākumu iespējām – to jau vairākkārt norādījis Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars no ''Attīstībai/Par!''. Iepriekš komisijā visu priekšlikumu apspriešana notikusi sešas dienas, bet Saeimas plenārsēdē uzstājas gandrīz tikai opozīcijas deputāti. Viņu priekšlikumi atbalstu negūst.

Pretī izskanēja aicinājums lēmumu labākai prognozēšanai atskaitīties par valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu solījumu izpildi. To aizstāvēja deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības: „Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!”

Divreiz saīsina debašu laiku 

Ceturtdien Saeimas sēdē deputāti vienojās par debašu laika saīsināšanu. Noteica, ka par priekšlikumu pirmajā uzstāšanās reizē deputāts var debatēt trīs minūtes, taču otrajā runāt tikai vienu minūti. Ierastajā kārtībā deputāti var runāt pirmajā reizē piecas, bet otrajā divas minūtes.

Piektdien, 27. novembrī, Saeimas vairākums atkārtoti nolēma saīsināt debašu laiku, nosakot, ka pirmajā uzstāšanās reizē deputāts var runāt divas minūtes, bet otrajā – minūti. Tas raisīja vairāku opozīcijas deputātu kritiku.  

KONTEKSTS:

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Iecerēts, ka no 2021. gada sociālo nodokli samazinās par 1 procentpunktu, bet minimālā alga pieaugs no 430 eiro līdz 500 eiro. Iecerēts, ka turpmāk mikrouzņēmuma vadītājam par nodarbinātajiem būs jāmaksā vispārējā kārtībā paredzētie darbaspēka nodokļi. Arī alternatīvajā nodokļu režīmā strādājošajiem būs obligātas minimālās sociālās iemaksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt