Kopējais eksporta apjoms pieaug, bet lielākā piena produkcijas daļa - ap 60% - paliek tepat Latvijā, stāsta Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
„2013.gadā eksports pirmo reizi ir pārsniedzis importu. Eksportu ir ļoti grūti izanalizēt, jo veikali šo produkciju pa tiešo iepērk un pārdod tālāk (..) Ja līdz šim eksports tika pārsniegts naudas izteiksmē, tad tagad arī skaitļos, tātad naudas izteiksmē, tad tagad arī apjomā,” stāsta Šolks.
Ievērojams ārvalstu kapitāls
Latvijā kopumā darbojas 39 piena pārstrādes uzņēmumi. Tiesa gan, seši lielākie piena kombināti pārstrādā 70% no kopējā piena apjoma Latvijā. Līdzīgi kā citas pārtikas nozares, arī piena pārstrāde nav tikai vietējā kapitāla bizness. „Divi piena pārstrādes uzņēmumi pamatā ir igauņu kapitāls un divi uzņēmumi – „Valmieras piena kombināts” un „Rīgas piena kombināts” – šobrīd ir apvienojušies zem vienas zīmes „Food Union”, un tur pamatā ir Krievijas investori. Neko sliktu es šajā gadījumā neredzu (..),” norāda Šolks.
Runājot par konkurenci ar importēto produkciju, Šolks norāda uz tendenci, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas vietējo produktu, ko skaidro ar nelielu pirktspējas uzlabošanos, taču arvien ir problēmas ar uzticību atsevišķiem piena produktiem.
„Varu apgalvot, ka visi Latvijā ražotie piena produkti ir ražoti no īsta piena, un tam ir divi loģiski iemesli. Pirmais – Latvijā piena pietiek un izskatās, ka būs pat drusciņ par daudz (..) Otrkārt, (..) attiecībā uz produktiem, kas ir ražoti no piena pulvera, - tur ir pat ekonomisks izskaidrojums. Ir jābūt zināmiem ieguldījumiem, lai ražotu pienu no pulvera un lai viņu atjaunotu un izšķīdinātu ūdenī, un dabūtu atpakaļ (..) Šādus produktus ražo, kur piena pietrūkst, bet Latvijai tas absolūti nav vajadzīgs,” saka Šolks.
Savukārt pārstrādes uzņēmuma „Tukuma piens” direktors Ints Poškus atgādina, ka pēdējais pusotrs gads aizvadīts ar vēsturiski augstāko piena iepirkuma cenu - ap 36 centiem par kilogramu. Poškus prognozē, ka sakarā ar industriālo piena produktu cenu samazinājumu arī iepirkuma cena varētu šovasar kristies. "Tukuma pienam" ap 90 % saražotā paliek vietējā tirgū un industriālos produktus šeit neražo vispār. Uz Igauniju eksportē svaigo produkciju un uz Krieviju ekoloģisko jogurtu, vēl pavisam neliela daļa nokļūst Anglijas un Īrijas mazajos veikalos, kur pircēji ir tie paši emigrējušie baltieši. „Pirmkārt visa svaigpiena produkcija (..) piens, kefīrs, biezpiens, krējums (..),” norāda Poškus.
Iepriekšējā Eiropas finanšu periodā „Tukuma pienam” izdevies attīstīties strauji, taču nākamais plānošanas periods tik pozitīvi pagaidām neiezīmējas, secina Poškus. Piensaimnieks pārliecināts, ka trūcis nozares lobija.
Nesen radītais zemnieku kooperatīviem piederošais pārstrādes uzņēmums ''Latvijas piens'' lielākoties nodarbojas ar industriālās produkcijas eksportu, kas sastāda 90 % no uzņēmuma pārstrādes. Savukārt Latvijā patēriņa produkcija ir dažādi sieri, stāsta tirdzniecības direktors Gatis Jurisons.
Pircēji arvien vairāk izvēlas visdārgāko vai vislētāko produktu
Latvijas Tirgotāju asociācijas direktors Henriks Danusēvičs stāsta, ka palielinās ievestās produkcijas daudzums - dažādi kazas sieri, paniņas un citi piena produkti, kas Latvijā mazāk pārstāvēti. Savukārt, vērtējot pircēju paradumus, - piena grupā palielinājies tīro piena produktu, biezpiena un krējuma patēriņš, bet sieram tas sarucis. „Kopumā piena produktu niša ir nedaudz pieaugusi. Bet pircēji ir polarizējušies. Ir tādi pircēji, kas pērk vislētāko, vai tie, kas var atļauties pirkt viskvalitatīvāko produktu,” saka Danusēvičs.
Tirgotāji apstiprina, ka veikalu plauktos akcijas preču plaukti vienmēr dienas beigās ir iztukšoti, jo ekonomiskās klases pircēji ir mazāk lojāli kādam vienam produktam. „Izmaiņas ir novērojamas demogrāfijas dēļ. Ja samazinās iedzīvotāju skaits, tad samazinās arī patēriņš,” saka Latvijas Tirgotāju kooperācijas ''Aibe'' pārstāvis Uldis Priekulis.
Cenas aug, pirktspēja nemainīgi zema
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka iepriekšējie divi gadi bijuši izdevīgi gan zemniekiem - piena ražotājiem, gan arī pārstrādes uzņēmumiem, kas ražo industriālos produktus, jo pasaulē par piena produktiem maksāts arvien vairāk. Cenas veikalos pēdējos gados piena produktiem arī ir augušas, tiesa gan, pirktspēja Latvijā arvien ir zema.
Lielveikali visās galvenajās produktu grupās piedāvā pircējam vienu produktu ļoti lēti, tas tāpēc, lai noturētu to pircēju, kam cena ir būtiskākais faktors. Ņemot vērā, ka Latvijā piena pārstrādātāji neaizraujas ar izstrādājumu ražošanu, viņiem ir īsti produkti. Un, ja tiešām ir labs kvalitatīvs produkts, viņš nevar būt ļoti lēts, tam jābūt adekvātai cenai, un tāpēc bieži pircējs izvēlas lētāko, un tie siera izstrādājumu produkti ir importa. Konkurence ar šo importu ir ļoti sīva,” norāda Gulbe.
Tomēr, komentējot piena tirgus dalībnieku sastāvu, Gulbe secina, ka patērētāji ir ieguvēji no daudzajiem mazajiem piena pārstrādātājiem, kas rada nišas produktus. „Aina mainās, ja pēc izmēriem skatāmies, tad pozīcijas vietējā tirgū zaudējis „Rīgas piena kombināts” jeb tagad „Food Union”. Uzņēmums gan pozicionē, ka galvenais viņu tirgus būs eksports un produkts būs saldējums. Ar pārējiem produktiem viņi nav aktīvi strādājuši vietējā tirgū, un to tiešām vairs nav. Un uz tā rēķina tirgus daļas palielinājuši pārējie mazāki ražotāji - Tukums, Smiltene un citi. Uzņēmumi strādājuši kopumā labi pēdējos gados,” saka Gulbe.
Dienā piena lopkopji iegūstot 2000 tonnas piena, taču ap 700 tonnu svaigpiena izved uz ārvalstīm, pārsvarā uz Lietuvu. Turklāt 2015. gadā Eiropā atceļ piena kvotu sistēmu. Latvijā pārstrādei jaudas vēl esot pietiekami, taču attiecīgi jāaug pieprasījumam pēc pārstrādes produktiem.
