Kopumā Latvijā tērē nedaudz vairāk nekā Igaunijā. Latvijā tēriņi sasniedz 9 miljardus eiro gadā, bet Igaunijā – 8,3 miljardus. Bet Latvijā ir vairāk iedzīvotāju, un Latvija uz vienu iedzīvotāju tērē vidēji 4500 eiro, bet Igaunija - 6200 eiro, secināts pētījumā.
Latvija nevar palielināt tēriņus, jo nespēj iekasēt pietiekami daudz nodokļu, īpaši slikta ir patēriņa nodokļu – akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa – disciplīna, atzina Austers. Viņš norādīja, ka tieši patēriņa nodokļiem ir lielāka ietekme uz budžeta ieņēmumiem.
Igaunija spēj iekasēt nodokļus labāk, jo apsteidz Latviju ekonomikas izaugsmes tempos. Pamats tam gan ielikts jau deviņdesmitajos gados, jo Latvijā bija sarežģītākā situācijā – bija padomju mantojums ar lielajām rūpnīcām, kas nespēja izdzīvot tirgus apstākļos, un tas ietekmēja situāciju. Taču Igaunija jau uzreiz pieturējusies pie bezdeficīta budžeta politikas, tikmēr Latvija paļāvās uz aizņēmumiem un mazāk uzmanības pievērsa nodokļu disciplīnai, skaidroja pētnieks.
Igaunijā bija lielāka principialitāte, viņi uzreiz pateikuši, ka nevar veidot sarežģītu nodokļu sistēmu, izvēlējušies vienkāršāku pieeju, kas izrādījās veiksmīgāka, atzina Asuters.
Pētnieks uzsvēra, ka Latvijai jādomā vairāk par ēnu ekonomikas apkarošanu, veiksmīgāku PVN iekasēšanu un ekonomikas attīstību.
Jo vairāk valsts tērē veselībai un izglītībai, jo labāk tas ietekmē budžeta ieņēmumus jau pēc dažiem gadiem, un sabiedrība, saņemot pakalpojumus, vairāk uzticas un vairāk gatava maksāt nodokļus.
Tāpēc tagad valdībai būtu nepieciešama drosme spert šo soli un palielināt nodokļu slogu, jo sabiedrība grib dzīvot labi, pauda pētnieks.
