Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Salaspilī karsto ūdeni un siltumu ražos saule

Saeima konceptuāli atbalsta šā gada budžetu

Pēc spraigām debatēm Saeima virza tālāk 2019. gada budžeta projektu

Saeima trešdien, 20. martā, ārkārtas sēdē pēc nepilnu četru stundu ilgām un spraigām debatēm konceptuāli atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus. Par budžeta likumprojektu balsoja 58 deputāti, bet pret bija 27 parlamentārieši. Balsojumā neviens neatturējās.

Budžeta projektu atbalstīja visi Saeimas plenārsēdē klātesošie deputāti no koalīcijā esošās apvienības "Jaunā Vienotība", Jaunās konservatīvās partijas (JKP), apvienības "Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienības (NA), daļa "KPV LV" frakcijas deputātu, kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāte Janīna Jalinska. Pārējie ZZS deputāti balsoja pret, tāpat pret budžeta projektu bija opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāti, koalīcijā esošās "KPV LV" deputāti Didzis Šmits, Linda Liepiņa un Karina Sprūde, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko.

Apspriežot budžetu, opozīcija valdībai pārmet priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanuMadara Fridrihsone
    Budžeta skatīšanu pirmajā lasījumā pavadīja pedagogu pikets pie Saeimas nama, kur aptuveni 2000 pedagogu prasīja paredzēt vairāk nekā deviņus miljonus eiro, lai no šā gada 1. septembra varētu nodrošināt kārtējo algu pieaugumu skolotājiem. Šis finansējums budžetā nav paredzēts, un tas bija viens no opozīcijas biežāk minētajiem pārmetumiem, tāpat kā priekšvēlēšanu solījumu nepildīšana valsts pārvaldes un elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanai.

     

    Priekšlikumus budžeta un to pavadošo likumprojektu paketei deputāti varēs iesniegt vēl ceturtdien, 21. martā. Savukārt par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā plānots lemt 3. aprīlī.

    ĪSUMĀ:

    Budžets – solis uz vairākām reformām

    Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzrunā Saeimas plenārsēdē norādīja, ka

    Latvija var būt pārtikusi ziemeļvalsts, kur cilvēki dzīvo drošībā un pārticībā, taču, lai tas notiktu, ir jāsakārto vairākas jomas:

    finanšu sektors, kura reputācija ir iedragāta un kā uzraudzībā plānots "kapitālais remonts"; administratīvi teritoriālais iedalījums, kur plānotas vērienīgas reformas; veselības aprūpe; izglītības sistēma. Tam Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm atvēl proporcionāli daudz resursu – 9% no kopējiem izdevumiem, taču algas ir zemākas nekā, piemēram, Igaunijā. "Kāpēc? Tāpēc, ka tur sistēma ir sakārtota," teica Kariņš.

    "2019. gada budžets ir solis ceļā uz to [reformu īstenošanu]," teica  premjers, norādot, ka 2019. gada valsts budžets lielā mērā ir "tehnisks". Proti, tas pilnībā neatspoguļo janvāra nogalē apstiprinātās valdības politiskās prioritātes. Tā kā jaunā valdība izveidota samērā vēlu, papildu finansējums budžetā rasts, lai pildītu iepriekš pieņemtos lēmumus. Visvairāk papildu nauda paredzēta veselības aprūpes sistēma strādājošo atalgojuma celšanai, teica premjers un uzsvēra – ja izglītībai Latvija atvēlē proporcionāli vairāk resursu nekā citas ES valstis, tad veselības aprūpē situācija ir citādāka.

    Arī šā gada budžetā būs deficīts – izdevumi pārsniegs ieņēmumus, taču budžeta deficīts ir pieļaujamās nomas robežās un saskaņots ar Eiropas Komisiju.

    "Izaugsmes gados nevajag veidot budžetu ar deficītu, bet solījumi ir bijuši. To, kas bijis ierakstīts, mēs īstenojam," piebilda valdības vadītājs.

    Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šogad budžets šogad ir ar pārpalikumu, teica Kariņš, norādot, ka nākamā gada budžeta izstrādē izaicinājums būs "savaldīt izdevumus", lai vienlaikus varētu īstenot reformas – izglītības sistēmas reformu, novadu reformu, finanšu sektora uzraudzības reformu, veselības aprūpes sistēmas reformu, kā arī tieslietu sistēmas reformu. Izmaiņas plānots īstenot četru gadu laikā, taču jau šogad plānots pieņemt normatīvos aktus, lai iecerētās izmaiņas "iekustinātu".

    Vienlaikus premjers uzteica labo sadarbību starp koalīcijas partneriem – "Jauno Vienotību", JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par!" un NA. "Mūs vieno vērtības un mērķi," teica Kariņš, norādot: ja koalīcijas partneri būs pacietīgi un strādīgi, tad iecerēto izdosies sasniegt, un šā gada budžets ir pirmais solis ceļā uz iecerēto.

    "Aicinu ne tikai atbalstīt budžetu, bet arī būt gataviem uz grūtu un pacietīgu darbu," teica Kariņš, uzsverot, ka darba augļus jau plūks mūsu bērni.

    "Meklēsim kopsaucējus un veidus, kā sadarboties, un necīnīsimies viens pret otru."

    Pārmet priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu

    Tikmēr Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Valērijs Agešins pārmeta priekšvēlēšanu laikā doto solījumu nepildīšanu labklājības un sociālajā jomā, piemēram, būtiski celt pensijas, arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu

    Tāpat koalīcijas partijas nepildot pirms vēlēšanām  solīto no šā gada 1. septembra turpināt paaugstināt pedagogu atalgojumu saskaņā ar grafiku, ko atbalstīja iepriekšējā valdība.

    "Pedagogi kārtējo reizi palikuši ar garu degunu. Solītā algu pieauguma nebūs," teica Agešins.

    Pēc viņa teiktā, koalīcijas partiju priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi tagad ir aizmirsti – jaunie politiskie spēki sūrojas, ka iepriekšējā valdība atstājusi "tukšu maku", bet pārējie koalīcijā aizbildinās, ka budžets ir "tehnisks".  "Mēs esam gatavi labot jūsu kļūdas un iesniegsim vairākus priekšlikumus," teica Agešins.

    Tikmēr "Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova valdībai un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ("KPV LV") pārmeta to, ka šā gada valsts budžets "lāpīts" uz sociālā budžeta rēķina. Proti, mazāks budžeta deficīts paredzēts, jo sociālajā budžetā plānots vairāk nekā 40 miljonu eiro pārpalikums. Iepriekšējais valdības vadītājs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis uzsvēra, ka ar sociālo budžetu tiek  kreditēts pamatbudžets un tas notiek "arvien vairāk un vairāk".

    Tāpat opozīcijā esošās "Saskaņas" un arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pārmeta koalīcijai šā gada budžeta dēvēšanu par "tehnisko" budžetu, norādot – tad arī valdību varētu dēvēt par tehnisko valdību.

    "Tehniskais budžets tas noteikti nav. Šī retorika ir ieviesta un parādījusies tikai tāpēc, lai attaisnotu, kāpēc nepildām tos nereālos solījumus," vērtēja iepriekšējās valdības vadītājs, Saeimas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība), paužot, ka šie solījumi pirms Saeimas vēlēšanām pērn neizskanēja no iepriekšējās valdības koalīcijas partneriem – ZZS, NA un "Vienotības". "Jo zinājām, ka budžets nekad nebūs bezizmēra, ka visus mēs nevarēsim aplaimotPatiesībā tas ir smags darbs un ļoti smagas izvēles," teica ZZS deputāts.

    Pēc viņa sacītā, darbs pie 2020. gada valsts budžeta būs ļoti grūts, ņemot vērā, ka Latvija vairs nevarēs izmantot budžeta deficīta atkāpi, kas līdz šim dota saistībā ar reformām veselības aprūpē.  

    Opozīcijā esošās ZZS deputāts Viktors Valainis norādīja, ka budžeta projektā "nav nekā no tā", kas pirms vēlēšanām solīts saistībā ar iespējami drīzu elektroenerģijas OIK samazināšanu.

    "Šis budžets ir apliecinājums tam, ka ir notikusi lielākā sabiedrības krāpšana priekšvēlēšanu laikā," paziņoja Valainis.

    Tāpat pirms vēlēšanām solīts samazināt valsts pārvaldi, taču tas nav starp premjera minētajām piecām reformu prioritātēm, sacīja Valainis.

    Vilcināšanos ar OIK atcelšanu Saeimas plenārsēdē kritizēja no partijas "KPV LV" un tās frakcijas izslēgtais Aldis Gobzems. "Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro bailīgi nevienu lēmumu nav pieņēmis," paziņoja Gobzems, kurš kritizēja arī to, ka valdība nav atradusi līdzekļus pedagogu algu celšanai.

    No deputātu teiktā izriet, ka parlamentārieši izmantos iespēju budžetam iesniegt priekšlikumus arī par papildu līdzekļu piešķiršanu dažādām vajadzībām. Priekšlikumus deputāti varēs iesniegt vēl ceturtdien, 21. martā.

    Kam šogad tērēs vairāk?

    2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu budžeta, ieņēmumi šogad plānoti par 416, bet izdevumi – par 430 miljoniem lielāki.

    Pamatbudžetā šogad plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu valsts pamatbudžeta izdevumi pieauguši par teju 330 miljoniem eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

    Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad augs arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tēriņi. Tos plānots palielināt par 114 miljoniem eiro jeb nepilniem 4,5%. Pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,4% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

    Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijas IKP pieaugums šogad prognozēts 3% apmērā.

    Šī gada budžeta projekts ir veidots, ar nelielām korekcijām lielākoties pildot līdz šim uzsāktos pasākumus.

    Šā gada budžetā iekļauti papildu:

    • 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
    • 60,3 miljoni eiro aizsardzībai, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
    • 41,3 miljoni eiro pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
    • 10,4 miljoni eiro, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
    • 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai.
    • 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
    • 5,4 miljoni eiro Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai.
    • 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. 
    • 3 miljoni eiro medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai.
    • 3 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidei.
    • 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. 
    • 2,6 miljoni eiro Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem.

    KONTEKSTS:

    2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam. Savukārt pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro netika atrasti.

    Izvērtējot Latvijas valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka, salīdzinājumā ar budžeta projektu, kuru pērnruden iesniedza Kučinska valdība, plānotais deficīts ir pat nedaudz samazināts. Tādējādi budžeta projekts, kura izdevumi par vairāk nekā 200 miljoniem eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

    Valsts budžetu otrajā galīgajā lasījumā Saeimā plānots pieņemt aprīļa sākumā. Pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas valdība uzsāks darbu pie 2020. gada budžeta. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti