EK saskaņojusi Latvijas šā gada budžeta projektu; nākamgad jāmeklē papildu līdzekļi veselībai

Izvērtējot Latvijas valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu, Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka, salīdzinājumā ar budžeta projektu, kuru pērnruden iesniedza Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība, plānotais deficīts ir pat nedaudz samazināts. Tādējādi budžeta projekts, kura izdevumi par vairāk nekā 200 miljoniem eiro pārsniedz plānotos ieņēmumus, kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

ĪSUMĀ:

  • EK iesniegts budžets likumprojekts ar pat nedaudz zemāku plānoto deficītu.
  • Nākamā gada budžetā būs jāatrod ievērojami papildu līdzekļi veselības aprūpei, jo tos nevarēs iegūt uz budžeta deficīta rēķina.
  • Fiskālās disciplīnas padomē vērš uzmanību, ka Latvijā arī ekonomikas izaugsmes laikā nevar nodrošināt pārpalikumu budžetā.
  • Valsts kontrolē norāda, ka līdz šim praktizētā valsts budžeta izdevumu pārskatīšana neļauj samazināt budžeta deficītu.

EK vērtēja atjaunināto šā gada valsts budžeta plāna projektu, ko janvāra beigās apstiprinātā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība iesniedza 19. februārī, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") norāda, ka

salīdzinājumā ar Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības 2018. gada rudenī iesniegto budžeta projektu budžeta deficīts ir nedaudz samazināts.

"Vienlaikus ir nodrošināts papildu finansējums algu palielinājumam mediķiem, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Iespēju paredzēt budžetā papildu izdevumus nodrošina straujā ekonomiskā izaugsme un attiecīgi lielāki prognozētie nodokļu ieņēmumi," norāda EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos.

Nākamā gada budžetā būs jāatrod ievērojami papildu līdzekļi veselības aprūpeiMadara Fridrihsone

    Būtisku ietekmi uz valsts budžeta deficīta apmēru arī šogad atstās papildu piešķīrums veselības aprūpes nozarei – šajā jomā EK jau trešo gadu pēc kārtas ir atļāvusi Latvijai izmantot budžeta deficīta atkāpi. Taču šis ir pēdējais gads, kad veselības aprūpes nozarei nepieciešamos papildu līdzekļus drīkst iegūt uz lielāka budžeta deficīta rēķina.

    "Ja nozarei ir jau trīs gadu laikā zināms budžets un tagad būs mazāk tāpēc, ka nebūs tādu atļauju, tad es domāju, ka nozarē tas būs ļoti slikti. Tas ir ļoti sāpīgi, būs jāmeklē no iekšējām rezervēm, no budžeta - kur vēl naudu ņemt," brīdina Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka.

    Viņa vērš uzmanību uz faktu, ka, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, Latvija arī laikā, kad tautsaimniecība piedzīvo strauju izaugsmi, nav spējusi nodrošināt budžetā pārpalikumu.

    "(..) Ir ļoti daudz faktoru ārējos tirgos, kas liek mums domāt un pieņemt, ka tā krīze varētu iestāties. Tāpēc ļoti labi ir, ja ir uzkrājumi.

    Tas ir tas, ko Fiskālās disciplīnas padome visu laiku uzstājīgi rekomendē – uzkrāt, nevis veidot budžetu ar deficītu. Bet, protams, neliels deficīts ir atļaujams," saka Šteinbuka.

    Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta Trešā sektora vadītāja Ilze Bādere uzsver, ka līdz šim praktizētā valsts budžeta izdevumu pārskatīšana nebūt neļauj samazināt budžeta deficītu.

    "Tas vingrinājums ir neveiksmīgs. Un viņš ar katru gadu kļūst neveiksmīgāks. Viens no iemesliem, ko mēs arī mēģinājām pierādīt Finanšu ministrijā un stāstīt, ka viņam ir jābūt druscītiņ plānojamākam. Respektīvi, mums likuma pantā ir ierakstīts, ka šis ir regulārs pasākums... Tas, ko Finanšu ministrija izmisīgi atsakās darīt, viņi atsakās ilgtermiņā plānot šīs darbības. Respektīvi, katru gadu pie ministriem mēs atnākam ar jauno grafiku... Mēs paskatīsimies, kāds ir pārskatīšanas tvērums, tad mēs viņu publiski paziņojam - mēs pārskatīsim to. Īstenībā, tam būtu jābūt kaut kādām normālām, secīgām darbībām vairāku gadu garumā," skaidro Bādere.

    Veicot budžeta plānošanas revīziju, Valsts kontroles speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka pašreizējā izdevumu uzskaites metodoloģija atvieglo informācijas slēpšanu, stāsta Bādere:

    "Resori slēpj dažādi, nerāda to informāciju, kas ir vajadzīga šajā pārskatīšanā, bet to diemžēl pieļauj arī tā mūsu normatīvā bāze, kas pasaka, ka budžets jārāda kādā griezumā - EKK kodi, budžeta programmas. Īsti tur reizēm nevar ieraudzīt to dzīvi, piemēram, kā vadītājs iestādē grib saprast, cik man izmaksā autotransports, un tas jāskaita pa kaut kādiem entajiem kodiem - degvielu savā kodā, remontu savā. Nu, teiksim, tādas lietas, ko mēs nevaram uzreiz ieraudzīt," stāsta Bādere.

    Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" šonedēļ pauda apņēmību vēl šogad pieķerties pamatīgākai valsts pamatbudžeta izdevumu izvērtēšanai. Jaunai revīzijai gatavojas arī Valsts kontrole, taču šīs revīzijas rezultāti, visticamāk, būs gatavi tikai pēc tam, kad 2020. gada budžets jau būs apstiprināts Saeimā.

    KONTEKSTS:

    2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Lavijas IKP pieaugums šajā gadā prognozēts 3% apmērā.

    2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Tostarp pamatbudžetā šogad plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu valsts pamatbudžeta izdevumi pieauguši par teju 330 miljoniem eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.

    Valdība sēdē 5. martā akceptēja 2019. gada valsts budžeta likuma projektu, kuru šonedēļ plānots iesniegt Saeimā. Kopā ar valsts budžeta likumu izskatīšanai parlamentā tiks sūtīti vēl 14 likumprojekti. Tā kā valdības veidošanas process pamatīgi iekavējās, šā gada budžets lielā mērā ir tehnisks. Parlaments šā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu pieņemt aprīļa pirmajā pusē.

    2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti