Panorāma

Francija un Vācija pastiprinās ierobežojumus

Panorāma

Skolas vēl gaida mācību materiālus un digitālos rīkus

Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada budžetu

Pēc plašām diskusijām Saeima konceptuāli atbalsta 2021.gada budžetu

Saeima trešdien, 28. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Lai arī nākamgad vairāku profesiju pārstāvji saņems solīto algu pieaugumu, opozīcija kritizē, ka plānotās nodokļu izmaiņas daļai iedzīvotāju liks savilkt ciešāk jostu.

ĪSUMĀ:

  • Saeimā 1. lasījumā atbalstīts 2021. gada budžets.
  • Nākamā gada budžets paredz deficītu 3,9% apmērā.
  • Nākamgad būs nauda mediķu, pedagogu algām un sociālajai jomai, pildot Satversmes tiesas uzdoto.
  • Par vienu procentpunktu samazinās sociālo nodokli.
  • Alternatīvo nodokļu režīmā strādājošajiem būs jāmaksā sociālās garantijas.
  • Minimālā alga būs 500 eiro.
  • Saglabās PVN 5% apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.
  • Kariņš uzskata, ka budžets veicina konkurētspēju, vairo taisnīgumu un nodrošina sociālās garantijas.
  • Budžetu kritizē opozīcija – daļai iedzīvotāju nodokļi būs lielāki.
  • Deputāti sola risinājumu tiem alternatīvo nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri nesaņem pat minimālo algu.

Deputātiem plašas diskusijas

Trešdienas debatēs 1. lasījumā Saeimā premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") budžetu prezentēja kā tādu, kas veicinās konkurētspēju, vairos taisnīgumu un nodrošinās sociālās garantijas visiem. Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku algas paaugstināšanai. Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem. Labklājības jomā papildu finansējums paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai, minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai.

Pēc plašām diskusijām Saeima konceptuāli atbalsta 2021.gada budžetuJānis Kincis

Koalīcijas politiķiem ir vēl citas idejas budžeta papildinājumiem, piemēram, kā palielināt atbalstu onkoloģisko pacientu ārstēšanai.

"Valdības piedāvājums paredz arī pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu. Esam izvērtējuši, ka tomēr nepieciešams lielāks nodokļa kāpums jaunajiem produktiem, kas strauji ienāk tirgū. Piemēram, karsējamai tabakai tuvāko gadu laikā akcīzes nodoklis sasniegtu 50% no parasto cigarešu nodokļa likmes. Šeit papildus iegūtais finansējums dotu iespēju uzlabot onkoloģisko saslimšanu skrīningu un kaut nedaudz paplašinātu jaunu, efektīvu zāļu izmantošanu onkoloģisko pacientu ārstēšanā," stāstīja deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).

Deputāti debatēs pauda apņēmību labot pieļauto kļūdu, kas nākamgad palielinātu nodokļu slogu radošo profesiju saņēmējiem, kuri nesaņem pietiekami daudz. "Radošie cilvēki no budžeta lēmumiem ciest nedrīkst. Kur nu vēl Covid-19 neziņas un grūtību laikā," debatēs sacīja deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"). Arī Kariņš norādīja, ka tiem, kuri nesaņem pat minimālo algu, sociālais nodoklis nebūs jāmaksā. Viņš gan uzsvēra, ka pārējiem sociālās garantijas ir nepieciešamas un viņiem pašiem tās arī jāapmaksā.

Līdz nākamā gada 1. jūlijam, kad izmaiņām jāstājas spēkā, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem sociālais nodoklis būs proporcionāls ienākumiem. No obligāto sociālo iemaksu un nodokļu nomaksas paplašināšanas nav plānots atteikties, uzsvēra premjers:

"Mēs nevaram nemaksāt nodokļus un sagaidīt labus pakalpojumus.

Mums ir jāiemaksā sociālais nodoklis, lai mums pašiem krātos pensija laikam, kad mēs vairs nestrādāsim. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai mēs varētu uzturēt veselības aprūpes sistēmu, kas šobrīd ir milzu spiediena priekšā, nodokļi jāmaksā, lai mēs gādātu par bērnu izglītību, ceļiem."

Tieši plānoto nodokļa pieaugumu dažādu alternatīvu nodokļu maksātājiem visvairāk kritizēja opozīcija. 

"Krīzes laikā maksājumi ir jāsamazina, krīzes laikā nodokļu slogs ir jāsamazina.

Tas, ko jūs šobrīd darāt – jūs vieglu roku strauji paceļat nodokļu slogu tieši mazajos režīmos strādājošajiem, kas nozīmē, ka liela daļa no viņiem paliks bez darba, kas nozīmē, ka liela daļa no viņiem tajā brīdī, kad atvērsies Latvijas robežas, būs spiesti meklēt sev darba iespējas ārpus valsts," uzsvēra deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

Deputāts Valērijs Agešins ("Saskaņa") uzsvēra, ka neuzskata budžetu par labu: "Rodas iespaids, ka atsevišķi budžeta veidotāji dzīvo burbulī, kurā nav problēmu. Iespējams, viņi vienkārši nedomā par to, kas notiek mūsu valstī, tāpēc budžeta autoriem vēlos atgādināt arī to, ka Latvijā bērna pabalsts ir izsmiekla līmenī. Nav skaidrs arī, vai tiks paredzēti līdzekļi dīkstāves pabalstiem. Lasot budžeta projektu, man nav skaidrs, kā pelnīsim. Neredzu valdībā skaidru plānu, izņemot vingrinājumus ar nodokļiem. Domāju, ka rezultātā būs ļoti daudz nelaimīgo un dusmīgo cilvēku."

Savukārt deputāte Jūlija Stepaņenko sacīja, ka, viņasprāt, valdība domā tikai par sevi un lielajiem uzņēmumiem, nevis visiem, izmantojot salīdzinājumu, ka valdība "tikai grib barot ziloņus, bet zirgus sist nost".

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis esošo likumprojektu nodēvēja par izmisuma budžetu. Tajā tiek samaksātas solītas algas mediķiem, bet vienlaikus tiek atņemta nauda pašvaldībām. Dombrovskis arī neuzskata, ka budžets paredzēs Latvijas konkurētspēju, jo sociālais nodoklis, kas Latvijā ir par lielu, tiek samazināts tikai par vienu procentu.

Valdības virzienā izskanēja arī pārmetumi par budžeta likstu risināšanu uz pašvaldību rēķina, pārdalot pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu valsts budžetam. Viskaismīgāk par budžeta likstu risināšanu uz pašvaldību rēķina izteicās Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Mēs esam aptaujājuši pašvaldības, ko šīs izmaiņas viņiem nozīmēs. Kādā vietā tas būs neuzbūvēts bērnudārzs, citur tas būs viss sociālais budžets, citur nebūs iespējamas brīvpusdienas tiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk.

70 teritorijās budžeta samazinājums būs lielāks par 4%. Šāda politika novedīs pie tā, ka cilvēki turpinās aizbraukt no reģioniem un palielināsies bezdarbs," sacīja Valainis.

Ko paredz budžets?
 

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro. 

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vairāki lēmumi gan pieņemti, jo to uzdevusi Satversmes tiesa.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Lai stiprinātu sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.

No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,09 uz 34,09% – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5%, bet darba devējiem – 23,59% apmērā. Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.

No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī.

Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31% apmērā; līdz šim tas bija 31,4%.

Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5% apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par 5%, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.    

Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1%, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1% apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.

Ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, no nākamā gada budžeta projekta paketes izslēgti grozījumi Valsts kontroles likumā, kā arī Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, jo likumprojekti nav saistīti ar nākamā gada valsts budžeta projektu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam – galīgajam – lasījumam un budžeta projektu pavadošajiem likumprojektiem būs 30. oktobris. 

Saeima par nākamā gada budžeta un to pavadošo likumprojektu  pieņemšanu galīgajā lasījumā lems 23. novembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt