Kariņš: Nākamais būs ekonomikas stimulēšanas budžets

Latvijas ekonomikai joprojām draud grūtības Covid-19 dēļ, tāpēc arī 2021. gada budžetā paredzēts stimulēt ekonomiku, trešdien pirms budžeta izskatīšanas pirmajā lasījumā Saeimā teica premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

ĪSUMĀ:

  • Nākamais budžets ir ar deficītu, lai stimulētu ekonomiku Covid-19 laikā.
  • Turpmāk deficītu pakāpeniski samazinās.
  • Kariņš saka, ka budžets nodrošinās konkurētspēju, jo samazinās nodokļu slogu.
  • Dombrovskis viņam oponē, ka viena procenta izmaiņas konkurētspēju vēl nevairo.
  • Alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem grib likt maksāt sociālās garantijas.
  • Opozīcija saka, ka zem rūpēm par sociālajām garantijām tiek atņemta nauda daļai iedzīvotāju.
  • Uz 2.lasījumu Puntulis cer vienoties ar radošo nozaru darbiniekiem.
  • Opozīcijā neapmierinātība arī ar to, ka pašvaldībām tiek atņemta daļa to ienākumu.

Premjers stāstīja, ka citās krīzēs tēriņi tiek samazināti, bet viņa valdība pavasarī pieņēma lēmumu nesamazināt budžeta izdevumus, lai stimulētu valsts ekonomiku arī caur publiskiem izdevumiem, to finansējot ar aizņēmumu. Pēc Kariņa domām, tas ir attaisnojies. Pēc jaunākajiem datiem, budžeta deficīts 2020. gadā varētu būt līdz 8%, bet arī kopējā bezdarba līmeņa palielinājums ir zem viena procenpunkta no situācijas pirms Covid-19.

"Ieņēmumi atkal ir plānotajā vai pat virs plānotā līmeņa. Pateicoties stimulam, ekonomika izrāda spēcīgas veselības pazīmes. Bija posms, kad bezdarbs uzauga līdz 9%, bet tagad tas ir atpakaļ uz 7,5%. Mēs to gribētu zemāku, bet palielinājums ir zem viena procenta, salīdzinot ar to, kas bija agrāk," stāstīja Kariņš.

Ekonomikas stimulēšana un vienlaikus budžeta deficīts paredzēts arī nākamajos gados. 2021. gadā deficīts plānots 3,9%, bet turpmāk to plānots samazināt – 2022. gadā deficīts būs jau zem 3%, bet 2023. gadā tiek plānots tuvoties ļoti mazam deficītam.

"Gribam turpināt ieguldīt naudu ekonomikā stimula veidā," uzsvēra Kariņš. Arī finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atbalstīja premjeru. Viņš uzrunā Saeimai sacīja, ka maksimāli ir jāizvairās no papildu deficīta, bet, ja papildu pasākumiem vajadzīgi papildu līdzekļi, tad to var nodrošināt, naudu aizņemoties. Reirs uzsvēra, ka svarīgi, lai valsts parāda līmenis nepārsniegtu 50–52% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Jāatceras, ka ilgtermiņā tas ir slogs, kas būs jāatdod nākamajām paaudzēm," uzsvēra Reirs.

Pašlaik tiek prognozēts, ka Latvijas parāds būs tikai līdz 48% no IKP. Kariņš uzsvēra, ka valdība budžeta veidošanā ir paturējusi fiskālās disciplīnas garu. "Mūsu uzdevums ir apzināti un plānveidā stimulēt ekonomiku, bet neatvērt deficīta slūžas vaļā. Jo viss, ko aizņemamies, būs jāatdod," sacīja premjers.

Kariņš arī stāstīja, ka 2021. gada budžets nodrošinās konkurētspēju, taisnīgumu, kā arī uzlabos sociālās garantijas. Premjers norādīja, ka Latvijā nodokļu slogs uz algām ir augsts. Tādējādi Latvija nav konkurētspējīga un zaudē investīcijas. Premjers vēlas to mainīt. Nākamgad paredzēts vispārējā nodokļu režīmā strādājošo nodokļu slogu mazināt, par 1% samazinot sociālo nodokli.

Tas, pēc Kariņa teiktā, ir signāls uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem, ka valdība viņiem nāk pretī. Un tas jau nākamgad padarīs Latviju konkurētspējīgu ar Lietuvu. Kariņš plāno, ka nodokļu sloga samazināšanu arī 2022. gadā varētu turpināt. Arī tad varētu skatīt sociālā nodokļa samazināšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu.

Kariņš stāstīja, ka taisnīgums budžetā nozīmē to, ka tiek palielināta minimālā alga, pildīti solījumi par algas paaugstināšanu mediķiem un skolotājiem. Tiek palielināts arī garantētais minimālais ienākums, kā arī veikti citi pasākumi, lai atbalstītu nabadzīgāko sabiedrības daļu.

Premjers runāja arī par sociālajām garantijām, kam vajadzētu būt visiem. Pēc viņa teiktā, Covid-19 pandēmija un dīkstāves pabalstu izmaksa parādīja, ka alternatīvo nodokļu režīmā strādājošie ir bez sociālajām garantijām. Valdībā strādāja, lai meklētu, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri "izkrīt cauri sietam".

"Tas nav pareizi, ka ļaujam cilvēkiem strādāt un laupīt viņiem sociālo apdrošināšanu. Mums ir jābūt kā normālai Ziemeļvalstij. Un uzskatu, ka tāda esam. Jānodrošina, ka visi strādājošie ir sociāli nodrošināti," sacīja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka, ja iepriekš minētajai sabiedrības grupai nebūs iekrāta pensija, tad viņi paliks bez naudas vai arī šie līdzekļi būs jāmaksā citiem sabiedrības locekļiem. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka cilvēkiem, kas saņem mazāk par minimālo algu, sociālais nodoklis nebūs jāmaksā.

"Ja strādā un nevar samaksāt, nav jāuztraucas. Bet visos laikos ir cilvēki, kas negrib maksāt nodokļus," sacīja premjers, uzsverot, ka, ja gribam labākus pakalpojumus, tad nodokļi ir jāmaksā.

Debatēs par budžetu uzstājās vairāki deputāti, kuri norādīja uz nepieciešamību, lai alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem nebūtu jāmaksā lielāki nodokļi, ja viņi nesaņem pat minimālo algu. Vairāki opozīcijas deputāti arī norādīja, ka tieši mazāk aizsargātajiem tiks atņemti ienākumi un ka varētu tērēt vēl vairāk resursu, lai palīdzētu iedzīvotājiem, jo tas ir iespējams.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka cer panākt vienošanos ar radošajām personām par alternatīvajiem nodokļu režīmiem uz 2.lasījumu Saeimā.

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola trešdienas rītā pirms Saeimas sēdes LTV "Rīta panorāmā" norādīja, ka Covid-19 ir novājinājis ekonomiku un daudzām nozarēm ir finanšu grūtības, daudzi mazie uzņēmēji palikuši bez darba. Valdības uzdevums būtu atbalstīt uzņēmējus un cilvēku reģionos. 

Bet deputātes ieskatā šis ir "absurda budžets", kad ir pieejama papildu nauda un mīkstināta fiskālā disciplīna, taču valdība nevis sniedz atbalstu, bet gan "uzliek milzu slogu maziem uzņēmumiem un atņem naudu reģioniem".

Vairākas profesijas tiek iestumtas ēnu ekonomikā, piemēram, atceļot patentu maksājumus, nav skaidrs, ko darīs fotogrāfi, auklītes, frizieri. Daudzi mazie uzņēmēji esot pauduši, ka "pie Kariņa–Reira diētas, karote nebūs vajadzīga", sacīja deputāte.

Arī Saeimas sēdē viņa uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir nevis palīdzība, bet Trojas zirgs, kas samazinās ieņēmumu daļai iedzīvotāju.

Arī opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka budžeta projekts nav labs. Viņš to nodēvēja par izmisuma budžetu. Naudas atņemšanu pašvaldībām, lai pildītu solījumus mediķiem par viņu algām, Dombrovskis sauca par izmisuma soli. Viņš to salīdzināja ar situāciju, kad Eiropas Savienība Latvijai atņemtu daļu no tās ieņēmumiem, tad premjers saprastu situācijas nopietnību.

Dombrovskis arī kritizēja Kariņa optimismu, uzsverot, ka viena procenta noņemšana sociālajam nodoklim vispārējā nodokļu režīmā nepacels Latvijas konkurētspēju. "Visi, kas kaut ko saprot no ekonomikas, to zina," sacīja Dombrovskis.

KONTEKSTS:

Saeimā trešdien sāk skatīt 2021. gada budžetu, nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Paredzēts, ka asākās debates par nākamā gada budžeta paketi būs saistītas ar valdības iecerētajām izmaiņām autoratlīdzības režīmā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt