Panorāma

Olgas Dreģes jubilejā atver grāmatu

Panorāma

Sprūdžs pamet Reformu partijas valdi

Pauls un Anča zaudē Satversmes tiesā

Pauls zaudē Satversmes tiesā Krājbankā noguldītās naudas lietā (papildināts 2)

Satversmes tiesa atņēmusi komponistam Raimonda Paulam pēdējo cerību salmiņu atgūt Latvijas Krājbankā noguldīto gandrīz miljonu latu. Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka kreditoriem nav tiesību lemt, vai kredītiestādei var piemērot sanāciju jeb atdzīvināšanu. Līdz ar to noguldītājiem nepaliek nekādas iespējas atgūt savu naudu. Raimonds Pauls, izdevniecības Santa īpašniece Santa Anča pēc tiesas sprieduma atzina, ka ir vīlušies Latvijas valstī.

„Mums jau vairs nav nekādas iespējas dotas” - tik bezcerīgi jutās komponists Raimonds Pauls pēc Satversmes tiesas spriedumu, ka Latvijas Krājbankas sanācijas jeb atveseļošanas noraidīšana atbilst valsts pamatlikumam. Konstitucionālā tiesa lēma, ka Satversmei atbilst Paula un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku apstrīdētā komercbanku likuma norma, kas liedz noguldītājiem lemt, vai ir iespējama bankas atdzīvināšana. Līdz ar to miljons eiro, ko Pauls bija noguldījis Krājbankā, viņam ir zudis.

Raimonds Pauls: „Viena no Latvijā lielākajām zādzībām, kurā nozaga 350 miljonus, atzīta par likumīgu.”

Arī izdevniecības Santa īpašniece Santa Anča ir vīlusies Satversmes tiesas spriedumā, lai gan atzīst, ka viņas biznesu Krājbankā zaudētā nauda neietekmēs. Satversmes tiesa atzina par atbilstošām Satversmei apstrīdētās normas attiecībā uz sanācijas piemērošanu tā dēvētajā "Krājbankas" lietā.

Saeimas pārstāvis Gunārs Kusiņš pauda gandarījumu, ka arī Satversmes tiesa atzinusi sabiedrības intereses par svarīgākām nekā atsevišķu noguldītāju zaudējumus: „Saeimas pozīcija ir identiska, kā šodien lēma Satversmes tiesa.”

Krājbankas noguldītāji apstrīdēja Komercbanku likuma pantu, kas lēmumu par bankas sanāciju uztic tikai un vienīgi maksātnespējas administratoram. Noguldītāji uzskatīja, ka banku bija iespējams glābt un tādā veidā viņi arī atgūtu lielāku daļu no saviem noguldījumiem. Satversmes tiesa uzskata, ka noguldījumi bankās ir komercrisks, par ko pašam jāuzņemas atbildība. Tomēr Santa Anča uzskata, ka atbildība jāuzņemas arī valstij, kas uzrauga bankas:

"Mēs abi esam šajā situācijā kļūdījušies. Kāpēc man vienpersoniski ir jāuzņemas komercriska atbildība? Bet valsts mani nekādi neaizsargā?”

Tiesas spriedums nozīmē, ka turpināsies Krājbankas bankrota procedūra, kas paredz visas mantas pārdošanu. Pauls apzinās, ka Krājbankas rīcībā nav tik daudz mantas, lai viņš sagaidītu savu kārtas rindu noguldījumu atgūšanai: „Noguldītāji ir pēdējie rindā. Turklāt no tām kapeikām, ko iegūst, pārdodot Krājbankas mantu, nekad nevarēs atlīdzināt noguldītājiem.”

Pauls uzskata, ka Krājbankas vadītāju vajadzētu tiesāt tāpat kā "Bankas Baltija" īpašniekus un apsūdz valsti, ka tā ieguldījusi Hipotēku bankā 25 miljonus, jo šajā bankā noguldījumi ir pie varas esošajiem politiķiem. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti