Būvdarbi uzsākti jau deviņos valsts autoceļu posmos:
- reģionālā autoceļa Kandava–Saldus (P109) posmā no Brocēnu novada robežas līdz Remtei (28,605.-36,1. km);
- reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža (Vītiņi) (P104) posmā no Tumes līdz Vaskiem (3,198.-13,190. km) Tukuma novadā;
- reģionālā autoceļa Talsi–Dundaga–Mazirbe (P125) posmā no Valdgales krustojuma līdz Cīruļkalnam (5,50.-15,55. km);
- reģionālā autoceļa Madona–Varakļāni (P84) posmā no Madonas līdz tiltam pār Kuju (2,18.-13.91. km);
- reģionālā autoceļa Skrunda–Aizpute (P117) posmā no Kazdangas līdz Aizputei (18,21.-24,73. km);
- reģionālā autoceļa Valka–Rūjiena (P22) posmā no Pakalnes līdz Meirāniem (12,34.-21,5. km);
- divos posmos uz autoceļa Valka–Vireši (P23) – no Gaujienas līdz Vidzemes šosejai (A2) (0,00.-12,25.km) un no krustojuma ar autoceļu Smiltene–Valka (P24) (40,32.-48,10. km) Gaujienas virzienā;
- reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka (P124) posmā no pagrieziena uz Mazirbi līdz Saunaga apkārtnei (56,3.-67,3. km).
Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti vairāk nekā 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos.
Tiks sakārtoti kopumā 595 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.
Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, norādīja LVC. Pirmkārt, atsevišķos objektos tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti uz 2021. gadu, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.
Papildu finansējums tiks novirzīts arī satiksmes drošības paaugstināšanas projektiem.
Tai skaitā plānots ierīkot akustiskās ribjoslas Bauskas šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Bauskai, izņemot apdzīvotās vietas, kā arī Valmieras šosejas posmā no Raganas līdz Valmierai. Tāpat kopumā apmēram 20 kilometros valsts galveno autoceļu plānots uzstādīt drošības barjeras. Drošības barjeras plānots uzstādīt arī tajos ceļu posmos, kas ir ļoti ciešā tuvumā pie ūdenstilpnēm. Uzlabojot satiksmes organizāciju, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos un krustojumos tiks atjaunotas ceļa zīmes un virziena rādītāji, kuri ir nokalpojuši savu laiku un vairs pietiekami neatstaro, līdz ar to ir grūti saredzami. Tāpat līdzekļi tiks ieguldīti divu gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvei: Murjāņos no Gaujas tilta līdz Murjāņu sporta skolai un Beberbeķos, lai novirzītu gājēju plūsmu uz drošu pāreju pār Rīgas apvedceļu (A5).
