„Uz šo brīdi neesam [izjutuši]. Pilnīgi godīgi. Bet tas nenozīmē, ka mēs tās nejutīsim tuvākajā laikā. Ja mēs skatāmies uz Ukrainas ekonomisko situāciju, tad pilnīgi neatkarīgi no tā, vai būs tur karš vai nebūs, vai Krima paliks Ukrainas sastāvā vai nepaliks, vai atkarībā no jebkāda cita iespējamā scenārija ir pilnīgi skaidrs, ka Ukraina ir gana kritiskā stāvoklī,” saka Lapiņš. Viņš uzsver, ja ASV un ES nespēs savlaicīgi sniegt ekonomisko palīdzību, tad realizācijas kritums ir sagaidāms.
Lapiņš atzīst, ka pašreizējā situācija ir unikāla. Iepriekšējās krīzes eksportvalstīs nebija tik smagas. Piemēram, Baltkrievijā relatīvi nesen viena gada laikā trīs reizes devalvēja valūtu. „Olainfarm” produkcijas noiets šajos apstākļos pieauga. Taču toreiz nebija bažas par militāra konflikta iespējamību, kā tas ir Ukrainā. Turklāt ekonomiskā situācija Ukrainā ir ļoti smaga. „Ļoti ceru, ka mēs paliksim pie limitēta konflikta un asākas vārdu pārmaiņas,” teica Lapiņš.
Pilnīgs eksporta pārrāvums uz Ukrainu un Krieviju gan nav gaidāms. Viņš uzsvēra, ka medikamenti ir īpaša joma un pat Irākas kara laikā un citu sarežģījumu laikā zāļu eksports uz „karstajiem punktiem”, kāda šajā gadījumā ir Ukraina un jo īpaši Krima, turpinās. Tāpat arī Eiropas Savienības (ES) iespējamās sankcijas pret Krieviju var samazināt produkcijas realizāciju Krievijā, bet ne to apturēt pilnībā. „Es neredzu pilnīga pārrāvuma iespējamību uz šīm abām valstīm [Krieviju, Ukrainu],” uzsvēra Lapiņš.
„Olainfarm” ir farmācijas uzņēmums, kura lielākais eksporta tirgus ir Krievija. Eksportvalstu vidū ir arī politisko un ekonomisko kolīziju novārdzinātā Ukraina. Jau šobrīd Krimas konflikta ietekme uz uzņēmumu atspoguļojas akciju vērtības straujajā kritumā biržā.
Lapiņš Latvijas Radio atzīst, ka ir nobažījies par notikumu attīstību. Tomēr uzņēmums paļaujas, ka no strauja produkcijas noieta krituma to glābs pieprasījums Krievijā un Ukrainā pēc Eiropā ražotiem medikamentiem.
„Olainfarm” valdes loceklis atzina, ka Krievijas rubļa vērtības krišanās var mazināt noietu kaimiņvalsts tirgū, jo patērētāju pirktspēja saruks.
Pāriet uz jauniem eksporta tirgiem ir ilglaicīgs darbs, atzina uzņēmējs. Tomēr, no otras puses, „Olainfarm” tos ir izdevies atrast, kas sniedz cerību, ka Ukrainas krīze ietekme uz uzņēmumu varētu būt salīdzinoši mazāka. „Lielbritānija ir regulārs dalībnieks [populārāko eksporttirgu vidū], Nīderlande ir regulārs dalībnieks (..) Tur ir arī Centrālāzijas valstis, arī Spānija, Itālija,” norāda Lapiņš.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodījušas Krievijas agresiju, tiek apsvērtas arī iespējas ieviest sankcijas.
Krimā 16. martā gaidāmo referendumu par neleģitīmu atzinusi gan Ukrainas centrālā vara, gan Starptautiskās organizācijas. Tas gan maz interesē Maskavas augstākās amatpersonas. Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko paziņojusi, ka Krimas pievienošanu var uzskatīt par izlemtu.
